Cojs

Brīvdienās un nedaudz arī šodien migrēju sava bloga rakstus uz normālu “enkodingu”. Sākumā biju pamanījies rakstīt bez garumzīmēm, jo datubāzē nebija norādīts pareizais kodējums un tajā brīdī laikam bija slinkums kaut ko čakarēties. Bet tagad apnika lasīt rakstus un mežģīt smadzenes ar dažādām burtu kombinācijām. Nācās pārlasīt visu blogu un nosecināt ka kaut kāda izaugsme ir notikusi šo gadu laikā. Sākumā rakstīju rakstus, kas bija īsi un prakstiski bez nekāda satura, tagad jau parādās vairāk satura, dziļākas idejas, kas priecē. Protams, tas ir un paliek tikai blogs, tikai manas domas, kā tam arī būtu jābūt.

Par cik esmu pametis skolu un tas mani vairs neuztrauc(sākumā jutos mazliet dīvaini), tad atliek vairāk laika lietām, kas mani patiešām interesē. Pašizglītošanās pašā tās saknē ir problemātiska lieta(ne priekš manis), jo nākas sev piespiest mācīties. Mācību iestādēs tomēr ir izdomāta vērtēšanas sistēma, kas motivē studentiņus mācīties, nevis zināšanu iegūšana. Tas ir gadījumā, ja mācības ir kaut kas pseidoakadēmisks, kaut kas ne īsti interesants, tomēr vajadzīgs. Priekš manis šis process ir interesants, tāpēc īpaši nesatraucos par to, ka nemācoties augstskolā kļūšu par deģenerātu un pagrimšu. Tieši pretēji. Ienāca prātā arī atziņa, ka tādas skolas vairākumā gadījumos, cilvēkiem tikai palīdz noticēt, ka viņi ir uz kaut ko spējīgi, ka spēj kaut ko radīt. Tajā pašā laikā vari domāt, ka pēc diploma iegūšanas tu kļūsi kaut kas īpašs, tomēr ne vienmēr tā notiek, drīzāk ekstrēmi reti. Manuprāt, cilvēks kas atnācis studēt un pēc tam, piemēram, kļūst par zinātņu doktoru jau iepriekš bija ļoti talantīgs, mācību iestāde tikai papildināja viņa zināšanas, bet gadījumā, ja cilvēks nemāk domāt un ir neizteiksmīgs pēc savas būtības, arī pēc pabeigšanas tāds paliks. Nē, es noteikti neesmu pret studijām augstskolā, esmu par. Tikai šobrīd esmu tādā pozīcijā, ka darbā esmu jauniņais, kuram vēl sevi ir šeit jāpierāda, līdz ar to jāstrādā pilna slodze, skolā ir jābūt apmēram 30 stundas nedēļā, plus tam visam vēl jāgatavo mājas darbi… Kādreiz koju laikā es to spētu pavilkt, bet tagad? Un tā nu izvēle ir izdarīta par sliktu skolai…

Tagad vairāk domāju veltīt laiku blogam, ko jau esmu izdarījis, izmainot visa satura lasāmību. Tāpat arī grāmatas, kas mani jau sauc un dažas no tām jau ir izlasītas(tik īsā brīdī). Arī fakts, ka bezjēdzīgas filmas vairs netiks skatītas(tas jau nenotiek no 1. septembra), laiks tiks pavadīts pēc iespējams lietderīgi. Citādi šī gada pavasaris man aizgāja pilnīgi podā, tika skatītas filmas un iets uz darbu. Diezgan sviestīgi.

Ir vēl viena lieta, ko grasos darīt, bet tā ir apjomīga. Par to arī pirms laika nerunāšu, nav vajadzības. Bet visnotaļ interesanta lieta. Katram jāatrod sava niša dzīvē, citam tā ir bomzēšana pa ielām, citam bebra atspārdīšana, klusā novembra naktī, citam…