Cojs

Man ir sācis patikt roks! Pirms 4 gadiem man šāda doma liktu saviebties, bet ar laiku mainās gan uzskati, gan intereses, gan gaume(kā izrādās). Protams, nepārzinu rokmūziku, nezinu kas ir krutākās grupas(nu mazliet zinu), bet jau ilgāku laiku klausos White Stripes un citas grupas, ko piedāvā youtube saistībā ar šo grupu, un jāatzīst, ka šādā mūzikā ir spēks. Piemēram, ļoti patīk tieši dzīvais izpildījums “White Stripes – Death Letter (Live – Blackpool)”. Tas arī viss, ko šobrīd gribēju pateikt.

P.S. Cenšos sevi motivēt ierakstīt kaut ko blogā. Laikam nekas nesanāk, jo gribas vislaik kaut ko garāku uzrakstīt un šādus īsos rakstus neuzdrošinājos likt blogā. Īsumā par notiekošo: esmu atgriezies no mēnesi ilgušā atvaļinājuma, kurā patiešām labi atpūtos, joprojām gaidu savas virtuves mēbeles un turpinu dzīvot pusremontētā dzīvoklī. Stāvu sajūsmu un iedvesmu bieži nomaina dziļš izmisums un vientulība. Esmu šo to jaunu sācis lasīt no ezoterikas. Turpinu baudīt vasaru.

5dien, 6:02 ar 10. tramvaju sākšu savu 5 dienu garo ceļojumu uz Kaļiņingradas apgabalu Krievijā. Tā ir tā mazā krievijas daļa, kas atrodas pie Baltijas jūras. Izveidoju uz ātru roku savu “twiteri”, kur no telefona varēšu rakstīt mazas ziņas ar informāciju kā mums tur iet. Protams, man vēl rīt jānoskaidro vai man Krievijā būs pieejams GPRS, ja nē tad tas jāpieslēdz. Protams, 1MB GPRS man izmaksās 4.54Ls, kas ir diezgan dārgi, bet man iepatikās twitera doma, vēl jo vairāk tādā situācijā. Par katru pieslēgšanos GPRS, jāmaksā 1 santīms + “trafiks”, ko nosūtu ar sava twitera palīdzību. Zvanīt būtu krietni dārgāk un iespējams arī īsziņas sanāktu dārgāk(apskatīšos cik man viena ziņa “sver”). Ikdienā, protams, twiteris būtu boring gan pašam twītorājam, gan lasītājiem.

Ceļotāju pamatsastāvs ir nemainīgs, klāt nākuši vēl Mārtiņa draugi. Brauksim ar īrētu busiņu. Par tālāko notikumu attīstību ziņošu tiko izveidotajā twiterī. Vēlāk taps bloga ieraksts par visu ceļojumu.

Lasīt tālāk »

Pirmdien nākot no centra, pie Brīvības pieminekļa ieraudzīju tādu skatu, kas sākumā izraisīja interesi, bet pēc tam nelielu riebumu. Pie kanāla tiltiņa malas sēdēja jaunietis, apmēram manos gados ar atsegtu vienu kāju. Kāja bija manāmi uzpampusi, pārtīta ar kaut kādu binti un nosēta ar tādiem strutainiem plankumiem. Uzmetu aci kājai labi ja uz kādu sekundi, bet nu skaidrs bija viens, ka tur ir tikai viens iznākums… Tālāk uzmetu aci kartona gabalam, ko viņš turēja rokās, izlasīju tikai frāzi: “Palīdziet, lai paglābtu manu kāju no gangrēnas…”. Un tad es aizgāju tālāk, jo gandrīz nekad nemetu naudu ubagiem. Sāku domāt par viņu. Kapēc viņam kājā ir gangrēna? Kapēc viņš pirms nedēļas negāja pie ārsta? Kā manis iemestā nauda varētu viņa kāju paglābt no gangrēnas? Lasīt tālāk »

Ienāca prātā tādā sakarība. Varbūt kādam tas šķita loģiski, bet man tikai tagad pieleca sārmu un skābju būtība. Respektīvi, ēdot sārmainus ēdienu es nepadaru sārmainu savu ķermeni. Jā, tas iet pretrunā ar maniem iepriekšējiem pieņēmumiem, bet tā nu tas ir. Lieta tāda, ka ieēdot tos produktus, kas ir “skābi”, kuņģī veidojas palielināts skābes daudzums, lai šo produktu sašķeltu. Kad produkts galu galā ir sašķelts, skābe uzsūcās asinīs un no asinīm šo skābi organisms cenšas dabūt arā, iepludinot asinīs kalcija devu. Šajā brīdī iestājas tas gurdenums, piemēram, pēc pusdienslaika, kur ēsta gaļa… Tā es to loģiski izdomāju, pamatojoties uz to, ko zināju par skābēm. Un attiecīgi, ja ēdam sārmainus, jeb vieglus ēdienus, kuņģis tos sagremo nepaceļot skābes līmeni, tātad papildus skābes nenonāk asinīs. Piemēram, alkohols ir ķīmisks savienojums, kuru kuņģa sulai ļoti grūti sašķelt, tāpēc arī tas ir nonācis pie ļoti skābiem produktiem. Iespējams, ka piena produkti skaitās nedaudz skābi dēļ tā, ka cilvēka kuņģī nav attiecīgu fermentu, kas sašķeļ pilnībā govs pienu, tāpēc atkal jau – ceļas skābes līmenis, lai sašķeltu piena produktu…  Lasīt tālāk »

Vakar vakarā braucu atdot atslēgas, pirms tam vēl izveicot pēdējos konspirācijas darbus nu jau tukšajā dzīvoklī. Aizvakar vakarā, tas ir 12.04.2010, aizvedu pilnīgi visas mantas uz jauno dzīvokli. Sajūta forša, bet darba vēl pie dzīvokļa ļoti daudz, lai gan ne šausmīgi daudz. Apgrūtinošais apstāklis tagad būs tas, ka pašiem putekļos jāpadzīvo, bet liels pluss, ka flīzes jau paspēju uzlīmēt un flīžu griezni vairs nedarbināšu. Vakar pieslēdzu karsto ūdeni(boileri), pilnībā nokomplektēju vannas istabu. Pagaidām šī ir vienīgā telpa, kas ir pa 80% izremontēta, pārējās telpās šis rādītājs ir zem 10%. Vēlāk uzskaitīšo kopējās fīčas, kas ir jaunajam dzīvoklim, bet nebija vecajam, būs garš saraksts. Šobrīd tikai gribēju atzīmēt šeit pārvākšanās datumu. Man ļoti patīk šiverēties un darboties pie dzīvokļa remonta. Protams, kad 4 dienas pēc kārtas griezu flīzes, iestājās “limits”, bet kad mazliet atpūšos, tad viss ok atkal. Šobrīd dzīvoklis ir mana fiziskā aktivitāte, kur aiziet daudz enerģijas un spēka, kad nostabilzēsies situācija, sākšu atkal skriet.