Cojs

Bieži gadās dzirdēt kunkstēšanu par to cik valstij slikti iet un ka nekam nav naudas. Protams, šādas žēlabas atskan tikai no zemākajiem slāņiem, augšējie slāņi tanī pašā laikā viltīgi smīn un klusē…

Ja par to nopietni sāk domāt, tad kāpj galvā dusmas. Tikai uz ko? Uz valdību? Diezin vai. Neviens nekad nav laikam aizdomājies, cik daudz valsts naudas tiek iztērētas pilnīgi nevajadzīgās lietās. Labs piemērs ir “svētku” salūts. Katru gadu neskaitāmi tūkstoši tiek iztērēti pilnīgi nevajadzīgi – 5 minūšu laikā uzsprāgst gaisā mūsu visu nodokļos samaksātā naudiņa, pat nevienam neprasot vai tā drīkst. Valsts vienpusēji pieņem lēmumu, ka tā ir viņu nauda un viss. Un tajā pašā laikā, simtiem tūkstošu jauko ģimenīšu iet uz krastmalu to visu noskatīties un patīksmināties. Bet vai kāds no šiem pusiereibušiem cilvēciņiem jebkad ir iedomājies, ka šo naudu varētu iztērēt KRIETNI vien racionālāk. Nē, īstenībā tas nav īstais vārds, to var vienkārši iztērēt ar kaut kādu mērķi. Tas pats ir šo pašu “svētku” parāde. Absolūts marasms!!! Es un arī visi pārējie tautieši lej degvielu dāvinātos tankos, pērk uniformas un maksā algas nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Noteikti, ka viss šis gājiens kurš ir katru gadu, izmaksā labu naudiņu. Vai tomēr nav laiks nolikt ieročus? Mazā, dumjā Latvija joprojām piekopj tādus gājienus kā CCCP laikos, tikai krietni mazākā mērā un smieklīgu motīvu vadīta. Nu bet ne jau par to ir šis stāsts.

Galvenais, ko es gribēju ar to pateikt, ir tas, ka valstī ir resursi, kurus varētu novirzīt uz attīstību, nevis uz kaut ko pilnīgi nevajadzīgu un nederīgu. Bet acīm redzot to neviens neredz un nedzird. Tātad pieņemsim, ka tikai uguņošanās vien gadā Rīgā un visās citās pilsētās iztērē 1 miljonu, tas ir tikai pieņēmums, bet ticu, ka reālais skaitlis ļoti neatpaliek no šī. Ja valsts piemēram 2000šajā gadā pieņem taupības režīma likumu un visus tamlīdzīgus līdzekļus novirza uz vasts iekšējās infrastruktūras attīstību, tad tikai no uguņošanām vien jau ir 8 miljoni latu. Tas ir skaitlis ar 6šām nullēm! Bet monētai ir arī otra puse. Ja mēs pa šo naudiņu gribam nopirkt kaut ko legāli caur visām valsts institūcijām, tad reāli varam izvilkt no šī skaitļa kvadrātsakni, diemžēl. Bet ja visu šo naudu varētu iegultīt nesavtīgos darbos, piemēram ceļu atjaunošanā, tad efekts būtu acīmredzams. Ja nebūtu situācijas, kad satiksmes ministrijas cilvēki paņem krietnu daļu naudas kabatā, jo konkursam uz ceļa būvi piesaka savus draugus, tad daudzus ceļus varētu uztaisīt. Un arī šie draugi, kas vada ceļu būves firmas, neliktu maksimāli iespējamās cenas gan darbam, gan materiālam.

Un šādi piemēri ir pietiekoši bieži sastopami. Naudu var salasīt visās malās, ja vien ir vēlēšanās to darīt. Ja rīkotu aptauju: “Vai jūs tiešām vēlaties savu naudu vienkārši izšaut gaisā katru gadu?”, domājams, ka daudziem cilvēkiem atvērtos acis uz to un viņi parakstītos, ka negrib gan. Manuprāt, bagātas valstis var darīt kā grib un šaut naudu gaisā cik grib, bet tādai tiešām nabadzīgai valstij kā Latvija, vajadzētu nedaudz piebremzēt ar tēriņiem un ATTĪSTĪTIES.

Bet tam visam ir viena liela problēma, kas principā ir arī visu valsts problēmu sakne. Cilvēki ir totāli egoisti un nav spējīgi domāt valstiskā līmenī. Katrs otrais laucinieks vaino pie visa valdību, ka nemāk valdīt, bet tajā pašā laikā pirkstu nav pakustinājuši, lai kaut kas mainītos uz labo pusi. Ja tādiem cilvēciņiem pajautātu vai negribētu uz 10 gadiem atteikties no dažādām nevajadzīgām izklaidēm, kā piemēram iepriekšminētā salūta, 9 no 10 cilvēkiem kategoriski teiktu nē, jo cilvēkiem ir vajadzīga kaut kā muļķīga svētku sajūta. Nemaz nedomājot par sekām. Ja cilvēkiem pajautātu, piemēram kaut kāda sabiedriski optimistiskā organizācija, kas vēlas valsts uzplaukumu: “Mēs esam dabūjuši finansējumu dažu slēgto dzelzceļa posmu renovācijai, bet līdzekļi nepietiek visam, vai jūs nebūtu ar mieru ieguldīt savu fizisko darbu šajā projektā?” Domājams atkal 9 no 10 cilvēkiem atbildētu, ka nav laika priekš tā. Un tas viens no 10 būtu tāds pats psihais kā es, kurš domā ne tā kā visi.

