Pavisam aizmirsu šeit piefiksēt savu pēdējā laika atkualitāti. Jau no vasaras beigām laukos esmu uzsācis dzīvokļa remontēšanu. Tur viss ir katastrofālā stāvoklī, tāpēc tas principā ir kapitālais remonts. Bet nevar sākt ar standartoperācijām, piemēram, ar tapešu līmēšanu, kontaktu pārskrūvēšanu, ja nav nomainīti, nosiltināti vai restaurēti logi un durvis. Par cik Bocoka kungs(topošais radinieks) nedaudz atrunāja mani no vērienīgiem kanalizācijas trubas remontiem, es sāku restaurēt durvis. Īsumā durvju restaurācijas gaita ir sekojoša.
Viss sākas ar durvju izņemšanu no eņģēm, kas būtībā ir arī pats vienkārsākais darbs.
Tad roktura demontāža. Šis durvju kliņķis turpmāk vairs nebūs vajadzīgs, jo jāliek restaurētajās durvīs ir pilnīgi jauns. Pēc kliņķa demontāžas sākas dažādu krampīšu un to palieku izjaukšanas(parasti ir saskrūvēti/sanagloti visādi metāliski priekšmeti stenderē un citās koka konstrukcijās) durvis labāk nest kaut kur ārā, jo krāsas noņemšana ir diezgan toksisks pasākums. Lai noņemtu durvīm krāsu, tiek izmantots celtniecības fēns. Nezinu, kur es tādu dabuju, bet man tāds ir. Vienām mazajām durvīm(vannas istabas/tualetes) aiziet apmēram 4 stundas, lai noņemtu krāsas lielāko daļu. Tad apmēram 1.5 stundas, lai noslīpētu krāsas pārpalikumus(un tādi mēdz būt diezgan daudz) . Slīpēšanai izmantoju šim nolūkam speciālu aparātu, kad ar rupjo(P36 – P40) smilšpapīru ir noslīpēts galvenais, tad jāliek smalkāks papīrs pēc izvēles. Es laikam izmantoju P80 vai P120, lai otreizēji noslīpētu un panāktu supergludumu. Tad vēl jāpāriet pāri un jānoslīpē visādas maliņas, kur netiek klāt ar slīpmašīnu. Izklausās, protams, garš, nogurdinošs un piedevām vēl neinteresants darbs, tomēr man tā nav. Man ļoti patīk šādi restaurācijas darbiņi. Kopā visi slīpēšanas darbi aizņem apmēram 2.5 stundas un tad var uzskatīt, ka durvis jau ir sagatavotas lakošanai. Vienām durvīm lakošanas darbi ir diezgan ātri un vienkārši. Tā ir laba atslodze pēc vairāku stundu krāsas kasīšanas. Mazās durvis lakoju apmēram 25 minūtes, bet vajag lakot 2x(pēc instrukcijas uz lakas pat 3x). Pēc lakas nožūšanas jāliek iekšā izvēlētais jaunais durvju kliņķis. Uz to man aizgāja arī vidēji 40 minūtes līdz stundai katrām durvīm, jo katru durvju gadījums ir individuāls, kādreiz vajag stipri kalties vai urbties. Principā pietiek ar vienu pilnu dienu(ja agri pieceļas), lai restaurētu vienas koka durvis. Ā, vēl aizmirsu pieminēt vienu lietu. Ar durvīm viss nebeidzas. Ir taču arī durvīm rāmis. Protams, krāsas noņemšana un tās pašas darbības, kas pašām durvīm, bet šeit papildus grūtība ir dažādas kantes, kuras traucē normāliem slīpēšanas darbiem. Protams, viss ir izdarāms, bet mazas kantes ļoti samazina smilšpapīra darba stundas, jo tiek saplēstas tā malas. Ņemot vērā, ka viens smilšpapīrs maksā apmēram 20 santīmus, tā nav liela bēda. Kādas ir izmakstas vienu durvju restaurācijai? Salīdzinoši niecīgas. Uz vienu durvju(un tās rāmja) restaurāciju aiziet apmēram 5-7 smilšpapīri, 10tā daļa no lakas buņdžas(lielā lakas buņdža maksā ~16Ls). Tātad ļoti rupjās un aptuvenās izmaksas ir 1.60+1.20+6Ls(durvju kliņķis) = 8.80Ls. Nu teiksim tā 10Ls. Durvju kliņķis nav kaut kāds maksimāli prastais un nav arī ļoti dārgais. Un… Nieka 10 stundu non-stop darbs.
