Sārmaina uztura psiholoģiskie un sociālie aspekti
Autors Cojs, kategorija Filozofija, IkdienaJau vairāk par 3 mēnešiem stingri pieturos pie “sārmainās diētas”. Kad pirmo reizi par to uzzināju biju stāvā sajūsmā, jo savienojās vairākas mana iepriekš zināmās teorijas par veselīgu uzturu, tai skaitā arī par pilnībā veģitāru ēdienu. Tagad 100% atbalstu veģitāriešus, lai gan agrāk man tā likās tāda kā spītība un stila iezīme. Iespējams veģitārisms, ir arī sava veida stils, veids, kā izcelties, bet tam ir arī dziļa praktiska jēga. Agrāk uzskatīju, ka cilvēks bez gaļas nevar izdzīvot, nebūs vajadzīgo vitamīnu utt. Esmu pat lasījis asas diskusijas par šo tēmu. Bet tas ir kārtējais mīts.
Tātad, ko nozīmē ēst sārmainu pārtiku? Tas, pirmkārt, nozīmē gandrīz atteikties no skābajiem ēdieniem. Es, kā jau skorpions vienā dienā atteicos no visām skābēm, kuras uzņēmu ikdienā, respektīvi kafija(daudz), melnā tēja, bulciņas, cukurs, pusdienās gaļa. Šie ir galvenie skābes avoti, kurus es ikdienā uzņēmu diezgan lielos daudzumos. Jau agrāk nedaudz izklāstīju sārmainās pārtikas ideju. Šeit vairāk gribēju vērst uzmanību uz to, ka atkal esmu nonācis pie situācijas, kas mani vēl vairāk norobežo no sabiedrības. Bet tāds nav mans mērķis – tieši pretēji, gribētu, lai visa sabiedrība ēstu veselīgi. Par to iedomājos ieejot veikalā. Ko es pērku? Un ko pērk pārējie pircēji? Es pērku apelsīnus, citronus, greifrūtus(priekš sulas), ķirbju sēklas(kuras uzgrauzt skatoties kādu filmu), pienu(putrai), dārzeņus salātiem, dažreiz kartupeļus, zaļo tēju u.c. pēc iespējas neitrālākus produktus. Pēc iespējas pieturos pie sārmainiem ēdieniem un lai tie būtu kaut nedaudz sārmaini arī pēc pagatavošanas. Maizi es praktiski neēdu nemaz, arī pirms sārmainās akcijas neēdu. Es vairs nepērku gandrīz neko no gaļas(dažreiz zivis, pēc Ancenes pieprasījuma), nepērku sieru, krējumu, sviestu, jogurtu(vairāk tāpēc, ka tas nemaz nav jogurts), majonēzi, kečupu, marinētus produktus. Šis saraksts var būt ļoti garš. Un man nekādā gadījumā “nepaslīd kāja” uz visādiem saldumiem, kuri veikalā ir milzīgā klāstā, jo vienkārši – no saldumiem nav pilnīgi nekādas jēgas. Tie vajadzīgi tikai, lai apmierinātu domu savā prātā, ka ar kaut kādu “sevis palutināšanu” būs labāks garastāvoklis utt. Man labāku garastāvokli palīdz noturēt tas, ka apzinos, ka neesmu ķermenim nodarījis pāri ar kādu skābu ēdienu. Tālāk visādi gāzētie dzērieni. Patiesībā grūti iedomāties kādu gāzēto dzērienu, kas būtu kaut vai neitrāls. Ja nu vienīgi gāzets minerālūdens, lai gan man nav informācijas, kā maina skābju/sārmu balansu tieši tā gāze. VISI saldinātie dzērieni ir tīra skābe! Par alkaholu un cigaretēm nemaz nerunājot – tā arī ir tīra skābe, tīra inde.
Ko es ar to visu gribēju pateikt? Tikai to, ka ieejot veikalā jūtos tā drusku dīvaini, ka eju visiem krāšņajiem plauktiem garām, neko no tiem neieliekot savā groziņā. Paņemu to kas vajadzīgs un viss. Ir reizes, kad gribās paņemt kādu cepumu paku, šokolādi vai kaut ko tamlīdzīgi skābu. Esmu ārā no vēl viena egregora(enerģētiskā kopuma), kas man liek justies drusku vientuļi.
Bez šaubām, visādās sanākšanās, es apēdu kādu kūkas gabaliņu vai kādu gaļas gabalu, tomēr pieturos pie tā, lai pārāk nesamiksētu produktus, kas grūti gremojās un nepārēstos vispār. No šīm ēšanas tradīcijām kādu dienu visticamāk arī atteikšos pavisam, jo kur gan rakstīts, ka aizbraucot ciemos, visu vakaru tas vien jādara, kā jābāž kaut kas kuņģī? Tā ir tāda kā socializēšanās, tāpat kā alkohola lietošana un smēķēšana, tā ir kaut kāda piederība attiecīgai komūnai. Ja es atnāku ciemos un neapēdu neko no tā, kas ir uz galda, mani nepareizi sapratīs un ja tā ir puspazīstama sabiedrība, es uzreiz būšu autsaiders. Tāpat esmu bieži saskāries ar situāciju viesībās, kad paziņoju, ka NEMAZ nedzeršu, pat to gardo, dārgo liķierīti, kuru man spiež pagaršot. Automātiski esmu kaut kāds citplanētietis, mani uztver drusku ar aizdomām un pat ar bailēm. Tie, kas dzer un pīpē, viesībās uzreiz atrod cilvēkus, kas viņu saprot, jo pauzēs, kad vairs kuņģī nav vietas no ēšanas un alko lietošanas, tiek aiziets uzpīpēt, kas sociālo stāvokli šajā ballītē arvien nostiprina.
