Cojs

Jau vairāk par 3 mēnešiem stingri pieturos pie “sārmainās diētas”. Kad pirmo reizi par to uzzināju biju stāvā sajūsmā, jo savienojās vairākas mana iepriekš zināmās teorijas par veselīgu uzturu, tai skaitā arī par pilnībā veģitāru ēdienu. Tagad 100% atbalstu veģitāriešus, lai gan agrāk man tā likās tāda kā spītība un stila iezīme. Iespējams veģitārisms, ir arī sava veida stils, veids, kā izcelties, bet tam ir arī dziļa praktiska jēga. Agrāk uzskatīju, ka cilvēks bez gaļas nevar izdzīvot, nebūs vajadzīgo vitamīnu utt. Esmu pat lasījis asas diskusijas par šo tēmu. Bet tas ir kārtējais mīts.

Tātad, ko nozīmē ēst sārmainu pārtiku? Tas, pirmkārt, nozīmē gandrīz atteikties no skābajiem ēdieniem. Es, kā jau skorpions vienā dienā atteicos no visām skābēm, kuras uzņēmu ikdienā, respektīvi kafija(daudz), melnā tēja, bulciņas, cukurs, pusdienās gaļa. Šie ir galvenie skābes avoti, kurus es ikdienā uzņēmu diezgan lielos daudzumos. Jau agrāk nedaudz izklāstīju sārmainās pārtikas ideju. Šeit vairāk gribēju vērst uzmanību uz to, ka atkal esmu nonācis pie situācijas, kas mani vēl vairāk norobežo no sabiedrības. Bet tāds nav mans mērķis – tieši pretēji, gribētu, lai visa sabiedrība ēstu veselīgi. Par to iedomājos ieejot veikalā. Ko es pērku? Un ko pērk pārējie pircēji? Es pērku apelsīnus, citronus, greifrūtus(priekš sulas), ķirbju sēklas(kuras uzgrauzt skatoties kādu filmu), pienu(putrai), dārzeņus salātiem, dažreiz kartupeļus, zaļo tēju u.c. pēc iespējas neitrālākus produktus.  Pēc iespējas pieturos pie sārmainiem ēdieniem un lai tie būtu kaut nedaudz sārmaini arī pēc pagatavošanas. Maizi es praktiski neēdu nemaz, arī pirms sārmainās akcijas neēdu. Es vairs nepērku gandrīz neko no gaļas(dažreiz zivis, pēc Ancenes pieprasījuma), nepērku sieru, krējumu, sviestu, jogurtu(vairāk tāpēc, ka tas nemaz nav jogurts), majonēzi, kečupu, marinētus produktus. Šis saraksts var būt ļoti garš. Un man nekādā gadījumā “nepaslīd kāja” uz visādiem saldumiem, kuri veikalā ir milzīgā klāstā, jo vienkārši – no saldumiem nav pilnīgi nekādas jēgas. Tie vajadzīgi tikai, lai apmierinātu domu savā prātā, ka ar kaut kādu “sevis palutināšanu” būs labāks garastāvoklis utt. Man labāku garastāvokli palīdz noturēt tas, ka apzinos, ka neesmu ķermenim nodarījis pāri ar kādu skābu ēdienu. Tālāk visādi gāzētie dzērieni. Patiesībā grūti iedomāties kādu gāzēto dzērienu, kas būtu kaut vai neitrāls. Ja nu vienīgi gāzets minerālūdens, lai gan man nav informācijas, kā maina skābju/sārmu balansu tieši tā gāze. VISI saldinātie dzērieni ir tīra skābe! Par alkaholu un cigaretēm nemaz nerunājot – tā arī ir tīra skābe, tīra inde.