Es biju īsts hārdkõrists un noņēmu krāsu, noslīpēju un nolakoju uzreiz 3 durvis – 2 mazās un 1 lielo, ar stiklu. Kopā aizgāja gandrīz nedēļa. Katru dienu pa vienām durvīm, vienā dienā visi durvju rāmji, lai nebūtu 3 dienas pēc kārtas jāslauka istabas no putekļiem un 1 diena uz lakošanu + durvju salikšanu. Lielajām durvīm vēl jārēķina klāt nedaudz laika stikla attīrīšanā, jaunu līstīšu sagriešanā(gandrīz stunda) un durvju līmēšanu, jo mūsu istabas durvis bija kaut kādā veidā kārtīgi ieplīsušas. No malas liekas, ka tas ir baigi vienkāršs un piedevām vēl ātri paveicams darbs, bet kad saskaita visu darbā pavadīto laiku, tad sanāk pamatīgs cipars. Tajā nedēļā pat nepabeidzu durvju darbus, paspēju uzlikt uz durvīm tikai vienu lakas kārtu un arī pēdējās stundās pirms braukšanas uz Rīgu – biju plānojis pabeigt krietni ātrāk.
Strādājot pie durvju projekta, aktīvi domāju par logu restaurāciju. Kad senos laikos restaurēju logus Rīgā, biju beigās jau depresijā. Pirmkārt, tāpēc, ka to darīju oktobrī un ārā jau bija tumšs/auksts. Otrkārt, veicot restaurāciju, biju pamanījies saplēst vairākus stiklus – gan ar fēnu, gan ar naglu, gan ar tuklajām, neveiklajām kājām…
Un līdz ar to, biju sev nosolījies vairs tādus darbus nedarīt. Durvis jā – nekādu problēmu, ja tur ir stikli, tad biezi un tos ir pagrūti saplēst(man varētu izdoties arī tas
). Bet secināju, ka laukos logiem ir jāmaina līstītes, kas nozīmē to, ka stikls jāņem ārā un man tik un tā būs jāizveic tas nepatīkamais pasākums. Tāpēc nolēmu, ka jāsaņemās un jāsāk darboties arī ar logiem. Šobrīd esmu restaurējis jau 2 logus(vienu mazo un vienu pavisam lielo) un par to ļoti priecājos. Un nesaplēsu nevienu stiklu!!!
Šoreiz izmantoju mazākas nagliņas, tāpēc to ir krietni grūtāk izdarīt.
Ar logiem iet krietni lēnāk, kā ar durvīm, lai gan koka virsmas laukums ir salīdzinoši niecīgs. Aprakstīšu pavisam lielā loga restaurācijas gaitu, kas ir ļoti gara. Nebiju pat plānojis, ka būs tik gara šī restaurācija. Viss sākas ar to, ka jāpaaicina kāds palīgā, lai izceltu lielo loga daļu, jo vienam pašam to izcelt ir nereāli. Mēģināt, protams, var, bet tad labāk pirms tam noņemt mēru stiklam un pasūtīt 4 šādus stiklus…
Lielais logs nav ielikts eņģē, kad patiesībā ir diezgan apgrūtinoši – kaut vai tāpēc, ka lakošanas brīdī to nevar ielikt rāmī, jo tā būtu ērtāk. Lielo un smagnējo logu izjaucot(izņemot stiklus), tas kļūst viegls un gaisīgs. To var uzmest plecā un doties arā uz krāsas noņemšanas darbiem. Viss atkal turpinās tāpat, kā durvīm, un kas pats dīvainākais, vajadzīgs tikpat laika, lai apstrādātu logu. Apmēram 4 stundas. Tālāk seko krāsas notīrīšana no paša stikla, jo parasti krāsojot ar balto krāsu tiek bagātīgi notriepts arī stikls. Lielā loga lielākā daļa, kura ir tā smagā, sastāv no 4 stikliem, tāpēc uz šo darbu aiziet vismaz stunda, varbūt vairāk. Kad tas izdarīts, jāķerās pie līstīšu gatavošanas. Izrēķināju, ka vajadzīgas 8 loga līstes(tas ir skaits, cik jāpērk garās līstes veikalā), lai iestiklotu lielo loga daļu. Jo no vienas līstes, kuru var nopirkt veikalā, sanāk tikai garākā līste stiklam. Uz līstēm man aizgāja baigi daudz laika, apmēram 3 stundas, bet to jau darīju pašā vakarā un motivācija bija nedaudz noplakusi. Tālāk seko silikona iepildīšana vietā, kur stikls pieguļ rāmim, un stiklošana(uz to aiziet apmēram 40 minūtes). Šinī brīdī principā logs jau ir gatavs lakošanai, bet es sagaidīju, kad nožūst silikons un nogriezu tā daļas, kas bija izspiedušas gar stiklu. Loga lakošana pati aizņem arī kādas 40 minūtes un tāpat kā durvīm vajadzīgas 2 kārtas ar laku. Logiem tas pat ir svarīgāk, jo jāiztur niknie vēji un lieti. Pēc lakas nožūšanas var salikt logu gumijas(pēc ieskatiem) un likt logu rāmī. Bet vēl jau ir loga rāmis un mazākā stiklotā daļa, kuriem arī jānoņem krāsa, jānoslīpē un jālako… Uz tiem abiem man aizgāja viena diena, bet tas jau bija tāpēc, ka man Ancene nāca palīgā uz lakošanas darbiem, kamēr es darbojos ap kaut ko citu, piemēram, krāsas noņemšanas no loga kliņķiem(apmēram 40 minūtes uz abiem). Viena lieta, ko nepareizi darīju, bija logu lakošana pēc līstīšu pielikšanas, jo tad vēlāk jānoņem laka no paša stikla. It kā jau lakoju diezgan rūpīgi, bet ne perfekti. Stiklu tīrīšana aizņem drausmīgi daudz laika un līdz galam nav pabeigta arī tagad. Tātad ja strādā non-stop, var pastēp pa divām dienām atrestaurēt vienu lielo logu, bet tad jāceļās 5os un jāiet gulēt 11os.