Pa šiem 3 mēnešiem, kopš lietoju daudz sārmaino produktu un praktiski esmu izslēdzis no uztura skābos produktus, esmu ieguvis vairāk nekā tikai veselību. Protams, veselības faktors arī ir svarīgs, es atrisināju gadiem ilgušās vēdera problēmas (biju sev jau iestāstījis, ka vēders man ir vājā vieta – katram taču tādai ir jābūt). Bet svarīgākā bija doma par to, ka varu nodzīvot enerģizētāku, spēcīgaku, veselīgāku un garāku dzīvi, nekā, piemēram, padomju laika cilvēki, kuriem visas tās sārmainās blēņas liekas nepieņemamas. Pa šiem 3 mēnešiem esmu uzstādījis vairākus mērķus tālākajiem gadiem, kurus ar lielu degsmi arī sasniegšu. Es gribu dzīvot ilgi un tas nenozīmē, ka 90 gados būšu sagrabējis večuks, kas būs jāaprūpē. Esmu nonācis pie secinājuma, ka iespējams, cilvēki nerūpējās par savu veselību(šeit domāti tie, kas naturāli gandē sevi kopā ar alkoholu un cigaretēm) īsti nezina, ko darīt ar šo dzīvi, kas iedota ir jau tagad un nemaz negrib šo dzīvi pagarināt teiksim – divas reizes. Viņa zepapziņa iespējams domā: “Ko es darīšu uz šīs pasaules 100 gadus, ja nevaru izdomāt ko darīt šodien?”
Jo vairāk esmu attīrījies no skābēm, jo labāk jūtos, jo labāk izguļos pa nakti, jo produktīvāka ir mana diena un pats galvenais, rodas jaunas domas, idejas un radošais gars uzgavilē. Katrs to var! Viens no maniem mērķiem sājā dzīvē ar savu piemēru pamudināt tos cilvēkus, kas ir uz robežas, pamudināt attīrīt savas dzīves no nevajadzīgā un sākt dzīvot veselīgi un ar prieku. Ja es pamudināšu tamlīdzīgi uztvert lietas, kā es, kaut vai tikai vienu cilvēku, tā jau būs svētku diena priekš manis. 
Ieraksti (RSS)
“Es pērku apelsīnus, citronus, greifrūtus(priekš sulas)” – manuprāt, tā arī ir tīrākā skābe, no kuras īpaši jāuzmanās, lai neiedzīvotos zobu kariesa problēmās.
Par pārējo – es arī jau sen baltmaizi nelietoju, dzeru zaļās tējas, bet dodu priekšroku zāļu tējām. Par pīpēšanu un alkoholu – kas tas tāds vispār ir?
Esmu baigā “atkritēja”, lai arī piekrītu, ka ar gaļas produktiem nevajag pārspīlēt, tomēr, man šķiet, ka no tās nevarēšu pavisma atteikties. Tieši tāpat ir ar šokolādi..
Starpcitu, gan jau esi arī lasījis vai dzirdējis par asinsgrupu diētu:
“0 asinsgrupa — attīstījusies pirms 40 000 gadiem, kad dzīves galvenā sastāvdaļa bija medības. Līdz ar to šīs asinsgrupas cilvēki labi panes gaļu, turklāt būtu jāpārņem tās dzīves apstākļi, tas nozīmē — medību vietā būtu pastiprināti jānodarbojas ar sportu. (..)
0 asinsgrupa
Ieteicams — gaļa, putnu gaļa, jūras zivis, augļi, dārzeņi.
Nav ieteicams — kvieši un to produkti, kāposti, piens un piena produkti, zemesrieksti, pistācijas, kartupeļi.
Piezīme — ir problēmas ar glutēna sagremošanu, tas arī ir galvenais faktors svara pieaugumam.”
Tā kā, ja es vēlētos pieturēties pie šī uzskata, tad man būtu jāēd gaļas produkti.
vispār, ja izvēlētos, – es atteiktos no gaļas un paturētu šokolādi
Bet par sārmainu pārtiku biju mazāk dzirdējusi, lai arī, man šķiet, visai pārtikai ir lielāka vai mazāka tendence, nokļūstot organismā, “palikt” skābai.
“manuprāt, tā arī ir tīrākā skābe, no kuras īpaši jāuzmanās, lai neiedzīvotos zobu kariesa problēmās.”
Hmm, šie manis nosauktie ir visīstākie sārmi! Galvenā ideja jau ir nevis tajā, kāds ir pats produkts(skābs vai sārmains), bet gan tajā, ko šis produkts izraisa kuņģī un visbeidzot asinīs. Kariesu izraisa skābe, kas ir asinīs, galvenokārt cukurs. Un šeit mēs saskaramies ar vienu paradoksu – bērniem māca tīrīt zobus, lai tos nepievarētu kariess, bet atļauj ēst visādus saldumus, kas sabojā zobus nevis no ārpuses, bet no iekšpuses.
Nē, par šādu asinsgrupu diētu nebiju dzirdējis. Varbūt ir kāda grāmata/links, ko palasīt?
