Cojs

Nu esmu izlasījis vienu no grāmatām, kuru pasūtīju. Grāmata apstiprināja manas cerības, ka to izlasot paplašināšu savu redzesloku. Diezgan ilgi man gāja ar šo grāmatu, bet ja tā sāk skaitīt, tad labi ja mēnesis tur man aizgāja, jo pa visu es biju savā piespiedu atvaļinājumā ar aklo zarnu, tad lasīšana man nebija prātā, arī tāpēc, ka šķita, ka nevarēšu saprast angliski. Jā, zināmā mērā tā arī bija, sākumā tulkoju vārdus, bet tie arī bija tie specifiskie vārdi, piemēram zarnas. Beigās apnika tulkot un sāku vienkārši lasīt. Protams, ir vārdi, ko nesaprotu, bet kontekstā lieliski savijās kopā un ideju var saprast. Ja kaut kas īpaši ieintriģējis, tad patulkoju.

Tātad, kas bija šajā grāmatā. Šo rakstu tādēļ, lai pēc laika varu pārskatīt un arī būtu kaut kāda uzskaite, līdzīgi kā tas ir Kazhem. Vajadzētu vēl grāmatai piešķirt lasīšanas ātruma koeficientu, citādi šī grāmata nav gluži tik viegli lasāma, kā “Sapņu ķērājs”.

Viss sākās ar to, ka autors apraksta savu orgona atklājuma sākuma, pavisam normāla rīcība. Kā ogles putekļus uzkarsējot un pēc tam ielejot sterilā šķīdumā, pēc pāris dienām rodas orgona pūslīši – Bioni. Kā to pašu var panākt uzkarsējot pludmales smiltis, tikai tad orgons izdalās krietni vien lielākās porcijās un pa visu telpu. Raksta arī par stipri lādētiem bioniem un mazāk stipriem, kas nozīmē kopējo organisma veselību. Pa vidam ir arī daudz informācijas par pašu orgona dabu, par to, ka tas vairāk koncentrējas saulainā dienā, nekā lietainā. Ļoti daudz eksperimentu, kas pierāda, ka orgons eksistē. Tagad izlasīju, ka tie jau ir apstrīdēti. Tas ir pavisam normāli, cilvēks tam ir radīts. Galvenā uzmanība koncentrēta uz vēža šūnām, kuras rodas no VESELAS ar orgonu bagātas šūnas. Sākumā Reihs eksperimentēja jau ar vēzi slimām žurkām un pelēm, tām injicējot bionus tās sāka atveseļoties un pat pilnībā izveseļojās, bet tam bija daudzi blakusefekti un dzīvnieki agrāk vai vēlāk(parasti vēlāk) nomira. Šāda ārstēšana viņu dzīves paildzināja par kādiem 9 mēnešiem, kas attiecībā pret cilvēku ir 20 gadi! Tālāk bija jau cilvēki, bet tehnoloģija attīstījās līdz orgona akumulatoram. Tas jau ir atsevišķs stāsts. Bet efekts bija satriecošs. Viņam gadījās, ka pie viņa nāk tikai tie, kas izmēģinājuši jau visu, lai tiktu vaļā no vēža, bet nekas nelīdzēja, pareizāk sakot, tas viss stāvokli tikai krietni vien pasliktināja. Sākot orgona terapiju pacients sūdzējās par sāpēm utt., beidzot terapiju viņš bija pilnīgi vesals. Pats labākais tajā ir laiks, kādā tas tika izdarīts. Pats audzējs pazuda jau pēc 2 nedēļām! Problēmas sākas tad, ka pacienta organisms sāka kaut kādu reakciju, kas traucēja viņa pilnīgai izveseļošanai. Izrādījās visa pamatā bija senas un dziļas psiholoģiskas problēmas, dēļ kurām patiesībā vēzis arī bija radies. Un ne jau tikai vēzis. Reihs zinātniski apstiprināja to, ko es jau labu laiku zinu, ka visas slimības rodas mūsos pašos, nekādu baciļu pa gaisu lidojošu nav. Ja mūsu organismā ir pietiekoši daudz šo negatīvo šūnu, mēs varam saslimt ar jebko. Konkrētais pacients tomēr nomira, bet fiziski viņš bija pilnīgi vesals. Problēma bija ar viņa vēlmi dzīvot, viņam nebija nekādas vēlēšanās turpināt dzīvi. Arī visiem iepriekšējo ārstu izteicieniem viņš pievērsa daudz uzmanības, atcerējās, ka kāds bija teicis, ka ilgi jau vairs neizdzīvos. Cik dīvaini mēdz būt cilvēki! Viņam Dievs deva otru iespēju, bet to vienkārši ņem un izmet laukā. Problēmas bija arī ar to, ka pats audzējs tika izšķīdināts, bet pēc tam ir grūti izvadīt no organisma to atmirušo šūnu daudzumus, tāpēc bieži vien kaut kur nosprostojās asisnsvadi un pacients mira tieši no pavisam citām kaitēm.

