Cojs

Izlasot kārtējo Reiha grāmatu(Uranur experiment), nonāku pie vairākiem secinājumiem, par labu tam, ka Viktora platformiņa ir bāzēta tieši uz orgona koncentrēšanas principa. Ir vairāki pierādījumi tam. Man visu laiku prātā ir V.G. eksperimenta sākums ar stikliņiem un spārniem. Ja pieņem, ka spārns kaut nedaudz sastāv no metāla, un šis spārns ielikts starp diviem stikliņiem, tad jau sanāk viens orgona akumulatora slānis. Ja saliek 2 tādus stikliņus vienu otram virsū, tad rodas V.G. aprakstītais efekts, ka stikliņi norgriežās viens virs otra un nokrīt blakus, pareizāk sakot, vienu uz otra nolikt nevar. Kad paneļus, kas sastāvēja no stikliņiem un spārna, sasēja kopā, tad efekts kļuva krietni spēcīgāks. Uz paneļa noliekot kniepadatu un saspraudīti, tās pazuda no skata. Tātad efekts tiek panākts principā jau ar vienu vienīgu plāksnīti. Tad rodas jautājums: ar ko tad spārns ir tik īpašs, ja viņš spēj radīt tik lielu efektu? Parasts slānis nerada tādu efektu. Man ir pāris varianti. Viens ir tas, ka spārns ir starp stikliņiem, kas veicina efekta parādīšanos, jo orgonam pēc būtības ir arī optiskas īpašības, otrs ir tas, ka spārnā ir kaut kāds īpaša metāla slānis, kaut kāds metāls, kas parasti nav sastopams. Tas, protams visu sarežģī, jo nonākam atkal izejas pozīcijā, jeb pie kukaiņa meklējumiem. Cik skatos foorumā, visi tur ķer kukaiņus un liek TIKAI spārnus kopā, kas, manuprāt, nav pareizi. Protams, ir kāds arī stikliņu uz stikliņa licis, bet neko tādu neatceros. Manuprāt, viņu izvēlētā pozīcija ir nepareiza, ka galvenais ir noķer pareizo žuku un nagalināt to. Domāju, ka dabā nemaz nepastāv šāda suga, kurai būtu “iebūvēta” antigravitācija, es jau laikam atkārtojos, bet tā nu viņš ir. Neticu, ka 100tiem kukaiņu pētnieku būtu šādu patiešām svarīgu faktu palaiduši garām.

Ir vēl daži pierādījumi tam, ka tas ir tieši Orgons, kas izveic “antigravitācijas” parādīšanos. Kad orgons ir tādā koncentrācijā, kad tas vairs nespēj turpināt lādēties, tas izlādējās, radot spīdēšanu. Visur, kur dzirdēts kāds “šķivīša” novērojums naktī, ir iesaistīta gaisma. Vai tas ir viss objekts, kas ir izgaismots, vai tikai tā “dzinēji”. Tātad orgons tiek koncentrēts lielos daudzumos, tikai kā var panākt, ka tas tik ātri koncentrējās dodot šādu efektu.

Tālāk pie efekta, kas seko pēc lidošanas. Velku paralēles ar Uranur experiment, kur bija tieši tādi paši simptomi cilvēkiem, kuri bija ar to saskārušies. Viktors pēc lidojuma vienmēr jutās ļoti noguris vai pat slims, sāpēja acis, lauza kaulus. Tikai pēc izgulēšanās un atpūtas efekts nedaudz pierima. Arī Viktora nāve saistīta tieši ar šo pašu efektu, kas ļoti līdzinās staru slimībai, kas rodas radiācijas apstarotiem cilvēkiem. No kurienes šāds efekts platformiņā? No kurienes Uranur efekts? Iespējams radiācija rodas no atmosfēras radiācijas, ko orgona akumulators, kas kalpo kā platformiņas dzinējs darbojas tik efektīvi, ka papildus antigravitācijai rada arī Uranur, kas īstenībā ir diezgan loģiski. Milzīga jauda interferē ar to miermīlīgo radioaktīvo foonu, kas ir mums visapkārt.

Bildēs attēlots, kā it kā platformiņa spīguļo, no apakšas gan man liekas, ka situācija ir savādāka, par cik tā enerģija, kas nāk no platformas nevarētu tikt ierobežota tikai ar kaut kādu tur metāla žalūziju, jo pat svinam tā iet cauri bez problēmām.

Es vairs vienkārši nesapņoju par platformiņu, es patiešām gribu mēģināt to sataisīt, kaut arī sākumā orgona akumulators varētu nebūt tik efektīvs kā vajag, bet ja man pieņēmums ir pareizs, ka platforma darbojas tieši pateicoties orgona akumulatoram, tad tas ir tikai laika jautājums, lai atrastu pareizo materiālu, kas strādās vislabāk un momentāli. Ir vēl ļoti daudz paralēles, ko varētu šeit pieminēt, noteikti taps vēl viens raksts par šo tematu, kad vēlreiz pārlasīšu visu V.G. grāmatu “Moi mir”, tur tamlīdzīgas paralēles ir uz katra soļa.

Ko es grasos darīt?

1. Es gribu uzlodēt orgona detektoru. Protams, ir versijas, ka tas nemaz nestrādās, es gan tik pārliecināts neesmu. Ja man viņš spēs parādīt IZMAIŅAS, kaut nelielas, tad tas aparāts mani atvedīs pie pareizā materiāla.
2. Tālāk papētīšu attiecīgās vaboles, kas pieminētas grāmatā un tas ir izdarīts ne velti. Viktors NEGRIBĒJA, lai tās tiktu nogalinātas, viņš tikai gribēja parādīt kas tā par vaboli un tālāk gudriem cilvēkiem vajadzēja izpētīt, kas tad šai vabolei ir savādāk kā citām. Piemēram, spārnu virsējā kārtiņa pārklāta ar pāris mikronu metālisku kārtiņu, vai kaut kāds materiāls, kur ir arī kāda metāla daļiņa. Kāpēc V.G. sauca šīs vaboles par “bronzofkām”, varbūt tur saistība ar bronzu?
3. Paeksperimentēšu ar parastu stikliņu un kaut vai fooliju starp stikliņiem. Salikšu tādu panelīti un ar jaunizveidoto orgona mērītāju mēģināšu izmērīt izmaiņas. Ja tādas būt, lieliski. Protams, ja efekts jau sākumā parādīsies tas būs pat vairāk nekā lieliski.