No skābajiem produktiem jau nav jāatsakās pavisam – jāsaglabā proporcija 80% sārmainie produkti, 20% skābie.
laikam mans koments pārāk garš vai i-nets pārāk lēns…
Piekrītu, ka kariesu izraisa skābe, bet ne tikai tā, kas atrodas kuņģī. Šokolāde izraisa skābi arī mutē.
Tāpat piekrītu par cukuriem, tomēr tie ir ne tikai saharoze (pazīstamais biešu, niedru cukurs), bet arī fruktoze, kuru satur augļi, tai skaitā, pieminētie apelsīni u.c.
Uzsvars jau galvenokārt būtu nevis uz to, ka citrusa augļi izraisītu kariesu, bet gan, ka tie veicina zobu emaljas noārdīšanos (kas raksturīgs citrusu diētas mīļotājiem, vismaz, tā man pāvēstīja zobu higiēniste).
Par asinsgrupu pieejamā informācija:
1.grāmatas –
– D`Adamo P. “Pārtikas produktu tabulas asinsgrupu diētām”, Zvaigzne ABC (http://www.valtersunrapa.lv/sphoto.php?img=bookcatalog_818790_25.jpg&pdir=grnams&tbl=);
– “Asinsgrupu diētas”(Liepiņa J.),Zvaigzne ABC (http://www.valtersunrapa.lv/sphoto.php?img=bookcatalog_531877_21.jpg&pdir=grnams&tbl=);
– Dž. D’Adamo un Ketrina Vitnija “Veselīgs dzīvesveids tavai asinsgrupai”, Jumava, 2004 (http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/book/article.php?id=8408178&pictureID=8408355).
2.Linki:
– http://www.ploome.com/lat/dieta/dieta-rezims/asinsgrupudieta1.html;
– http://www.ploome.com/lat/dieta/dieta-rezims/asinsgrupudieta2.html;
– http://woman.delfi.lv/kitchen/diet/article.php?id=14756472;
– http://www.espati.lv/index/view/raksts/Asinsgrupu-dieta-pirma-dala/id/499/;
– http://www.espati.lv/index/view/raksts/Asinsgrupu-dieta-otra-dala/id/501/;
– http://www.irlaiks.lv/health/diet/dieta/article.php?id=8278532;
– http://www.saimniece.lv/news/2850/DAdamo-asinsgrupu-dieta/;
– http://www.apollo.lv/portal/sieviete/2571/articles/183529/0 u.c.
Saskaņā, piem., ar Roberta Lācīša (Latvijas ārstu jauno tehnoloģiju izpētes un ieviešanas apvienotās padomes nutricioloģijas un makrobiotikas nodaļas vadītājs) teikto uzturā nav ieteicams lietot arī nakteņus, kas ir tomāti, kartupeļi, paprika, baklažāni, tabaka, belladona, u.c. (http://www.calis.lv/aprunasimies/forums/thread.php?id=10589754).
Jā, arī viņš norādīja, ka “mūsdienu cilvēka uztura paradumi veicina skābju un sārmu līdzsvara zudumu organismā. Asinis kļūs skābas. Tas izraisa hronisku nogurumu un depresiju.” (http://woman.delfi.lv/kitchen/nutrition/article.php?id=21875603)
Sorry… vari jau droši padzēst ārā… man nesanāca īsāk…
Bez šaubām, skābie produkti kļūst skābi jau mutē, tas ir viens no to identifikācijas veidiem.
Jā, protams, ka augļos, it īpaši citrusaugļos ir saharoze, bet tur atkal ir viena nianse. Tur teorija drusku iesniedzas visādās “Pseidozinātnēs” un var nebūt viegli izprotamas, turklāt man nebūs uz ko atsaukties(nekādu linku). Bet ideja ir tāda, ka asinis ir pilnas ar mikrobiem un dažādām baktērijām, tās nebūt nav sterilas, kā tiek uzskatīts medicīnā. Šie te mazie radījumi pārtiek no cukura un, protams, arī no saharozes. UN viņi dzīvo skābās asinīs. Ja asinis ir sārmainas, viņi iznīkst. Es 2 mēnešus attīrījos, izdzerot >3l ūdens dienā, dzēru ļoti daudz zaļo tēju un pilnīgi jutu, kā uzlabojas pašsajūta un enerģijas kļūst vairāk. Tātad, es vairs nebaroju mazos ķermenīšus asinīs, bet tikai pats sevi ar to saharozi. Bet par to, vai saharoze kā tāda ir skāba, man informācijas nav, zinu tikai to, ka pats auglis ir sārmains.
Fruktoze – Augļu cukurs. Fruktozi ar enzīmiem vai skābi vispirms sadala (hidrolīze vai invertēšana) glikozē un fruktozē. Tad filtrējot atdala fruktozi un no glikozes, veicot enzīmu konversiju, iegūst fruktozi.
Ogļhidrāti, kas izraisa visilgstošāko un vislielāko skābes uzbrukumu, ir saharoze, fruktoze (augļu cukurs) un glikoze (vīnogu cukurs). Mutes baktērijas veido skābi arī no laktozes (piena cukura), kas pieskaitāma pie ogļhidrātiem, un cietes (polisaharīdiem), bet ne tik daudz no citiem ogļhidrātiem.
