Cojs

Jau labu laiku interesējos par Černobiļas apgabalu un katru reizi uzzinot skaitļus, faktus un detaļas mani pārņem žēlums, skumjas un vēlme palīdzēt. Pēdējā sajūta no pieminētajām, ir visizteiktākā. Ir pienākusi informācija, ka ar Orgona palīdzību, var līdz pat 90% radiācijas likvidēt augsnē. Nu tas, ka nav 100% nozīmē tikai, ka nav līdz galam izprasts pats radiācijas un orgona princips un to saistības. Aptuveni iedomājos, kā tas varētu notikt. Detaļas, protams vēl nezinu. Bet ja, piemēram, es organizētu tādu ekspedīciju uz turieni, ar mērķi attīrīt no radiācijas pilnīgi visu. Iedomājos to sajūtu, kad pirmo reizi brauktu uz turieni, piemēram 5-10 cilvēku sastāvā. Visticamāk, ka tie būtu izbijuši Černobilieši, kuros es būtu ieviesis cīņas sparu. Nekādus grafīta klučus jau nevajag cilāt. Vajag veikt mērījumus, uzstādīt aparatūru utt. Kad iekārtas būtu uzlabotas līdz tādam līmenim, ka var likvidēt jebkādas intencitātes radiāciju, tad uzvara jau ir mūsu pusē. Tā varētu pleķīti pēc pleķīša aptvert visu to teritoriju. Protams, darbs liels, vajadzētu finansējumu, bet ja varētu pierādīt, ka iespējams attīrīt kaut 10 kvadrātmetrus, iespējams iesaistītos ne viena vien valsts. Nevis iespējams, bet vienkārši ir jāiesaistās! Ja ir tāda iespēja, tas vienkārši ir katra pienākums.

Tā ir milzīga cieņa piedalīties vai pat vadīt attīrīšanu. Mēs atkal būtu likvidatori, tikai šoreiz es viņiem varētu apsolīt, ka atpakaļ no Černobiļas viņi atgriestos veselāki kā bija pirms tam. Ar orgonu apstrādāt bez šaubām var arī cilvēkus – pilnīgi jebko. Par cik tā ir dabiskā enerģija, tā spēj novērst jebkādas pataloģijas, arī vēzi. Tā kā ar laiku tā noteikti pārvērstos par tādu kā sanatoriju Černobiļā cietušajiem. Tur plūstu straumes ar cilvēkiem. Nu apmēram gada laikā varētu attīrīt visu teritoriju no VISAS radiācijas, arī reaktoru, pie nosacījuma, ka ir normāls finansējums un pietiekoši daudz cilvēku, kas palīdz. Pēc tam, varētu demontēt reaktoru pilnībā un tā vietā uzbūvēt vai nu jaunu, kas darbotos uz orgona un būtu pilnībā autonoms, nekaitīgs un drošs. Pamazām atjaunotu pilsētu, dzīvokļus, ielas skolas un tā būtu sanatorijas pilsēta – kūrorts. To visu varētu paveikt pat bez lielajām x-tehnoloģijām. Tikai ar orgona akumulatora. Lai gan tas nav TIKAI. Ja cilvēks sapratīs orgonu, sapratīs arī radiāciju, jo pēc idejas viss ir viens un tas pats, turklāt ar matēriju tur nav nekāda sakara.

