Cojs

Ir jau pāri 3jiem, bet vēl neguļu. Antas mammai dzimšanas diena, viesi vēl nav prom. Tagad viena “bomzene” raud, pilnīgā komā un sadusmojās uz savu džeku, ka viņš aicina iet mājās. Sen nebiju bijis sabiedrībā, kur tik daudz lieto alkaholu.
Mani tas nemaz neuztrauc, uz viņiem skatoties es redzu tikai projekcijas, nevis īstus cilvēkus. Es redzu viņiem cauri, viņi man ir kā uz delnas, redzu viņu domas, viņu sen aizmirstos, bet zemapziņā dzīvojošos kompleksus. Kā sākumā zib cilvēku acis, kad tiek attaisīta pirmā pudele un cik vulgāri un zemiski paliek uz beigām. Tagad jau lēnām domā par prom iešanu, kas mani priecē, pietiek vienai dienai. Starp citu, viens no viesiem ir pilnīga kopija manam vectēvam Kārlim Ābolam, tikai mazliet druknāks un lielāka auguma. Viņam pat ūsas tādas pašas un smaids. Vienā brīdī viņš tā paskatās un piemiedz ar aci, tieši tā kā to mēdza darīt vectēvs. Arī balss ļoti līdzīga. Esmu redzējis kādas pāris reizes, kad bija 3 gadi. Nezinu, kas tas ir par fenomenu, bet pat mani tas pārsteidz. Nofotogrāfēju viņu, vajadzēs pārfotogrāfēt vectēva bildi un salīdzināt. Jā, vectēvs jau labu laiku ir miris, kaut kad 90tajos nomira, pat nezinu kurā gadā un kur apglabāts. Tas nekas. Paralēles var savilkt ar šo vakaru-viņš nomira ar plaušu vēzi, arī šis “Kārlis” mirs tādā pašā nāvē… Žēl, labs cilvēks. Dzīvot bohēmā nav veselīgi. Nobeigumā gribēju uzrakstīt vēl par šajā dienā redzēto raidījumu. Latviešu. Par ezotēriku principā, bet manu uzmanību piesaistīja tāds izteikums, ka visumā visām lietām un struktūrām, kas protams ir visuma radītas, var piemērot vienus un tos pašus likumus, nav izņēmumu. Piemēram, inkarnācija piemērojama tikpat labi cilvēkam, kā galaktikai un pat dzīvniekiem, augiem vai planētām. Interesanti. Tas principā neko nemaina, tikai liek paskatīties uz lietām nu jau ar vēl savādāku skatienu. Vēl neesmu to aptvēris.Visi nu ir prom. Guļam.