Tautai trūkst vienotības, vienotu ideju un mērķu. Ar svētku salūtu un tanku parādi nevar ieviest cilvēkos darba sparu un patriotismu.

Vēl pie absolūti nevajadzīgiem valsts tēriņiem var pieskaitīt dažādu valsts institūciju svētku pasākumu rīkošana. Ja paskaita cik ir šo mazo ķēdes posmiņu, kas veido mūsu diženās valsts figūru, tad aizraujās elpa. Katrai no šīm instutūcijām piemēram ziemassvētkos, visiem tās darbiniekiem tiek izmaksātas prēmijas + tam visam vēl pasākums kādā restorānā utt. Ja paskaita visu to kopā un piereizina ar tiem pašiem 8ņiem gadiem, tad sanāk kārtējā krietnā summiņa, ko būtu vērts vērst uz valsts infrastruktūras attīstību. Manuprāt, valsts iestādēs strādājošajiem ierēdņiem tāpat ir ļoti labas algas un ja viņi būtu īsti latvieši, nevis alkatīgi kretīni, viņi piekristu atdot savas prēmijas un nerīkot bezjēdzīgus pasākumus.

Jā, bet kurš izkontrolēs, ka visa savāktā nauda aiziet tur kur tai ir jāaiziet? Neviens neuzticēsies un domās, ka tas atkal kādam aiziet kabatā. Paradoksāli.

Bet ja tic, ka var nokontrolēt un var valsts dzīveslīmeni pacelt, tad ar ko lai sāk? Manuprāt, jāsāk ir ar transporta sfēru un enerģētiku. Valsts autoceļi un dzelzceļi ir valts asinsvadi, kas šobrīd piedzīvo savu agoniju. Pa šiem pieminētajiem 8 gadiem, taupīgi rīkojoties, varētu atjaunot ļoti daudz autoceļu, dzelzceļu, atjaunot vilcienus. Izstrādāt reālus projektus neatkarīgas enerģijas ražošanai. Protams, pavisam neatkarīgi mēs diez vai tik īsā laikā kļūtu. Šobrīd prātā nāk tikai 2 veidi, kā tai pašai Rīgai ražot siltumu un elektrību. TEC kādreiz tika kurināta kūdra, nezinu cik kaitīgi tas ir zemeslodei, bet vismaz tas ir reāls veids kā būt neatkarīgiem no Krievijas gāzes cenām. Otrs variants ir šķelda vismaz priekš mazajām katlu mājām. Liela daļa Latvijas lauku ir aizauguši ar krūmiem, tos plaujot un šķeldojot var iegūt milzīgu daudzumu kurināmā, turklāt arī atbrīvot laukos no krūmājiem. Bet nu tās ir tikai manas idejas, es jau neesmu enerģētikas spečuks.

Tātad, ko no tā visa var secināt? No tā var secināt, ka pat no nelielās daļas naudas, kuras tiek iztērētas pilnīgi bezjēdzīgi, jau varētu veicināt valsts uzplaukumu, tā vietā notiek klaja ņirgāšanās par visu valsti kopumā. Es neesmu viens no tiem, kas apgalvo, ka mūs valdība ir slikta, es saku ka ne jau TIKAI valdība ir dumja, bet visa valsts un tās iedzīvotāji. Manuprāt visvairāk valsts ņirgājās par pensionāriem, kuriem no pensijas tiek atvilkti vēl 18%, ko viņi samaksā veikalā par pārtiku un aptiekā par zālēm. Kapēc vismaz vecajiem ļaudīm nevarēja izstrādāt sistēmu, ka nekur nav jāmaksā šie 18 procenti, ne transportā, ne veikalā, nekur citur. Jā, protams, tad atkal tie, kuri maksā 18 procentus ietu uz veikalu pirkt paiku kopā ar kādu pensionāru un atkal kļūtu negodīgi. Lai kā arī nedomā, visur atduros pret cilvēka morāles jautājumiem.

To visu analizējot, varu iedomāties, ko varētu izdarīt ar pilnu valsts atbalstu. Tas ir nevis celt tiltu pa 500 miļoniem, bet par tik cik viņš reāli maksā, nevis izvest no vecrīgas atkritumus par 80 tūkstošiem, bet par tik cik tas maksā man purvciemā. Šī valsts tiek slaukta un šī valts lēnām mirst visu cilvēku acu priekšā. Ko es daru lietas labā? Es par to domāju katru dienu, es neskatos TV, nelasu avīzes, nelasu portālu. Tā informācija, kas man ir vajadzīga, atnāk pie manis pati.