Skābe neizdalās – lietojot sieru;
Skābe izdalās maz – lietojot pienu, zemesriekstus, bezcukura košļājamo gumiju;
Skābe izdalās pastiprināti – lietojot piena šokolādi, ābolus, karameles, maizi, banānus, apelsīnus, kūkas ar krēma pildījumu, auzu pārslu brokastis, baltmaizi, ābolu, apelsīnu sulu, rozīnes, dateles, cepumus.
http://web.dansukker.com/Default.aspx?ID=591;
http://www.irlaiks.lv/health/diet/healthfood/article.php?id=579225
http://www.tvnet.lv/women/printArticle.php?id=4223479 – vēl interesansts raksts par uzturu un to, kā labāk kombinēt dārzeņus un augļus, lai tie veiksmīgāk uzsūktos organismā
Re, arī Tavi garie komentāri izrādījās bija aizķērušies spama filtrā.
Patiesībā interesantas lietas Tu man atklāji. Šis bija vienīgais strīdīgais jautājums, kuru mēs tā arī nespējām izskaidrot. Jo it kā rozīnes ir sārmainas, tai pat laikā satur fruktozi. Bet es kaut kā tomēr, iekšējās balss vadīts, sliecos domāt, ka zobi bojājās no “iekšpuses” un pieturēšos pie tādas diētas, kāda man ir tagad. Pat ja mutē tā skābe neizdalās, asinīs tā tomēr notiek – siera gadījumā.
hmmm…..vareeji vairaak uzsveert zini ko? savas veseliibas probleemas pirms tu atklaaji šo dieetu. pamaniišos atgaadinaat tev vienu no taam. atceries…. tu labu gribeedams noleemi dzert aabolu sulu-tur tachu daudz vitamiini! es atceros kaa tava aada uz to reagjeeja un cik ilgi taa centaas attiiriities un galu galaa arii ķirurģiskas manipulācijas….Tu reiz shausminaaajies ka mana aada reagjee uz metaalu- siksnas spraadzeem,’džinsu kniedeem, bizhuteeriskaam ķēdiiteem u.t.t., bet pats 25 gadus nepamaniiji kaa tavs ķermenis mokaas no nepareizas pārtikas.
Agnese, zinu, ka man bija problēmas ar ābolu sulu, bet līdz tam nekad nebiju paprovējis to dzert tik lielos daudzumos. Tagad jau esmu vēl izfiltrējis produktus, kurus nedrīkstu nemaz ēst un tie patiesībā sakrīt ar produktiem, kurus man savulaik aizliedza ēst ģimenes ārste, pēc asins analīžu rezultātiem, piemēram, olas. Šajā tematā patiesībā noskaidrojās kaut kas, ko nebiju ņēmis vērā, respektīvi, katram cilvēkam savādāk panes attiecīgus produktus atkarībā no asins grupas, tomēr domāju, ka skābs produkts ir un paliek skābs un tas sagādā grūtības ķermenim. Ar to arī skaidrojams tās pašas Itālijas cilvēku ēšanas paradumus, kas viņiem iespējams nemaz tik lielu kaitējumu nenodara.
Šo sāku praktizēt jau nedaudz pirms Coja. 100% atteikties neizdevās, bet stingri piedomāju pie sārmu īpatsvara. Te laikam ir gandrīz lieki piebilst rezultātus, bet tomēr:
* Enerģija daudzkāršojusies (Vakar uzspiedu 120kg 8 reizes – pirms pāris mēnešiem varēju 80kg x
* Guļu 6h un pietiek
* Neslimoju
* Nav nekādas smaguma sajūtas vēderā
* Pēc ēšanas nenāk miegs, bet ir enerģija
* … varētu vēl turpināt.
Protams, ēdiens nebija vienīgās izmaiņas, ko veicu pēdējo mēnešu laikā un piekrītu, ka viss nav ēdiena nopelns, tāpēc ieteikšu Cojam jaunus rakstus:
* Skābekļa un pareizas elpošanas ietekme uz … veselību/labsajūtu/ …
* Meli sev – iespējams, jau kaut, kas te tāds ir, bet neesmu atradis. Te domāju rakstu par: “es labprāt ēstu sārmaini, bet …., es labprāt sportotu, bet …., es labprāt darītu x, bet… un visus pārējos melus sev…”
un pie reizes – kompliments par fizisko sadaļu – reāli motivē pašam darboties intensīvāk.. no sērijas – ja jau Cojs dara, nevaru atpalikt.. Domāju, ka vēl kāds noteikti sajuta nedaudz “Pain”, kas Tavu rakstu izlasīja, tas ir ritīgi labi!
Tā turpini!
Es ar par šo te tēmu pirmo reizi dzirdēju 2005 gadā, un reāli dzīvē pielietoju tikai pēc kadiem 2 gadiem finansiālu apsvērumu dēļ.
Paties stāsts!!! Viss tā teikt uz pozitīvo pusi.
Bet nu tad nāca treknie gadi, un varēju atļauties iegādāties zaļumus un augļus cik uziet. Tad nu arī paeksperimentēju.
Ēdu arī tikkai to kas ir izaudzis no mātes zemes, alkaholu tikai nedaudz uz svētkiem, smēķēt nesmēķēju, nu tā noturējo nedaudz vairāk kā gadu. Apkārtējo reakcija tāda pati kā iepriekš aprakstija Coja, nedaudz dīvaina, un jutos ar tā kā atsumts, bet pašsajūta bija lieliskas ziemā mazāk salu, vienu ziemu pat nostaigāju gandrīz praktiski džemperī bez cepures un cimdiem tik tāda lietus jaka pa virsu džemperim bija, bet nesala. Protams labāk izgulējos, labāks garastāvoklis, viens pat man acīs pateic tik labi nevar cilvēks justies, protams viņš bija alkoholiķis, pats jutās katru dienu draņķīgi. Jaunas idejas, pašam brīnumi no kurienes viņas tik daudz, jo iepriekš kaut ko vispār knapi varēju izdomāt. Vienu pat kojās nobiedēja mana enerģijas pārbagātība jo skaties man bija tik enerģisks ka šis pat nobijās teica “Tu jau mani negribi novākt?”
