Cojs

Nu jau ārā ziema, kas pienāca ļoti pēkšņi. Kavējās apmēram pa 2-3 mēnešiem un pienāca pa 3 dienām. Skatoties ārā pa logu, redzu jauku sauli, zilas debesis un sniegu. Tā vien rodas vēlme pafantazēt tālāk, ja mēs dzīvotu tur “ārā”.

Brīžiem nezinu ko lai dara tālāk, jo ir jau tik daudz kas izdarīts. Vēlētos parakstīt sīkāk to ko esam pārbūvējuši mājā un kā tas izskatās kopā ar interjeru. Jāsāk jau ar verandu. Kādreiz tur bija kaut kāds tumšs, sapelējis, netīrs kambaris. Tagad tur ir stiklots, gaišs, smaržīga koka priekšnams, kurā var noaut kājas un pakarināt jakas. Logi visa mājā ir padarīti lielāki, lai istabā vairāk gaismas un saules enerģijas. Nu jau esmu paspējis iekārtot arī savu kabinetu vai darba istabu augšā. Jau liekot jumtu paredzēju, ka tur būs istabas, tāpēc paaugstināju griestus. Istaba tikpat gaiša kā pirmajā stāvā, tomēr dubultu mājīgumu piedod jumta slīpums sienu vietā. Esmu ierīkojis grāmatu plauktus, kas jau neticamā ātrumā ir gandrīz pilni. Vajadzēs ierīkot kaut ko līdzīgu bibliotēkai. Jūtos kā īsts zinātnieks, esot šeit otrajā stāvā. Tāds kā mazs, vēl mājīgāks stūrītis, kur varu mierīgi eksperimentēt, lodēt, naglot vai vienalga ko, neviens mani te netraucēs, ja vien es pats to nevēlēšos. Izmēru ziņā, mans kabinets aizņem pus mājas platību. Apzināti šeit neierīkoju gultu, jo jāmāk arī atslēgties no darbiem un atpūsties, jo noguris zinātnieks vairs nav zinātnieks. Vai es sevi uzskatu par zinātnieku? Nu jau jā. Pēc visa tā, ko esmu paveicis šeit, varu tā uzskatīt. Lasīt man vairāk patīk viesistabā vai kaut kur ārā, tad es jūtos patiešām brīvs.

Mana prezentācija, kas izrasīja diezgan lielu sašutumu radu vidū, jau bija labu laiku atpakaļ. Nekas īspaši nav mainījies. Es nepiekrītu izgatavot nevienam platformiņu, jo negribu, ka manas vainas dēļ kāds zaudē dzīvību. To izdarīt ir ļoti vienkārši. Lidojot ar ātrumu 2500 km/h tava dzīvība karājas mata galā. Viena nepareiza kustība un viss. Vairs neko nevar novērst, tu vienkārši krīti. Protams, es praktiski vairs nelidoju ar platformiņu, ja nu vienīgi uz darbu un atpakaļ, jo saliekamo platformu var ielikt somā, esmu izgatavojis jaunāku prototipu. Pat vairākus. Divvietīgu un 1vietīgu, kuros var iesēsties. Esam jau diezgan daudz vietas apceļojuši uz pasaules. Tas ir kļuvis par hobiju. Jā, radi brauc mani apciemot biežāk, bet tā zināšanu plaisa, kas ir starp mums, apgrūtina visa izskaidrošanu. Apsolījos uzrakstīt vairākas rokasgrāmatas, lai ar “brīvo” enerģiju nenodarītu sev un apkārtējai videi pāri.

Esam iesākuši būvēt siltumnīcu. Ņemot par piemēru Hučisona efektu, izgatavoju “metināšanas” iekārtu, kas spēj sametināt jebkādus materiālus experimenta pēc sametināju tieši ar šo iekārtu. Pagaidām nemaz nezinu, kā agronomiski pareizi vispār audzē dažādus augus. Piemēram, ka lai tiem pievada siltumu, ja es negribu vilkt tur trubas. Jādedzina varbūt būs tās siltās lampas. Blakus ir ieplānots būvēt vēl 2 tādas pašas siltumnīcas, jo pavisam droši, ka produkcija būs pieprasīta. Pastiprinātas augšanas kontrole notiks ar Orgonu. Esmu jau izgatavojis tādu kā paklāju, ko iestrādāšu mazliet zem augsnes. Ar tā palīdzību novirzīšu uzkrāto orgonu uz augiem. Paklājs ir caurausts ar ūdeni, pa to vienkārši cirkulēs “uzlādētais” ūdens, tur arī visa maģija. Kūtī, kuru atjaunoju pirms pāris mēnešiem, esmu ierīkojis orgona laboratoriju. Tur jau esmu uzlādējis labu daudzumu ar orgonu. Galvenais nepārcensties, citādi ūdens sāks mainīt savu struktūru, sāks parādīties blakusefekti, kas augkopībā nav vēlami. Stikli jau ir pasūtīti priekš siltumnīcas, tagad atkliek tikai gaidīt. Esmu pievilcis jau strāvas kabeli, tā kā varēšu diezgan operatīvi ielikt stiklus un sākt kaut ko darīt.

