Cojs

Biju uzstādījis mērķi 7dienas pēc kārtas skriet un tad latiņu pacelt mazliet augstāk. Ņemot vērā, ka jau kāpinu reižu skaitu, kādu izpildu treniņā, progress jau notiek. Skriešanai man ir kur izvērsties, ir 3km aplis(ap vairākiem kvartāliem), kuru jau skrēju agrāk. Un galu galā varu skriet arī pa stadionu, bet tas man kaut kā ne visai, jo bilde lēni mainās gar acīm.

No skriešanas/agrās celšanās reāli iegūstu vairākas lietas, kuras spēju novērtēt:

• Pamostos krietni ātrāk, kas man liedz “nopampt” kādu darba dienas rītu vai “atpūtas” dienu 6dienu,7dienu, kas ļauj man padarīt vairāk to, ko es vēlos. Kaut vai ierakstīt blogā kaut ko.
• Jūtu, ka tas ir veselīgi manām plaušām, kas bērnībā pārdzīvojušas 4 karsoņus. Cik sevi atceros, vienmēr ir bijusi neliela aizdusa. Tagad tā sāk pazust.
• Esmu uzlādējis pozitīvi visu dienu, jo smadzenes ir saņēmušas kārtīgu endofrīna devu(pēc skriešanas) un ķermenis svaiga gaisa devu.
• Sportojot vēl vairāk nostiprinu sevī pārliecību, ka nekādā gadījumā nesaslimšu ne ar kādu kaiti, jo viss kas ķermenim ir vajadzīgs, lai izdzīvotu, ir orgons – dzīvības enerģija. Jo vairāk prasu, jo vairāk tiek dots – tāpat, kā 60W spuldzīti nomainīt uz 100W, gaismas būs vairāk…
• Un galu galā, es trenēju savu ķermeni, izloku gan muguru, gan kājas, gan rokas, gan vēdera presi, kas, manuprāt, arī ir ļoti labi. Muguras smeldze/sāpes pilnībā pārgājušas.
• Lēnām trenēju kājas un arī citas ķermeņa daļas nākamajam lielajam pārgājienam, uz kuru fiziski būšu ļoti labi sagatavojies.
• Vēl liels pluss ir tas, ka pēc šādi iesāktas dienas, vakarā varu ļoti labi aizmigt, nav jādomā visādas tizlas domas.

Turpinājums sekos.