Ko es ar to visu gribēju pateikt? Tikai to, ka ieejot veikalā jūtos tā drusku dīvaini, ka eju visiem krāšņajiem plauktiem garām, neko no tiem neieliekot savā groziņā. Paņemu to kas vajadzīgs un viss. Ir reizes, kad gribās paņemt kādu cepumu paku, šokolādi vai kaut ko tamlīdzīgi skābu. Esmu ārā no vēl viena egregora(enerģētiskā kopuma), kas man liek justies drusku vientuļi.

Bez šaubām, visādās sanākšanās, es apēdu kādu kūkas gabaliņu vai kādu gaļas gabalu, tomēr pieturos pie tā, lai pārāk nesamiksētu produktus, kas grūti gremojās un nepārēstos vispār. No šīm ēšanas tradīcijām kādu dienu visticamāk arī atteikšos pavisam, jo kur gan rakstīts, ka aizbraucot ciemos, visu vakaru tas vien jādara, kā jābāž kaut kas kuņģī? Tā ir tāda kā socializēšanās, tāpat kā alkohola lietošana un smēķēšana, tā ir kaut kāda piederība attiecīgai komūnai. Ja es atnāku ciemos un neapēdu neko no tā, kas ir uz galda, mani nepareizi sapratīs un ja tā ir puspazīstama sabiedrība, es uzreiz būšu autsaiders. Tāpat esmu bieži saskāries ar situāciju viesībās, kad paziņoju, ka NEMAZ nedzeršu, pat to gardo, dārgo liķierīti, kuru man spiež pagaršot. Automātiski esmu kaut kāds citplanētietis, mani uztver drusku ar aizdomām un pat ar bailēm. Tie, kas dzer un pīpē, viesībās uzreiz atrod cilvēkus, kas viņu saprot, jo pauzēs, kad vairs kuņģī nav vietas no ēšanas un alko lietošanas, tiek aiziets uzpīpēt, kas sociālo stāvokli šajā ballītē arvien nostiprina.

Pa šiem 3 mēnešiem, kopš lietoju daudz sārmaino produktu un praktiski esmu izslēdzis no uztura skābos produktus, esmu ieguvis vairāk nekā tikai veselību. Protams, veselības faktors arī ir svarīgs, es atrisināju gadiem ilgušās vēdera problēmas (biju sev jau iestāstījis, ka vēders man ir vājā vieta – katram taču tādai ir jābūt). Bet svarīgākā bija doma par to, ka varu nodzīvot enerģizētāku, spēcīgaku, veselīgāku un garāku dzīvi, nekā, piemēram, padomju laika cilvēki, kuriem visas tās sārmainās blēņas liekas nepieņemamas. Pa šiem 3 mēnešiem esmu uzstādījis vairākus mērķus tālākajiem gadiem, kurus ar lielu degsmi arī sasniegšu. Es gribu dzīvot ilgi un tas nenozīmē, ka 90 gados būšu sagrabējis večuks, kas būs jāaprūpē. Esmu nonācis pie secinājuma, ka iespējams, cilvēki nerūpējās par savu veselību(šeit domāti tie, kas naturāli gandē sevi kopā ar alkoholu un cigaretēm) īsti nezina, ko darīt ar šo dzīvi, kas iedota ir jau tagad un nemaz negrib šo dzīvi pagarināt teiksim – divas reizes. Viņa zepapziņa iespējams domā: “Ko es darīšu uz šīs pasaules 100 gadus, ja nevaru izdomāt ko darīt šodien?”

Jo vairāk esmu attīrījies no skābēm, jo labāk jūtos, jo labāk izguļos pa nakti, jo produktīvāka ir mana diena un pats galvenais, rodas jaunas domas, idejas un radošais gars uzgavilē. Katrs to var! Viens no maniem mērķiem sājā dzīvē ar savu piemēru pamudināt tos cilvēkus, kas ir uz robežas, pamudināt attīrīt savas dzīves no nevajadzīgā un sākt dzīvot veselīgi un ar prieku. Ja es pamudināšu tamlīdzīgi uztvert lietas, kā es, kaut vai tikai vienu cilvēku, tā jau būs svētku diena priekš manis.