Man arī bija pārsteigums, ka visu cilvēku organismos sastopamas T-Bacilli šūnas, jeb vēža šūnas. Tikai protams mazākos daudzumos. Tas tikai izraisa citas slimības.

Bet visa pamatā ir seksuālā ekonomika. Tā autors sauc tādu kā domāšanas virzienu, kurā māca domāt brīvi un neuzspiest nekādas dogmas. Sekss nedrīkst būt kaut kāds tabu, kad to drīkst darīt tikai 2-3 reizes mūžā, lai radītu bērnus un viss. Precīzi nezinu, kā ir tagad, bet tajos laikos(30-40 gadi pagājušajā gadsimtā) sabiedrībai ar to bija problēmas. Ir jau piemirsies, ko Reihs rakstīja savā pirmajā šāda veida grāmatā, bet cilvēku ir ļoti daudz, katram ir savi likteņi un savas problēmas. Ja sieviete nespēj sasniegt orgasmu, tā jau ir problēmas sakne vai ja vīrietis ir impotents. Tie ir pavisam galējie varianti, bet problēma var atspoguļoties pavisam citādi, piemēram, sieviete apslāpē sevī visas jūtas un tieksmes, jo savu morālo nostādņu dēļ uzskata, ka tas ir kaut kas netīrs, pretīgs un nevajadzīgs, tajā pašā laikā paraksta sev spriedumu un pakļauj sevi saslimšanas briesmām.

Visu slimību pamatā ir emocionālā un morālā piesārņotība. Galvenos vilcienos esmu aprakstījis, kas īsti šajā grāmtā ir. Protams, tur bija vēl daudz kas cits, kad atcerēšos, tad pierakstīšu klāt.

{Papildināts 25.01.2008}

Bet es nepierakstīju pašu galveno. Laikam jau tāpēc, ka man tas ir gluži pašsaprotams. 40tajos gados vēzis tik tiko parādījās kā medicīniska problēma un arī tad jau sāka to censties uzvarēt ar radioaktīvo starojumu(bombardēt vēzi ar Beta vai Alfa daļiņām). Tas apturēja vēža augšanu, bet uz relatīvi īsu brīdi un kopējais pacienta veselības stāvoklis krietni vien pasliktinājās. No tā varu izsecināt, ka X-ray tehnoloģija šajā gadījumā ir pilnīgi bezcerīga, jo organisms jau tā ir stipri novājināts, parakstoties uz tādu procedūru, pacients principā savas beidzamās dienas piekrīt pavadīt absolūtā ellē, kad ir gan fiziski un emocionāli ļoti grūti nesalūzt. Bet, kas ir pats dīvainākais tajā, ka mūsdienās NEKAS nav mainījies. Medicīna savos pamatos ir tieši tāda pati, kā tajos laikos, mediķi savos uzskatos ir tādi paši. Kāda vispār var būt runa par vēža izārstēšanu bez zālēm, bez injekcijām un bez ilgstoša procesa. Es to salīdzinu ar mājas būvēšanu, kad nav projekta. Apmēram tā – sanāk 10 veči, uzvelk ķiveres, kombinzonus, paņem instrumentus un sāk būvēt. Kad viens pajautā, ko viņi īsti būvē, neviens nemāk atbildēt, bet turpina būvēt. Tāpat ir arī ar medicīnu un ne jau tikai ar vēzi. Neviens īsti nezina, kā vēzis rodas, kā citas relatīvi smagas slimības rodas, bet visi gudri ķeras tās ārstēt! Tas ir šokējoši.

Un kā gan cilvēkiem varētu iestāstīt, ka ir tāds Orgons, ir tāds Orgona akumulators un ka JEBKURU slimību var izārstēt! Nav vajadzīgs superdators(vai visi pasaules datori), lai analizētu alcheimera slimības zāļu iedarbību uz organismu, tas grūtākais un garākais ceļš. Priekš kam zāles, kuras nemaz nevajag. Es tā vietā esmu ar mieru noziedot 10Ls organizācijai, kas nodarbosies ar sabiedrības psiholoģiskās veselības stiprināšanu, līdz ar to, krasi mainīsies saslimšanas ar JEBKURĀM slimībām, tur pat orgonu nevajadzēs iesaistīt.

