Cojs

Jau kādu laiku atpakaļ izlasīju pirmo no Reiha grāmatām, kas bija iesietas lielajos vāciņos. No sākuma lasīju citu grāmatu(“Contact with space”), kad sapratu, ka notikumu secība ir nedaudz sagrozījusies, tad sapratu, ka jālasa pa priekšu pirmā. Jāsaka godīgi, no pirmās daļas neko daudz neatceros, tikai to, ka galvenā ideja bija eksperimenti ar Nuclear materiālu. Kā pa visam nejauši atklāja Orgona un NR(šoreiz tas ir saīsinājums no Nuclear) mijiedarbību, kas nav mazsvarīga.

Esmu salicis grāmatā nelielas pielīmējamas grāmatzīmītes, lai atcerētos pašu svarīgāko, gribēju tieši blogā pēc tam pierakstīt kādu rindiņu par to vai ielikt pašu citātu, kuru tur ir ne mazums.

Tātad sākās viss ar to, ka Reihs atklāja, ka Orgonam piemīt dzinējspēks, tas atklājās izmantojot Geiger Counter(laikam pašus pirmos izgudrojumus, kas bija vairāk mehāniski). Idejiski tas bija tā, ka GC darbojas pateicoties speciālai vakūmlampai, kas pie noteiktas radiācijas daudzuma savieno ķēdi, tālāk ķēdē ieslēdzas radiācijas rādītājs, kas tajā gadījumā bija kaut kas, kas varēja arī rotēt. Reiham ienāca prātā doma vai gadījumā Orgons arī nevarētu ietekmēt GC. Pirmajā brīdī nebija nekāda efekta pat lielā Orgona koncentrācijā, tomēr Reiha zemapziņa nostrādāja un viņš eksperimentu turpināja 2-4 nedēļas. Kā vēlāk izrādījās Orgons ne tikai var ietekmēt NR rādījumus, bet spēj darboties pret to un spēj izveidot imunitāti pret radiāciju dzīvā organismā. Šis eksperiments pierāda daudz vairāk nekā tikai to, ka Orgons ietekmē radiāciju, tas parāda reālo attieksmi pret tamlīdzīgiem eksperimentiem, parasts zinātnieks “piemestu vadus”, paskatītos, ka nav nekādu rādījumu un teiktu, ka Orgons neeksistē, tomēr Reihs vienmēr uz lietām skatās no funkcionālās pozīcijas, tāpēc viņam izdodas izprast to, ko citi noliedz, kā viņš pats saka, jādomā funkcionāli, lai saprastu dabu.

Kā jau minēju rakstā par platformiņas darbības principiem, šajā grāmatā ieguvu vairāk informāciju par orgona darbību lādējoties un izlādējoties. Tas vienmēr lādējās no vājāka uz stiprāku potensiālu, kas ir diezgan loģiski, bet izlādes brīdī izdalās gaisma jebkurā brīdī. Tas liek pārdomāt par to, kas tad īsti ir gaisma. Kā saka fiziķi, gaismai ir ātrums, bet reāli gaisma ir parādība, kas ir lokāla. Saule spīd tāpēc, ka Orgons ir koncentrējies tur tik daudz, ka vairāk vairs nevar, pieļauju, ka spuldzītēs ir tas pats – tiek radīta vide, kad volframa drātiņa pievelk orgonu un nespēdama to uzkrāt uzreiz to dod ārā milzīgā daudzumā. Bet nu tā ir tikai mana teorija.

Tāpat kā iepriekšējās grāmatas, arī šī grāmata ir viens liels citāts, kuru nemaz nevar visu aprakstīt, to vienkārši ir jāizlasa, tagad rakstot aprakstu atceros, ka esmu jau piefiksējis prātā atsevišķas lietas, kas man palīdz likt kopā šo mozaīku. Galvenā ideja radioaktīvā materiāla eksperimentā, kur šo te radioaktīvo adatu ielika orgona akumulatorā, kas bija diezgan dramatiski, jo radioaktīvais fons pieauga ģeometriskā progresijā. Pat tad, kad adata jau bija aizvākta, efekts nesamazinājās un pat palielinājās, neviens nesaprata kas par vainu, līdz iedomājās, ka arī glabātuve priekš adatas bija metāla kaste, kas arī absorbēja orgonu. Interesanti, ka kādu attālumu no šīs kastes bija krietni lielāka radiācija, nekā pašā kastē! Reāli notika cīņa starp DOR un OR, jeb Deadly orgone un Orgone, līdzīgi kā organismā slimība cīnās ar orgonu(lai gan kā kurā gadījumā). Man patika šāds citāts, par kuru vēl ilgi domāju un domāšu, principā viens likums, kuru var piemērot jebkādā merogā:

Mīlestība, kamēr cīnās ar naidu, pārvēršas naidā, tāpat kā PA bions(skat grāmatu Bion Experiment) cīnoties ar T-bacilli, paši deģenerējas par T-Bodies, un dzīvi nesošā atmosfēras orgona enerģija pārvēršas slepkavā, zibenī; tāpat Orgons pārvēršas par DOR, kamēr cīnās ar Radiāciju.

Tātad visur enerģija ir viena un tā pati. Radiācija principā kļūst kaitīga tikai saskaroties ar Orgonu, tas ir ar mūsu enerģētisko lauku, jo mēs principā sastāvam no orgona.

Tagad saprotu, ka vajag grāmatā likt ne tikai zīmītes vajadzīgajās vietās, bet uzrakstīt nelielu aprakstu, pēc tam, kad esmu izlasījis kādu gabaliņu. Tāpat kā visas iepriekšējās grāmatas par šo tēmu, arī šo lasīju ar domu atrast kādu norādi uz to, ka Orgons ir gravitācijas un līdz ar to arī antigravitācijas vaininieks. Par to man patiesībā nav šaubu. Ik pa brīdim atrodu kādu paralēli, kas varētu būt saistīta ar platformiņu, piemēram tas, ka orgona akumulatoram nav obligāti jābūt kastes formā, tas tikpat labi var būt arī neslēgti divi orgona slāņu, kas novietoti viens otram paralēli. Kā zināms, arī Viktoram platformiņā mistiskie slāņi bija viens otram paralēli.

Gandrīz grāmatas noslēgumā autors pasviež ideju vietējiem teroristiem(kā tos mūsdienās mēdz dēvēt), ka vajadzīgs TIKAI mikrograms ar radiaktīvo materiālu un 50 vai pat 20 slāņu akumulators, lai rezultāti būtu graujoši un iznīcinoši. Ideja tāda, ka akumulators uzkrāj arvien lielākus daudzumus ar orgonu un VISS šis daudzums grib cīnīties ar radiāciju, tādā veidā izstarojot ar vien lielākus un lielākus daudzumus ap šo akumulatoru.

Visai komandai tikai pēc pusgada izdevās kaut cik atgūties no šī starojuma, arī ar pašu orgona akumulatoru palīdzību, tikai šoreiz ar normāla orgona.

Man pašam visticamāk tuvākajā laikā nebūs tas gods strādāt ar radioaktīvu materiālu, bet galvenais ir vākt informāciju par Orgona īpašībām, kas nav mazsvarīgi, jo akumulators var savākt gan labo orgonu, gan slikto, lai gan to jau es zināju.