Cojs

Šī diena nebija no tām veiksmīgajām visādā ziņā. Vakarā bija atbraucis Valča parādīt savu jauno auto. Man patika jaunais auto, visu vakaru runājām par jaunām/lietotām mašīnām, par mājām, dzīvokļiem un citām materiālām lietām. Kad viesi bija jau prom, aizdomājos, ka pēdējā laikā tikai par to vien domāju un palika kauns. Pēdējā mēneša laikā domāju par pavisam jaunas mašīnas iegādi, arī par māju utt. Protams, priekš kam tad nauda vajadzīga, ja ne priekš tērēšanas, bet naudu jau var arī daudz savādāk tērēt, tikai man parasti ir grūti izdomāt kur tieši, jo man parasti neko nevajag. Kaut vai to pašu Nikon D80, kas šobrīd ir mans favorīts. Visi draugi brauc jaunās mašīnās ar mega daudz fīčām, bet es braucu ar pavecu, mazu, skaļu mašīnu, kurai vienīgā fīča ir kondicionieris, kurš jau labu laiku ir izbeidzies. Vai tiešām man iekrist kārdinājumā? Protams, manai mašīnai ir ekstra mazs patēriņš, kas arī ir fīča. Vairāk jāpiedomā pie naudas izlietojuma nedaudz sakrālākā virzienā, vienalga kādā tikai ne standarta. Vai tiešām ir vērts pusi no algas atdot par mašīnas kredītu, otru pusi jau no palikušās puses par degvielu lai tikai justos labi tajā brīdī kad pārvietojos no punkta A uz punktu B? Hmm, tieši par to es visvairāk šaubos, jo par visiem 100% es negūstu emocijas braucot ar auto vispār. Otra lieta – dzīvoklis. Gribētos plašākas telpas, bet ne Rīgas rajonā. Tāpēc roka neceļās pat meklēt sludinājumus, jo no krātiņa uz krātiņu negribu pārvākties, ja pārvākšos tad tikai uz māju, kurai ir pagalms. Man ir aizmiglojies skaties, jo apkārt cilvēki runā tikai par jaunu lietu pirkšanu, kas mani mulsina un kaut kā automātiski gribas to pašu arī sev, bet ja pasēž un mierīgi padomā, tad pēc būtības mans viedoklis ir savādāks.