Nu lūk, pie Reiha nāca cilvēki, lai pētītu viņa orgona akumulatoru un meklētu pie tā ieslēptus vadus, ģeneratorus un citas sarežģītas ierīces. Tas ir apmēram tā, it kā mēs ar laika mašīnu aizbrauktu 2000 gadus atpakaļ un parādītu cilvēkiem visparastāko zīmuli. Tas būtu brīnums, iespējams tas pat kļūtu par pielūgsmes avotu. Man orgons jau no pirmās dienas, kad par to uzzināju, ir kaut kas pavisam skaidrs un saprotams, bet tiem, kuriem tas patiešām būtu vajadzīgs, tas būtu kaut kas ekstra sarežģīts… Nē, pat ne sarežģīts, viņi vienkārši par mani smietos un uzskatītu mani par burvi vai šarlatānu, līdzīgi kā Reihu sāka apvainot visādās perversijās, kas saistītas ar seksu, bet tas tikai pierāda, cik ļoti sabiedrība pati ir slima un kompleksaina.

Es šo grāmatu lasīju, lai tajā atrastu kaut nelielu pavedienu, kas man palīdzētu atšķetināt Viktora platformas rēbusu, kas nav tik vienkārši, kā to gribētu uzskatīt krievu fooruma dalībnieki. Svarīgi ir izprast kas tad īsti notiek dabā, jeb attiecībā pret manis pieminētajiem celtniekiem, kas ceļ māju, kārtīgi izzināt visus par un pret, izpētīt zemes grunti, uztaisīt kārtīgu projektu, tad tāmi un aiziet pie darba. Protams, savu lomu ieņem arī intuīcija, bet vai tā var pateikt priekšā vārdu, kuru es nemaz nezinu? Izlasot šo grāmatu, jo vairāk nostiprinājās apziņa par iepriekš lasītām lietām, par pašizveseļošanos utt. Kādreiz tas bija savādāk, kad to biju lasījis piemēram Dmitrija Veriščagina grāmatā vai Vostokova, kur viss notiek ar enerģētikas palīdzību un galvenais ar enerģētikas, kas ir pašā cilvēkā. Tagad šai enerģētikai ir vārds – Orgons. To varētu arī nosaukt 200 citos vārdos, tas nav tik būtiski, galvenais, ka tādā grāmatā, kā šī, tiek pierādīts caur medicīniskiem, bioloģiskiem un citiem populārzinātniskiem terminiem, kas tas ir un ka tas vispār ir. Bet tam nav nekādas nozīmes, cik zinu, tad viņa darbi tiek ignorēti un tajos tiek meklētas tikai kļūdas, ignorējot to daļu, kura ir patiesa. Piekasās viņa interpetācijām principā. Kā man teica cilvēks no JoeCell foruma, Reihs nebija perfekts savos testos un pierādījumos, bet tas mani patiesībā neinteresē, lai gan arī necenšos akli tam ticēt, jo akla ticība mani padarītu par tikpat aklu, kā to daļu, kas viņu noliedz.

Vēl viena svarīga lieta, ko autors pieminēja pašās grāmatas beigās, ir par zīdaiņiem. Principā, tā ir pati problēmas sakne, līdzīgi kā ar mājas pamatiem. Jau iznēsāšanas periodā bērns veidojas, līdz ar to tādas kaites var rasties jau agrīnā periodā. Arī zīdīšana un visas pārējās sākuma perioda darbības ir ļoti svarīgas un pat izšķirošas rakstura veidošanā. Bet tas atkal ved uz sabiedrības kopējām problēmām.

Ļoti gribētos uzbūvēt orgona akumulatoru, bet nevis priekš sevis, bet gan priekš Černobiļas likvidatoriem. Esmu 100% pārliecināts, ka viņu ciešanas var samazināt vai pat likvidēt. Domāju, ka viņu vidū arī ir lielāka ticība tādām lietām, jo viņi enerģētiski nav piesaistīti lielajiem egregoriem, piemēram, valsts kopējam egregoram. Viņi jau ir vīlušies visos un visā šajā sistēmā kopumā, tāpēc tāda veida jaunrade viņus pavisam apmierinātu. Protams, šādu ārstēšanu būtu jāveic bez maksas.