Cojs

Šorīt pirmo reizi pa ļoti ilgiem laikiem atkal skrēju. Biju saņēmies pamosties no rīta ātrāk un uz kādu pusstundu iziet ārā paskriet. Protams, pamostoties bija tikai viena doma – moš gulēt tālāk? Vēl nedaudz pavārtījos, apskatījos pa logu, ka riktīgi tumšs un atkal domāju nekur neskriet. Bet beigu beigās izdomāju, ka sev nepiedošu, ja tā arī nekur neizkustēšos un visu laiku domāšu, kā būtu bijis. Saģērbos un biju jau ārā. Nepierasta sajūta neilgi pēc pamošanās būt jau ārā un skriet. Biju nolēmis skriet līdz trolejbusu galapunktam un atpakaļ, gandrīz līdz Biķerniekiem. Turpcelš bija diezgan vienkāršs, atpakaļceļā jau sajutu asiņu garšu mutē, drusku rāva uz korķi bet turpināju skriet. Visas iekšas sāpēja. Bet tas ir normāli. Vismaz priekš manis. Kopā kādas 3 reizes atpūtos, lai gan attālums tur tiešām nav nekāds lielais. Bet pats galvenais, es to izdarīju. Kādu pusstundu bija diezgan sūdīgi pēc tam, bet ar katru minūti atnāca tā sajūta pēc kuras arī es skrēju. Enerģijas pieplūdums, mundrums un možums. Nekāda miega, īgnuma un noguruma. Bet kapēc es to īsti daru? Ir vairāki iemesli. Pirmais no tiem ir nesenās veselības problēmas, kad bija problēmas ar plaušām vai ar sirdi, īsti nezinu. Katrā ziņā bija grūti ievilkt elpu. Nolēmu, ka jātiek vienreiz par visām reizēm no tā vaļā, jātiek beidzot pie kārtīgi stipras veselības, bet to nav iespējams izdarīt bez fiziskām aktivitātēm, kuru rezultātā notiek kārtīgas svaiga gaisa devas iegūšana. Priekš tā man raksturs pietiek, neskatoties uz to, ka no rīta ne vienmēr ir viegli pamosties. Bet viss jau ir tikai mūsu galvā, gan problēmas, gan prieks, gan bēdas. Viss. Pirmā rodas doma, vai nu tā ir domas par to, ka jāpaliek gulēt un nevajag skriet vai tā ir kāda cita negribēšana, bet pirmā vienmēr ir tikai doma. Otrs iemesls, kāpēc es gribu skriet, ir garīgā attīrīšanās. Kaut kā nesen iedomājos, ka jau labu laiku neesmu jutis tādu kārtīgu apgarotību, kad visas čakras strādā ar 100% efektivitāti. Ir sajūta, ka tām priekšā būtu korķi. Tad nu es ceru caur fiziskām aktivitātēm un veselīgāku dzīvesveidu tās atkal atvērt, jo man nepieciešama informācija “no augšas”. Kā gan man var kaut ko pastāstīt vai pačukstēt, ja man “ausis” ir ciet un pats neesmu atvērts sarunai?