Ārā auksti, tāpēc tā vien gribas sēdēt iekšā, lasīt grāmatu vai skatīties kādu interesantu filmu. Jā, pa reizei, arī kāda filma vai raidījums nenāk par ļaunu. IIpaši auksts ir lidojot uz darbu. 30m virs zemes ir vēl aukstāks. Vēja nekāda nav, bet tās 5 min brakt uz darbu ir tas pats, kas 5 min gaidīt autobusu. Sāku jau adaptēties.

Gatavojam lēnām orgona paklāju, jo platība diezgan liela eksperimentālajai siltumnīcai. Mazajā siltumnīcā viss aug bez orgona, ja neņem vērā to, ka tieši aiz sienas ir orgnona akumulators, kas noteikti dod kādu efektu.

Mums patīk pa 6dienām paņemt platformiņas un palidināties turpat netālu. Sniegotais mežs no augšas izskatās tik niecīgs. Pa reizei pavērojam kādu zvēru, kas lēnītēm stumjās cauri biezajām kupenām. Viņš pat mūs nepamana, tikai apstājās, lai paklausītos, ja mēs gaisā sarunājamies. Pavērojam kādu šoseju ar niecīgajām mašīnītēm, kas tur brauc. Lidojot sajūta ir vienkārši dievišķa. Mazliet salst pirksti, bet mierina doma, ka atgriežoties mājās mūs sagaidīs siltas telpas un silts dzēriens pēc izvēles. Ziemā lidošana sagādā tikpat lielu prieku kā vasarā, lai gan tādā īstā vasarā es vēl neesmu lidojis, tikai rudenī.

Pa ziemu maniem agregātiem nav darba. Nevajag pļaut neko, nevajag zāģēt, neko vest. Viss stāv klētī. Interesanti laikam cilvēkiem izskatās no malas situācija, ka mājā kāds dzīvo, tomēr ceļš nav izšķūrēts un nav arī sliedes. Vienkārši ceļš ir ciet. Kādreiz, kad kāds radinieks piesakās ciemos, tad ar pāris pogu manipulāciju nosūtu darbā vienu no saviem palīgiem. Izlido no klēts platforma ar šķūri un lēnītēm tiek nobraukts maršruts no mājas līdz pat ceļam, pirms tam protams apskatoties vai neviens nebrauc uz ceļa. Pats es tikai pēc tam izeju iepriekš minēto maršrutu lai pārliecinātos vai nav kaut kādas kļūdas. Labi, ka rudenī salaboju ceļu. Tagad tāds kā šoseja. Daudziem agregātiem pa ziemu esmu uzlabojis “smadzenes”. Tagad tie spēj vēl labāk atpazīt priekšmetus, apiet šķēršļus utt. No vienas puses interesanti būtu pašam, piemēram, nopļaut zālīti, bet kā saka “Proof of concept” ir vajadzīgs.

Nevaru sagaidīt pavasari, kad esmu ieplānojis pamēģināt savu roku kaut kādas kultūras audzēšanā. Iesākumā jāpamēģina ar graudiem. Laistīšu tos ar “lādētu” ūdeni un skatīšos kas un ka mainās. Visi tīrumi ir ieziemoti un gaida savu kārtu, kad varēs kaut ko atražot.

Arī vēl nēsmu pamēģinājis savu roku uz mākoņu kontroli. Tas varētu būt arī ļoti interesanti. Ja visu vasaru man spīdētu saule un citiem nē, turklāt es laistītu savus graudus ar “lādētu” ūdeni, kas tad varētu notikt ar to ražu? Diez vai tas ir īpaši dabīgi, man vairāk šķiet, ka raža nogatavotos 5x ātrāk un varētu vismaz 2 ražas pa gadu novākt. Turklāt kādas razhas! Tas būtu satriecoši. Visticamāk, tas izraisītu nesapratni konkurentu vidū, bet cik tad to konkurentu tur ir? Un viņiem jau labais laiks arī tiktu tikpat cik man. Tas mani neuztrauc, galvenais ir skats uz nākotni, kas mani nomierina. Grūti iedomāties vēl harmoniskāku dzīvi par to, kādu mēs dzīvojam tagad!