…Varu iedomāties cilvēku pacilātību, kas būtu saņemti pirmie mērījumi no augsnes, kurā tiek izveiktas orgona operācijas. “Tas strādā!”: šādos vārdos būtu apslēpts prieks, neticība un sen gaidītais brīnums. Cilvēki, kas pārdzīvoja šo traģēdiju, pēc tam pārstāja ticēt jebkādiem brīnumiem, tāpēc pierunāt viņus otriez uz tādu avantūru bija grūti. Viņu veselības nebija nekādas stiprās, vienam bieži pazuda samaņa, citam sāpēja locītavas. Turpceļā visi bija ne pārāk runīgi. Tikai atbildēja uz jautājumiem, bet arī tikai tiem, kas nav saistīti ar Černobiļu. Bija satraukti un negribēja to visu atkal ieraudzīt. Cits vēl lasīja, manis sagatavotos materiālus par to, ko mēs darīsim, bija jūtama neticība. Biju izkārtojis no Ukrainas valdības caurlaides, sakarā ar experimentu veikšanu, kas varētu izraisīt radiācijas samazināšanos augsnē. Protams, ka viņi nebija pierunājami, jo mēs jau tikai tādi mirstīgie vien esam. Man nācās uzmeklēt cilvēku, kuram uzticējās vairāk un viņu uztaisīt par projekta vadītāju. Fizikas pasniedzējs, kas jau aizgājis no darba veselības problēmu dēļ piekrita gan būt par formālo projekta vadītāju, gan arī braukt līdzi. Viņš arī ir černobilietis. Visparastākais likvidators, viņa fizikas zināšanas neviens tur neprasīja. Toties tagad palīdzēja. Valdībai izskatījās jau ticamāk, ka fizikas profesors, turklāt černobilietis. Tas jau nekas, ka tajā laikā viņš nebija profesors, tikai vēl studēja. Tagad misija izskatījās jau ticamāka, ja vārds “Fizika” parādās kaut reizi pieteikuma vēstulē, jo tādas muļķības, kā Orgons viņiem varēja nemaz necensties stāstīt. Stagnāti.

Mūs bez problēmām ielaiž zonā. Ir dienas vidus, spīd saule, sniega nav un sajūta ka jau pavasaris, bet ir ziemas vidus, it kā. Izdomājam sākt eksperimentu jau tajā dienā, bet par kaut kādas nometnes celšanu nevar būt ne runas, gulēsim autobusā, kamēr vismaz viens pleķītis nebūs attīrīts. Vīri ir ļoti draudzīgi, nu jau daudz pārunā kā bija tajos laikos. Atraisījušies, jo esam zoonā. It kā jau nav nekāds lielais radiācijas līmenis, tomēr 100iem reižu lielāks kā norma. Šobrīd nedomāju par to, cik uzņemu un domāju, ka vīriem arī uz to ir nospļauties, viņi jau pavadījuši pa vairākiem mēnešiem gadā sanatorijās, slimnīcās un institūtos, cenšoties saglābt veselības paliekas. Sliktāk būt protams var, bet tas šobrīd nav aktuāli.

Esam uzstādījuši vienu iekārtu. Rodas daudz jautājumu, kas tas orgons tāds ir. Es atbildu, ka jūs to redzat, dzirdat, varat aptaustīt un sajust. Tas ir jums visapkārt. Viņu acīs parādās tāda kā dzirkstelīte, tomēr neviens neko nesaka. Viņu vārdiem nav nozīmes. Zinu viņu vārdus, bet viņi paši gribēja lai labāk tiek sadalīti darbi, izdalīti attiecīgajiem darbiem vadītāji un saukti tikai vadītāji, piemēram, gēgera skaitītājs, ēdiens, stūre, skrūve utt. Gēgera skaitītāju saucam par radiāciju, kas ir dubulti amizanti. To viņi izdomāja lai pie sevis paņirgātos par padomju valdību, kas viņus uzskatīja tikai par masu, nebija pat darbības vārda, kas viņus apzīmētu, nekādas individualitātes, tikai likvidatori. Iedarbinam visas mērierīces, kas uzstādītas ap teritoriju, kur notiek radiācijas pazemināšana un eksperiments var sākties. Ieslēdzam iekārtu. Visi gaida, ka tā rūks, dūks un raustīsies, bet ir absalūts klusums un miers. Visi pasmejās un pasaka, ka tieši to ir gaidījuši. Nu neko, ejam atpakaļ savā autobusā. Nevienam īsti nekas nav darāms, tikai gatavo nākamo iekārtu uzstādīšanai, lai pārbaudītu vai tai netrūkst kādas tetaļas. Ja tā būtu, tad nekas, jo ir daudz rezerves detaļu. …

Rakstu, rakstu un domāju, ka šis būtu lielisks sižets grāmatai. Ideāli, pie tam var uztaisīt ļoti interesantu šo sižetu. Kas zin, varbūt uzrakstīšu arī grāmatu? Bet lai uzrakstītu specifiskas nodaļas, kur ir reāli ģeogrāfiski objekti, vajadzētu braukt uz turieni. Interesantākais tajā visā ir tas, ka tas viss ir iespējams.