Bet morāli vairāk par gadu nenoturējos, (jo jautājums ir nejau par to vai tu to vari, bet vai vēlies) un atgāju vecajās sliedēs – gaļa, šokolāde, grādīgie. Bet nu tagad dažas ķermeņa kaites atveda atpakaļ mani pie tās pašas vecās domas par sārmaino uzturu. Tad nu atkal atsākšu.
Šādi raksti kā Cojs raksta tiešām ir super.
Būs jāpamēģina arī svaru zāle, ja sanāks laiks
Tad nu tiem kas nav pamēģinājuši šito uzturu iesaku pamēģināt, un tiem kas atmetuši atsākt!!! Turās.
P.S šeit ir adrese ar tabulu par sārmainajiem un skābajiem ēdienim
http://blog.jusuveselibai.lv/index.php?/archives/18-Sabalansts-uzturs.html
http://www.pareizs-uzturs.com/public/kadu-vidi-produkti-veido-organisma.php
Labi, lai dievs jūs sargā!!!
Man tagad sanāk lietot daudz skābos produktus. Kopš pagājušā gada augusta gandrīz nemaz nelietoju skābos produktus, par alkoholu nemaz nerunājot, jo tas, manuprāt ir īpaši bezjēdzīgi. Šobrīd dzīvoklī nav virtuves, tāpēc nākas ēst gatavos ēdienus, no rīta tostermaizes. Turklāt, sārmainu uzturu varētu piekopt, ja nebūtu nekas fizisks jādara. Ēdot zaļumus, ātri vien “nosēžas baterijas” un gribas atkal ēst. Jā, sārmains uzturs tiešām ir dārgāks, tas ir tāds mīnuss. Tiklīdz būšu izveidojis virtuvi, atsākšu lietot sārmainos ēdienus, bet pagaidām 3l ūdens dienā.
P.S. Kafiju nelietoju jau kopš 2009. gada augusta.
http://www.youtube.com/user/liferegenerator
Njaaa es esmu atteikusies no olaam piena galjas utt ……….. tas notika spontaani un viena menesha laika shobriid man gribas tikai aaabolus kilogramiem un maiziiti un ne kaut kaadu tur kvieshu vai kaa bet tieshi citu graudu maiziti bez cukuriem !jaa un nedzivoju ari latvija lidz ar to mums ir nenormali gruti nodrosinat sevi ar veseligu partiku !! es ieprieksh biju pienjeemusies svaraa, saaku domaat par dieetu un viena diena man organisms pats noklemmeeja es hsobird vispar gruti pateikt ko eedu, eju veikala skatos ar aciim un ja siekala tek janoperk un jaaped protams es nerunaju par neveseligiem produktiem ! un biezi ir ta ka staigaju pa veikalu un ta ar neko nenopeerku !! protams esmu ar izcekojusi asinsgrupu dieetu un iisteniibaaa mans organisms taaa arii visu muuzu ir pieprasiijis attieciigo partiku!!! njaa bet ar tim aboliem ir trakums nevaru vnus neest man prasaas visu laiku ! varu maximums uz 2vaam nedeeljaam apstaaties
varbuut jus man varetu pastastit kadelj tas ta ? mekleju netaa in fo neatradu 
Nu katram tā atziņa par veselīgu ēšanu atnāk savādāk un arī produkti tiešām, katrai asinsgrupai ir citi. Man vispār ir grūti ar produktiem, jo ir pašvaks kuņģis, arī ābolus ēst nevaru, pēc tam mokos ar vēderu 2 dienas. Nemācēšu teikt, kāpēc Jums, Linda, ir tāda tieksme pēc āboliem, organismam vajadzīga kāda viela no tiem droši vien…
Man atkal beidzamā laikā novērojumi par sārmainu uzturu, bet rakstīt atsevišķu rakstu par to nav vēlēšanās. Respektīvi, ilgāku laiku ēdu atkal daudz skābos ēdienu, jo nebija un nav arī šobrīd gatava virtuve un nevaru uztaisīt kaut vai putru no rīta(kas ir mazliet skāba), bet tā vietā jāēd maize ar desu… Visu laiku jutos apātisks, no rīta nevarēju pamosties. Tagad atkal neēdu neko no īpaši skābajiem produktiem un jūtos arvien labāk – vislabākais ir tas, ka parādās iedvesma, atkal sāk strādāt prāts un tas ir galvenais, lai virzītos uz priekšu.
es iesaku dabigas sulas dzert ar salmiņu – tiem kas baidās no kariesa. salmiņu tā dziļak iebaž un sūc. sula prakstiski uz zobiem netiek, tas gan nav tik garšigi jo mutē sula netiek sajaukta ar gaisu un siekalām. Tāpat var dzert ari kafiju
Pirmo reizi esmu šeit, es arī esmu meklējumos uztura jautājumā, iemesli gari un dziļi personiski, bet tas, ko gribēju pavēstīt no personīgās pieredzes – zaļā tēja var izsaukt alerģiskas reakcijas un tas nevienam pat neienāk prātā, ņemot vērā tās izslavēto veselīgumu. Tā man bija pirmā doma, kad Cojam “pierakstīja” vainas ābolu sulas pārdozēšanas dēļ.
