Cojs

Šis nebūs raksts par Dievu, kā svēto trīsvienību, bet gan par “sagadīšanos”, kas mūs piemeklē ikdienā. Apmēram 2 mēnešus jau vēlos uzrakstīt šo rakstu, bet visu laiku atlieku. Vēlos aprakstīt savus novērojumus par kādu monopola spēli, kas man ļoti iepatikās. Kādu vakaru savācāmies daļa no BK, lai vienkārši pabesmenētu un beigās sākām spēlēt monopolu. Spēlētāji bija: Valča, Andija, Es un Anta. Man īsti negribējās spēlēt, tāpēc iesākumā biju pasīvs. Tomēr parādījās neliels azarts, iepirku jau mazliet firmas un sāku attīstīties. Antai pārāk negribējās spēlēt un viņa bija “banka”. Apmēram pirmos 10 apļus mēs ar Andiju jau bijām nopirkuši gandrīz visas firmas, mazliet Valča, bet Anta vispār kādas 3 un arī tās visšvakākās. Spēle patiešām lēni attīstījās, Valča bija miegains(iespējams pēc kādām man nezināmām nakts izklaidēm). Katrā ziņā ne Anta, ne Valča īsti negribēja spēlēt un arī viņu rezultāti nebija tie labākie…

Pēc kādām 2 stundām Anta un Valča bija bankrotējuši, spēli turpinājām mēs ar Andiju. Bet… Man bija gandrīz visas firmas, Andijai tikai 3 tumši zaļās(kuras ir otrās labākās firmas) . Man bija sabūvēta vesela iela ar viesnīcām un lēnām turpināju attīstīties. Un tad sākās cīņa. Es biju gatavs uzvarēt, pilns cerību. Tomēr Andija vismaz 2 stundas no vietas meta kauliņus tā, ka VISU LAIKU izlavierēja starp manām firmām. Un tajā pašā laikā es ik pa 2 apļiem uzkāpu uz viņas zaļajiem lauciņiem. Līdz ar to manu impēriju lēnām graujot… Ja Andija uzkāpa uz kāda mana lauciņa un es nedaudz tiku uz kājām, tad es savā gājienā atkal uzkāpu kaut kur, kas man nebija izdevīgi. Un tā mēs turpinājām pie sevis katrs uzturot domu, ka varam uzvarēt. Tomēr ap pustrijiem naktī spēli pārtraucām, jo tā neizskatījās, ka kāds varētu uzvarēt. Andijai bija 60 miljoni, man bija maz naudas, bet daudz firmu.

Ko es ar to visu gribēju pateikt? Tikai izdarīt secinājumus. Kā jau minēju, mēs katrs sēdāmies pie galda ar attiecīgu garastāvokli un nostāju. Un šobrīd izvirzu hipotēzi, ka cilvēks spēj ietekmēt metamos kauliņus. Varbūt kādam tas ir pārsteigums, bet es par to esmu vairāk kā pārliecināts. Pēc spēles aptaujāju spēlētājus un viņu domas bija tādas, kā man likās. Anta negribēja spēlēt, tāpēc gāja vissliktāk. Valča gribēja spēlēt, bet nāca miegs un nākamajā dienā gribēja agrāk piecelties, tāpēc Valčam gāja normāli, bet tāpat bankrotēja. Es gribēju uzvarēt, tomēr negribējās spēlēt tik vēlu naktī. Andija spēlēja, lai uzvarētu, viennozīmīgi. Bet ar ko mēs operējam pa spēli, lai kaut ko iegūtu vai zaudētu? Ar metamajiem kauliņiem. Šķietami šie kauliņi ir varbūtības iemiesojums, tomēr spēles izskaņa to nepierāda. Ja ar metamajiem kauliņiem tiktu mesti skaitļi, kas nekārtojās nekādās sistēmas, tad vajadzēja būt tā, ka diezgan bieži uzkāptu uz maniem lauciņiem, jo mani lauciņi bija apmēram puse(vismaz tie, kuri bija svarīgāki). Tomēr visu laiku tika uzmesti tādi skaitļi, ar kuriem izlavierēja kaut kur pa vidu un tā apli pēc apļa. Kad uznāca astlābums un visi gribēja gulēt, tad man veicās nedaudz labāk. Tiklīdz Andija atkal sajuta azartu(kad paskatījās cik naudas kontā), tā atkal man gāja sūdīgi un viss apstājās.

Šeit jau nav runa par to, kurš pieņem pareizākus lēmumus. Ja metot kauliņus vienkārši neuzkāpj uz vajadzīgajiem lauciņiem, tad nemaz nevar tālāk spēlēt, ar to arī beidzas spēle. Nekāds intelekts nepalīdzēs izrauties šajā spēlē, tikai metamie kauliņi! Un šī nebija vienīgā reize, kad šādā sastāvā spēlējām. Vienmēr rezultāti ir līdzīgi. Nebūtu īsti objektīvi, ja es no vienas spēles veidotu hipotēzi. Tā gluži nav.

Bet vai šāds princips nedominē arī “reālajā dzīvē”? Domāju, ka 1:1 šo principu iespējams piemērot visam, tikai ar galda spēlēm atšķirība ir tā, ka cilvēka smadzenēm ir vienkāršāk piemēroties. Galda spēlēs automātiski smadzenēs ieslēdzās profils “tā ir tikai spēle”, “tā jau nav reālā dzīve”. Un tāpēc spēlē viss ir iespējams. Tomēr, ja dzīvē izslēdzam šo mistisko profilu “dzīve ir tāda, kā tā ir – smaga” un smadzenēm liekam domāt tā kā vajag, arī reālajā dzīvē varam būt noteicēji pār “metamajiem kauliņiem”, jo Dievs nespēlējās ar metamajiem kauliņiem!