Cojs

Jau pirms pāris nedēļām, respektīvi, 18.04.2009 tika uzsākta celles lādēšana. Iepriekš minēju, ka kā izolatorus izmantošu veļas mašīnas ūdens trubu, tomēr tā nenotika. Oskars sadabūja daudz labākus izolatorus – gumijas stiepli 12mm diametrā. Tādas izrādās var nopirkt diezgan brīvi un pa diezgan samērīgām naudām. Jā, celles lādēšanas komandā ir iesaistījies arī Oskars. Pirms pāris gadiem domāju, ka viņam tādas lietas nepatīk. Jaunās gumijas derēja vienkārši perfekti. Tās ir nedaudz par platu, tāpēc visi cilindri safiksējās ļoti cieši un nekas neļurkājās. Ar veļasmašīnas gumijām būtu daudz ļurīgāka konstrukcija, turklāt nav nemaz tik viegli salikt celli ar ļurīgām gumijām…

Liekot kopā celli ar jaunajām gumijām, atklājās, ka jau no paša sākuma esmu to salicis nepareizi, respektīvi, apakšējās skrūves izolators bija jāskrūvē otrādāk un arī viens plastmass bija jāliek nevis no ārpuses, bet no iekšpuses. Tas savukārt novērš to, ka pil ūdens gar skrūvi, jo ieliekot plastmasu no iekšpuses, celle no apakšas noslēdzās perfekti. Otrkārt, ja skrūves izolators ir otrādāk, tas piespiež iepriekšminēto plastmasu un apakša kļūst hermētiska. Treškārt, skrūves izolatora taisnā daļa, kura iepriekš bija uz leju, tagad stingri pievelkas pie vismazākā cilindra, tādējādi to iztaisnojot. Kā izrādījās, skrūve mazajā cilindrā ir mazliet šķībi iedzīta, līdz ar to visi cilindri beigās ir šķībi, kas savukārt izraisa to, ka nevar precīzi ieliet ūdeni… Tā nu 18-tā aprīļa vakarā izdevās salikt celli tik precīzi, kā vēl nekad. Ap skrūves izeju notinām nedaudz ūdens hermetizējošo lenti, bet visticamāk to nemaz nevajadzēja, jo tāpat viss bija labi. Bija pienācis laiks ieliet ūdeni, lai kaut vai izmēģinātu vai netek ārā ūdens. Ielēju “Saltavota” ūdeni, kas bija 5l plastmasas pudelē un pieslēdzu strāvu. Tā arī palika tas ielietais ūdens, jo gribu izmēģināt šādu variantu. Biju izlēmis, ka tagad lādēšu ar mazāku strāvu, tā, lai iet cauri 250mA. Protams, pirmā lādēšana izskatījās pēc tipiska stage1, kas mani arī īpaši napārsteidza.

Rezumē. Kas ir mainījies no iepriekšējās sezonas:

• Jauni izolatori – no tīras gumijas, līdz ar to precīzāk salikta celle ar perfekti nolīmeņotu cilindru augšu.
• Jauns celles vāciņš – paņemts no kaut kādas zivju burciņas. Tas ir nedaudz par lielu, toties perfekti noslēdz celles augšu un gaiss nepiekļūst nemaz.
• Lādēšanas spriegums – šobrīd no 1Amp esmu samazinājis uz 300mA.
• Ūdens ir no “Saltavota”Siguldā.
• Ūdens tika liets nevis no stikla taras, bet gan no plastmasas.

Secinājumi.

Kā ir teicis mans tēvs, nav labi mainīt tik daudz dažādas lietas vienlaicīgi, tad nevarēs izdarīt nekādus secinājumus, tomēr es uzskatu, ka tie ir tikai tādi nelieli uzlabojumi, nevis eksperimentēšana. Šīs te lietas pietuvina celli pie tāda līmeņa, kāds ir oriģināli paredzēts. Viena lieta, kas neatbilst specifikācijai ir ūdens, jo to ielēju pa taisno no plastmasas pudeles, ko nedrīkst, otrkārt neesmu pat pārbaudījis ph līmeni tam ūdenim. Mēģināju to pārbaudīt ar tiem tizlajiem ph papīriem, bet tas neizdodas pietiekoši precīzi, jo svarīgāko ph robežu 5-7 uztaisījuši gandrīz vienādās krāsās. Manā gadījumā ir ļoti svarīgi vai ūdens ir Ph5 vai Ph6.5, jo 5 neder, bet 6.5 der ideāli. Plānoju tuvākajās nedēļās nopirkt elektronisko ph metru, tad visas šaubas pagaisīs.

Pagaidām celle atrodas stage2, pavisam pārliecinoši un šobrīd tā arī vēl nav par ilgu atradusies stage2 un tas manī neizraisa nekādas šaubas. Ņemot vērā, ka pa vidu bija vairākas dienas, kad celle netika lādēta. Tāda ir realitāte, ka nevaru būt visas dienas Rīgā. Domāju, ka tas sevišķi neietekmē procesu, tikai palēnina, jo nenotiek ikdienas elektrolīzes process. Starp citu, stage2 parādījās jau nākamajā dienā pēc lādēšanas sākuma… Uz aci izskatās baigi labi, ņemot vērā, ka spriegums ir 3x mazāks, kā iepriekš. Nākamais solis ir manīt ūdeni, šoreiz savācot to stikla tarā + pirms tam pārbaudot ph līmeni.

Joprojām neesmu pārbaudījis celles magnētismu, tas būs nākamais solis aiz ūdens nomaiņas.