Tā kā “eksperimentējot” pie sevis konstatēju to 100%, varbūt varu vēl kādam palīdzēt, kā bija ar kādu manu radinieci. Kad gluži nejauši aizrunājāmies par zaļo tēju, tas viņai nāca kā atklājums, jo nekādi nebija sapratusi, kāpēc ik pa laikam sejas āda kļūst sausa un iekaisusi, man pašai vēl pievienojās acu apsārtums. Tādas nianses. Cik zinu, alerģiskās izpausmes jau var nerasties uzreiz, produktu lietojot, bet, kad noteikts daudzums organismā uzkrājies, man parasti jau otrajā, trešajā dienā( lietoju tikai krūzīti dienā! ), bet kādam citam varbūt vēlāk un tad tiek saistīts ar pavisam citiem iemesliem.
Interesanti novērojumi. Šobrīd no zāļās tējas esmu kļuvis jau atkarīgs, kafiju nedzeru nemaz, bet zaļo dzeru vismaz 3 lielas krūzes dienā, jo tā man palīdz koncentrēties. Tās efekts ir krietni lielāks par kafijas un arī garša(tīri subjektīvi). Par alerģiju gan dzirdu pirmo reizi, pašam nav tādas reakcijas, lai gan dzeru zaļo tēju jau 1.5 gadus un diezgan daudz. Acis apsārtušas, jo esmu programmētājs.
Bet ja runājam par sārmainu uzturu, šobrīd mazāk piekpju tādu, jo, godīgi sakot, apnīk vienveidīgs uzturs.
produkta skābi nenosaka tā graša, bet gan minerālvielu saturs. Galvenie sārmainu vidi veidojošie minerāli – magnijs, kalcijs (bet ne piena produktos), kālijs, nātrijs, dzels, mangāns.
Skābe pēc garšas un skābe organismā ir divas dažādas lietas.
Paldies par iedvesmu! Atradu Jūsu blogu meklējot par sārmainiem produktiem! Izrādās tas ietekmē arī vēža rašanos! Interesanti! Lai viss izdodas!!!
Paldies par iepēju izlasīt atsauksmi! mMeklēju internetā par sārmaino pārtiku, jo nesen izlasīju par šīs sārmainās pārtikas iedarbību uz organismu… ja lieto uzturā pareizo sārmaino pārtiky, tad vēža rašanās ir gandrīz neiespējama. Vēl tikai varu piebilst, ka svarīgi ir ne tikai lietot sārmainu pārtiky, bet arī jānodrošina sārmaina ķermeņa ādas kopšana – visi sintezētie krēmi, losjoni, šampūni utt. rada skābu reakciju un iet organismā uz urrā iekšā, jo ādai nav tādas aizsargbarjeras kā kuņģim (kuņģa sula noārda daudzas kaitīgas vielas). Nu jau daudzus gadus gadus lietoju vienkāršos dabas līdzekļus- lēti un skaisti! Zāļu tējas ir ļoti sārmainas! un dažādas riekstu eļļas… Lai Jums veicās!
Palieku arvien “zaļāka” arī attiecībā uz kosmētiku. Tas viss mani interesē, pētu, kam ir ECCo vai kāds cits sertifikāts. pazīstami cilvēki audzē bioloģiskā saimniecībā zāļu tējas. Bet diemžēl daudzi, t.sk. arī es par to sāk interesēties tikai tad, kad jau parādījusies kāda kaite. Labi, ka man tikai konstatēja pirms… stāvokli. Tad nu daru, ko varu!
iesaku tik daudz neskatīties uz sertifikātiem vai nosaukumiem, bet tieši uz sastāvu! Mazie jaukie ražotāji nevar atļauties dārgos sertifikātus, kas arī daļa no lielā mārketinga… Un vēl jau tā iekšējā sajūta…
. Vai no mammas, vecmāmiņas…
Zāļu tējas vislabāk lasīt pašiem, pie reizes arī saikne ar dabu
Piekrītu, zāļu tējas jāvāc pašiem. Tad nebūs jāzīlē, vai tās ir vāktas aktīvajā laikā vai maisiņā sabērta tikai ārējā čaula bez iedarbības. Nu un pašam ir skaidrs, kur zālītes augušas – pērkot tējas, sēnes un ogas nekad jau nezinām, vai tās nav vāktas šosejas malā. Vēl jau ir viedoklis, ka dabas veltes maksimālo labumu dod tieši cilvēkam, kas tās savācis…..
Man prieks, ka kādam vēl bez manis interesē, kā dzīvot veselīgāk, kā izvairīties no slimošanām. Bez maz jāsāk vākt neliela komūna, kas spēj domāt un neturas pie aizgājušo gadsimtu paradumiem. Esmu kļuvis par veģetārieti, jo sapratu, ka turpināt ēst gaļu nav nekādas jēgas, nav neviena iemesla to darīt. Par to noteikti sekos kāds bloga raksts. Jā, arī attiecībā uz vēzi. Šodien kā reiz pie manis nonāca kāds raksts par vēzi un sārmainumu, kas mani nešokē, bet citus gan varētu šokēt.