Kopumā projekts diezan “insein”, jo vienkāršāk tak ir ielikt jaunus logus. Bet svarīgākais šajā gadījumā ir tas, ka man tas process ļoti patīk. Turpinājumā paredzēts restaurēt vēl 2 lielos logus, 1 vidēji lielo logu, 4 lielās durvis un 1 mazās durvis. Darba daudz, bet vienīgais šķērslis šobrīd ir rudens/ziema, jo, piemēram, logam īsti neder, ka lietus līst virsū, piemēram, tajā brīdī, kad loga rāmis ir noslīpēts un sagatavots lakošanai. Ar logiem visticamāk līdz pavasarim jāiepauzē, ar durvīm turpināšu vēl šogad.
Ieraksti (RSS)
Secinājumi sekojoši.. Teikšu viedokli kā profesionālis šajā jomā,jo mana darba specifika ietver arī šādus darbus,kurus es skolojos darīt tehnikumā kur apguvu profesiju,vēlāk pie meistariem kā māceklis utt. Darāmais darbs pēc sarežģītības,darbietilpības un citiem parametriem skaitās ne no tiem vieglākajiem un prastākajiem. Bet šeit ir lielisks piemērs tam ka “Darbs dara darītāju” . Ka ir pilnīgi reāli,bez pārcilvēciskām izdarībām,ņemt un apgūt pašmāčības ceļā kā tas ir jādara,izdarīt to kvalitatīvi,laika ziņā pat apsteidzot dažu labu “skolotu” vīru. Parādīt un pierādīt to ,ka vairumā gadījumu aizbildināšanās ar nemācēšanu,informācijas trūkumu,bailēm no iespējamām kļūdām un citiem faktoriem,ir tikai vārdu negribu un slinkums sinonīmi. Šeit ir skaidri redzams ,ka cilvēks kam nav nekāda sakara ne ar kokapstrādi,ne būvniecību ir spējīgs izdarīt visai sarežģītu darbu ļoti labā līmenī. Darbs ir jādara,un ja rokas ir ,tad viss ir paveicams,nevis jādramatizē procesa sarežģītība. Par daudz esam aizmirsuši vīrieša būtību,kam gadu simtos ir bijis jāprot gan zeme apart,gan māja uzcelt,gan cepeti sagādāt.. Mēs esam cilvēki,nevis vienfunkcijas mašīnas,vai kas vēl sliktāk, kailu instinktu vergi.. Mēs varam…
Par ieprieksheejo komentaaru..
Visu cienu. Tikliidz izlasiiju, ka komentaars pieder profesionaalim, nodomaaju, nu tik buus – kritikas shaltis par rakstaa aprakstiito ”restauraaciju”, ka sak, ta nav nekaada restauraacija utt, tik vien kaa kvalitatiivs remonts un blaa blaa…
Es pats arii atjaunoju sev koka logus (darbiibu gaita – tieshi tada kaa rakstaa rakstiits, ar dazaam nianseem), durvis, un darba gaitaa arii iemiileeju gan pasu procesu, gan rezultaatu, kursh ir fenomenaals un ari es esmu cilveks – tiirs amatieris. Bet paziistu dazu restauratoru, un tad sis/sie nu nekaadi negrib atziit, ka esmu ”restaureejis” logus, tikai atjaunojis, saremonteejis..Uz jautaajumu, kas tad vajadziigs, lai butu ”restauraacija” seko stostiishanas. Sak, gars process, tas ir sarezghiiti utt…Kaut kaads profesijas statusa tureeshanas idiotisms! Piesieshanaas pie defineejumiem, un vispaar..Bikin uzsit cemi, ka sitaa nopell darbu!
Jo. galu galaa. Restauraacija/atjaunosana/remonts..Kaada starpiiba, ja ir rezultaats, kursh priecee un iedvesmo pashu un miilos:) Taa kaa malachi viiri (raksta autors un Oskars) un paldies.
Tieši tā, ja vienreiz esi tam procesam izgājis cauri, to var darīt. Galvenais, ka pašam patīk. Es arī restaurēju/atjaunoju logus. To publicēju šeit: http://rubrikas.wordpress.com/2011/05/21/koka-logi-nr2/
Veiksmi!