Cojs

Esmu izlasījis vēl vienu lielisku grāmatu, kur detalizētāk tika noskaidrots, kas tad īsti ir mistiskie dzīvības pūslīši, kas parādās dažādu eksperimentu rezultātā. Kā jau teicu, viss sākās ar ogļu putekļu uzkarsēšanu un pēc tam ievietošanu kādā sterilā šķīdumā. Pēc vairākām diennaktīm paradādījās dažādas dzīvības pazīmes. Tika veikti tūkstošiem kontroleksperimentu, kā arī paraugi tika sūtīti dažādiem zinātniekiem citur pasaulē, tomēr kā izrādās viņa teorija tā arī palikusi par teoriju.

Tam par iemeslu jau pirmkārt ir kārtējo reizi nevēlēšanās piekrist viņa viedoklim un pat viņa eksperimentu rezultātiem. Oficiāli zināms, ka lai sterilizētu instrumentus, tie jāuzkarsē līdz noteiktai temperatūrai un tā jākarsē noteiktu laiku. Bet ko apgalvo Reihs? Ka karsējot jebkādu neorganisku materiālu, pēc laika rodas dzīvība, tātad infekcija. Jo augstāka temperatūra, jo ātrāk tas notiek. Tikai tāpēc, ka dzīvība nerodas uzreiz, vispār no instrumentiem neinficējas lielāka daļa pacientu, lai gan gadījumi ir daudz, kad pēc it kā sterilas operācijas nezināmu iemeslu dēļ, sākas infekcija. Protams, ka viņa teoriju noliedz jau pašos pamatos. Viņa mērķis bija pierādīt, ka ir ļoti īsa saikne starp dzīvo un nedzīvo, oficiālajā bioloģijā tādas saiknes nav arī šodien. Saviem palīgiem laboratorijā Reihs teica, lai pēc iespējas aizmirst to, ko mācījušies augstkolā, jo tas ko viņi dara ir kaut kas pilnīgi savādāks. Tas man liek atcerēties gadījumu par ēģiptologu musulmani, kuram ticība sniedzas tikai 6000 g.p. ēras. Kas nozīmē tikai to, ka ticības dēļ viņš nespēj būt objektīvs, atrodot priekšmetu, kurš datēts ar, piemēram, 13 tūkstoši gadi p.m.e., viņš automātiski datē šo atradumu ar ne vairāk kā 6000 g.p.m.e. Tas nu ir absurdi, līdzīgi kā šajā gadījumā, kad cilvēki vadās pēc kāda zinātnieka spriedumiem un automātiski nepēta vairs augstu temperatūru ietekmi uz nedzīvo dabu, kā rezultātā rodas dzīvība, jo pie lieliem grādiem dzīvība vienkārši nespēj būt(viņuprāt). Lai gan mūsdienās jau zinātnieki ir kļuvuši savādāki, piemēram atklājuši, ka tieši vulkāniskajos apvidos, zem ūdens radušās dažādas jaunas dzīvības formas un tieši lielu grādu ietekmē. Pat diezgan sarežģītas dzīvības formas.

Reihs šajā grāmatā arī atklāj tematu, kas man personīgi ļoti ieinteresēja. Proti, izteica hipotēzi, ka aisinis cilvēka ķermenī kalpo tikai kā lādiņa pārnesējs, ka viss mūsu organisms darbojas no šiem lādiņiem. Protams, tas iespējams ir oficiāli zināms, bet es jau neesmu nekāds biologs, lai to zinātu. Man uzreiz ienāca prātā doma, ka tādā veidā ir izskaidrojams tas, ka ir cilvēki, kas var neest vispār, ka viņi pārtiek no “kaut kā”. Dīvaini, ka cilvēkam vispār vajag ēst, laikam cilvēkiem šī iespēja ir kaut kā ģenētiski liegta.

Šajā grāmatā nav nekā par orgona akumulatoru un laikam arī par pašu orgonu. Praktiskas informācijas te bija pamaz. Es domāju tieši priekš JoeCelles eksperimentiem, bet tas domājamas būs nākamajās grāmatās…