Par gaļu…ir cilvēki, kuriem gaļa neskādē un ir vajadzīga, īpaši tie kuri ikdienā strādā smagu fizisku darbu. Tad vēl cilvēki kuru attīstības līmenis ir līmenī, kad gaļa ir nepieciešama. Lasīju – ja cilvēks mehāniski atsakās no gaļas, pirms ir gatavs to darīt tad emocijas transformējas cita veidā un cilvēks kļūst nevis mierīgs un apgarots, bet agresīvs un akcentējas uz negatīvo. Visam savs laiks. Ir viedoklis, ka pašreizējais piesārņojums (zemes, ūdens, pārtikas) ir pazīmes, ka nākotnē cilvēcei būs jāpāriet uz prānisko pārtiku, kad apēd saujiņu un pietiek pāris dienām vai ilgākam laikam. Bet liela daļa to nevarēs pārdzīvot, vismaz ne viegli. Ēšana, protams, ir ļoti svarīga, bet atminos kāda svētā vārdus…aptuveni….vairāk sekojiet nevis tam, ko liekat mutē, bet tam, ko laižat pa to laukā (domāti, saprotams, vārdi, domas un attieksme). Ja novēl pasaulei aiziet postā 2012jā jo viss ir savādāk nekā cilvēks vēlas, tad manuprāt, tā nav pozitīva attieksme. Varbūt konstruktīvāk būtu vēlēties izmainīties un darīt to, tas automātiski izplatīsies un palīdzēs kļūt labākiem apkārtējiem un tādejādi arī pasaulei…un pasaules galu varēs atbīdīt uz nākotni?
Ak jā, vēl par veģetārismu. Interesanti, ko darīt čukčām un inuītiem, kuri apstākļu spiesti vēsturiski ir ēduši jēlas zivis un roņu taukus? Viņiem esot cita fizioloģija – tā kā tur ir auksti un ļoti auksti, tad ēdot šo pārtiku, viņi sildās un pat āda itin kā ieeļļojas. Ko darīt – apgādāt ar apelsīniem un āboliem, kuri tur dabiski neaug? Domāju, tas būtu tikpat muļķīgi un kaitīgi, kā pagriezt upju gultnes atpakaļ. Pasaule ir ļoti daudzveidīga, un tas kas der indiešiem un citiem pie ekvatora, ne vienmēr der arī pārējiem. Ja būtu viena metode, kas der visiem (un visos laikos), tad uzdevums būtu daudz vienkāršāks
Jā, es pakāpeniski nonācu līdz tam, ka gaļa nav nepieciešama. Pirms 3 gadiem sāku palēnām. Galvenokārt, pieradināju apziņu, nevis ķermeni. Es gaļas neēšanu uztveru mazliet citādi, kā tikai organisma “skābēšanu”. Par cik esmu uzsācis arī tādu kā garīgo augšupeju, šis ir tikai viens no soļiem, kā varu paaugtināt savas vibrācijas un būt par mata tiesu tuvāt Skolotājiem.
Pieļauju, ka čukčām gaļa gremojas tikpat labi, kā mums kartupeļi. Jo galvenais skābuma rašanās cēlonis ir kuņģa sulas koncentrācijas palielināšanās, tiklīdz tajā nonāk kaut kas, kas grūti gremojas. Ja ar veselām paaudzēm cilvēki ēduši jēlu gaļu, kuņģis bez problēmām tiek ar to galā un lieks skābums asinīs nerodas. Tā es domāju, pierādījumu tam nav.
Vispār ēšanas paradumu pārstrukturizēšanā redzu arī vienu citu labu lietu, ne tikai veselīgums. Tas pieradina apziņu būt elastīgai, pieņemt, ka iespējams tas, kā esi vadījies desmitiem gadu, ir aplams. Cilvēkiem ļoti grūti pārkāpt tieši šim posmam. Viņi uzskata, ka nevar taču būt, ka mammas un vecmāmiņas iemācījušas nepareizi ēst, visi taču tā ēd. Dažādas ēšanas un dzeršanas psiholoģiskais pamatojums, piemēram, cilvēki ēd saldumus, kad ir slikti, kad ir forši, kad nav ko darīt utt. Tas pats ar alko, bet tas jau ir pavisam cits “matrikss”.
Pilnībā piekrītu par elastīgumu, pielāgošanos.
Kāpēc tu uzskati, ka kartupeļi “mums” kartupeļi pārstrādājas labi? Daļēji piekrītu – daļai cilvēku tā tiešām ir, daļai no kartupeļiem uzkrājas, nosacīti, gļotas. Indiāņi, no kuriem kolonizatori aizguva kartupeļus, mokās ar locītavu kaitēm.
Jā, kartupeļi ir slikts piemērs, gribēju tikai pieminēt kādu ēdienu, ko ēd gandrīz visi mūsu reģiona cilvēki un kas ir relatīvi nekaitīgs.
Karbonāde sierā, kurai seko saldais ar ķīseli
Jā, šī ir klasika – tikai šī un daudzas citas kombinācijas ir krietni kaitīgākas par plikiem kartupeļiem. Kas man pašam nepatīk, ka salātus sabojā ar majonēzi vai krējumu. Ak jā, laikam piemirsu pieminēt, ka neēdu arī piena produktus, baltmaizi un olas.
Piena produktus? Piekrītu, ka var ik pa laikam izslēgt, bet visu laiku – nezinu, vai ieguvumi ir samērīgi ar zaudējumiem….Nesen tieši lasīju par kādu mūku, ko savulaik satikusi Blavatska – ar domām spējis ietekmēt apkārtējos, meditācijas laikā ap to kusis sniegs. Ēdis reizi dienā – mazu tasīti silta piena.
Starp citu, ja pilnīgi cinisks, savtīgs un izvirtis cilvēks ēdīs veģetāri un visādi citādi pareizi – kas, tavuprāt, notiks – tas sāks mainīties vai vienkārši iegūs vairāk enerģijas savam negantajam dzīvesveidam?
Interesanti, ka pat mūks ir dzēris pienu. Grūti pateikt, vismaz man organisms pienu nekad nav īsti pieņēmis, tikai sev iestāstīju, ka viss kārtībā. Esmu dzirdējis teoriju, pie kuras arī pieturos, ka pienā ir olbaltumviela, kuru cilvēka ķermenis neprot sadalīt, kas galu galā liek ķermenim tērēt daudz enerģijas, lai to sadalītu.
Labs jautājums. Šķiet, ka ēdot tīrāk, mazliet atbrīvotos arī domas un pamazām cilvēciskā apziņa pieslēgtos augstākajai(kurai nepiemīt neviena no šīm sliktajām īpašībām). Bet kā likums, šādi cilvēki nenonāk līdz secinājumiem, ka pārtika varētu būt iemesls garīgam trulumam.
Skābpiena produkti nav tik smagi, kā tīrs piens (es pienu arī nē), ja pievieno garšvielas, tad vēl labāk. Reiz pamēģināju ēst saldējumu – uzbēru garšvielas (aptuveni tāds karijs, bet nav asais) un neko, aizgāja labi un nekādu seku. Garšvielas pievienoju arī kefīram, paniņām.
Ar vārdu “Piens” domāju visus piena produktus, tādus kā biezpiens, krējums, sviests, paniņas, tīrkultūra utt.. Agrāk ļoti garšoja jogurti, līdz paskatījos, ka sastāvā jogurta gandrīz nemaz nav.
Droši vien tas ir individuāli, bet skābpiena produkti kas nav jaukti ar želejām, krāsām un citiem produktiem, nevarētu būt ļaunuma sakne. Kaukāza un Balkānu ilgdzīvotāji lieto skābpiena produktus, tiesa, šķiet vairāk kazas un aitas nevis govs. Starp citu, Daugavai bija (ir?) balts, skābens jogurts kas ir pretstats par jogurtiem sauktajiem saldinātajiem, recinātajiem izstrādājumiem. Sviestu var izvārīt, atdalot piemaisījumus, paliek teicams produkts (t.s. ghee) – īpaši aukstajā laukā labs, pieliec karotīti pie biezputras, sasilda un dod spēku.
Iespējams kaut kādā ziņā vēl atgriezīšos pie piena. Bet pēc idejas citu dzīvnieku(ne cilvēku) piens nav paredzēts cilvēkam, tāpēc arī tā molekula negremojas. Ok, citam vairāk citam mazāk gremojas. Bet govs piens ir paredzēts govīm, kazas piens kazām utt. Nē, cilvēkam nebūtu jāēd cilvēku piena produkti, cilvēku piens paredzēts tikai jaundzimušajiem.
Balkānos cilvēki ēd skābpiena produktus un dzīvo ilgi, jo, iespējams, nav pieejami citi “attīstītās sabiedrības” draņķi, ar ko indēt organismu un skābpiena produkti nodara mazu kaitējumu.
Starp citu, A., vai neraksti savu blogu? Interesanti būtu palasīt, jo nesanāk bieži sastapt līdzīgi domājošus cilvēkus…
Palasīju savu komentāru, kas tapis pirms gada: “Turklāt, sārmainu uzturu varētu piekopt, ja nebūtu nekas fizisks jādara. Ēdot zaļumus, ātri vien “nosēžas baterijas” un gribas atkal ēst.” Tagad šai atziņai vairs nepiekrītu, jo fiziskās aktivitātes normatīvus varu izpildīt tikpat labi, kā tad, kad ēdu gaļu…
Nerakstu gan neko savu.
Sveiki, negribas te strīdēties,bet palasot info netā,nu nevaru saprast,kuri produkti ir sārmaini un kuri skābi,vienā tabulā raksta ka arbūzi ir ļoti sārmaini,bet citā ka skābi, un šī jau nav vienīgā tēma kurai ir daudz un dažādi skaidrojumi, skaidrs ka kādam ir izdevīgi lai cilvēki nezinātu patiesību,visādi ilumināti,ordeņi,slepenās biedrības,citplanētieši,ķirzakveidīgie utt,.
Ja nu tomēr ir kāds gudrs cilvēks,kurš varētu izkaidrot kura tabula ir pareizā un kaut kā pamatot,uz kādiem pētijumiem ir balstīta,būtu ļoti pateicīgs.
Man šķiet, ka vairāk jāvadās pēc izjūtām un jāizslēdz ļoti skābie produkti: Baltmaize, Cepumi, Cukurs, Kviešu maize, Kviešu milti, Makaroni, Milti un miltu produkti, Nūdeles, Siers, Spageti, Šokolāde. Bet Arbūzs pieder pie ļoti sārmainajiem produktiem. Vispār uzskatu, ka visi dārzeņi ietilpst sārmainajā sadaļā. Cits vairāk, cits mazāk, bet visi ir sārmaini, vai neitrāli. Rekur ir links: http://zinas.krabjiem.lv/blogi/runajot-par-kungu-sulam/56794/. Pats pieturos pie sārmaino ēdienu lietošanas, domāju sabalansēju tos 80% sārmus un 20% skābes.