Kapēc sportisti lieto narkotiskas vielas?
Autors Cojs, kategorija Filozofija, Kritika, Pārdomas, SašutumsJā, atkal jau es par turpinu malt savu dziesmiņu – atkal par dzeršanu, pīpēšanu un citu narkošanos. Bet es nevaru neizteikt savu kritiku šajā sakarā. Jau iepriekš esmu paudis attieksmi pret dzeršanu un smēķēšanu kopumā, tomēr šoreiz gribu izdalīt atsevišķu cilvēku grupu, par kuriem man ir īpašs sašutums. Nevarētu teikt, ka man īpaši rūp kāda sporta veida rezultāti vai kāda sportista individuālie rādījumi, tomēr, kad padzirdu, kad kāds sportists ir, piemēram, ārdījies piedzēries kādā vecrīgas klubā, mani uzreiz pārņem sašutums.
Pirms vairākiem gaidiem savā naivumā uzskatīju, ka sportisti ievēro dzelžainu pašdisciplīnu, kas ļauj viņiem sasniegt augstus rezultātus. Tomēr liels bija mans izbrīns, kad uzzināju, ka hokejisti dzer, basketbolisti dzer un arī vieglatlēti dzer. Ko tas vispār nozīmē – kā tas vispār ir iespējams? Mazliet senākos laikos, kad dzīvoju vēl Valmierā, atceros, ka vieglatlēti bija lielākie “kodēji”, tai pat laikā sasniedza zināmus rezultātus. Konkrēti nevienu nosaukt negribu, jo tas nebūtu īsti pareizi. To vien zinu, ka vairums vieglatlētu tomēr atturējās no smēķēšanas, jo vismaz to bija sapratuši, ka tas tiešā mērā ietekmē rezultātu.
Tālāk hokejisti. Es saprotu to, ka dzeršana ir sociāla lieta, ka ir vajadzīgs kaut kā integrēties sabiedrībā, galu galā tikt vaļā no stresa(to var izdarīt miljons citos veidos). Bet profesionālais sports vairs nav kaut kāds vidusskolas vieglatlētikas pulciņa līmenis, kur par 2 sekunžu iekavēšanu no normas, neviens neko neteiks, tikai draudzīgi pasmaidīs, jo ir taču pirmdiena un visi zin, ka pirmdienas ir grūtās dienas pēc vaļīgi pavadītajām brīvdienām. Tas ir profesionālais sports, kur katra nepareizi izdarīta kustība var maksāt sportistam karjeru! Tas ir viņa darbs un principā dzīves mērķis un to tik vienkārši var nonarkot??? Dzirdēju vienu pamatotu argumentu, ka viens latviešu hokejists(negribu minēt vārdu) ir sasniedzis NHL, bet visi zin, kāds viņš ir dzērājs(varbūt tikai dzeltenās preses uzpūsta ziņa). Bet ja ar visām savām dzīves vaļībām sportists spēj sasniegt TĀDU līmeni, tad ko viņš varētu bez tām? Un arī – ko tāds hokejists darīs pēc tam, kad viņam paliks, piemēram, 40 gadi? Fiziski viņš jau sevi būs pilnībā iztērējis. Nauda viņam būs, bet veselība nē. Ok, atvainojos visiem tiem sportistiem, kas ievēro stingru disciplīnu gan ēšanā, gan alkohola nelietošanā, vēlreiz gribu uzsvērt, ka šeit es vairāk runāju par pašu principu. Pret sportistiem, kas spēj PILNĪBĀ atteikties no šādām sabiedrības uzspiestām “normām” es jūtu dziļu cieņu!
Tālāk basketbols. Pēdējā laikā ieguvis popularitāti pašmāju līmenī. Un atkal jau tas pats. Kad esmu aizbraucis kaut kur ciemos, tad pašķirstu kādu dzeltenās prese žurnāliņu(jo citu nav). Tur gandrīz vienmēr ir fotogrāfijas un apraksti par to, kā kāds LV basketbolists ir ālējies pa klubiem un, protams, dzēris. Vai pat sliktāk – bijis vai joprojām ir atkarīgs no kokaīna. Ko tad tas vispār nozīmē???
Es puslīdz spēju pieņemt domu, ka sabiedrība degradējās un lieto alkoholu(skatoties to pašu sportu), tomēr no sportistiem es kā fans(kāds es neesmu) gribu redzēt savu cilvēka ideālu, gan fiziski, gan morāli. Turklāt tas vistiešākā mērā ietekmē sportista rezultātus, pat ja viņam gribas sev iestāstīt, ka vienu reizi trijos mēnešos “pieliet acis” ir normāli. Tad šie mazie sportistiņi var necerēt uz lieliem panākumiem, ja nespēj nodrošināt pašdisciplīnu visstingrākajā mērā! Iespējams pie vainas ir viņu treneri, kas nespēj pienācīgā līmenī apstāstīs CIK tas patiesībā ir graujoši un tas būtu jāizstāsta jau bērnības posmā, kad bērns ir izraudzīts skolu pārstāvēt kaut kādā sportiskā aktivitātē. Es domāju, ka trenerim jābūt ir komandā vislielākajai autoritātei, kas spēj nostādīt komandu tā, lai nav nekādas atkāpes, un pieļauju, ka tajās uzvarošajās hokeja konadās tāda disciplīna ir. Protams, par Krievijas izlasi es to neņemos apgalvot, tur vairāk laikam strādā ģēnētiskās priekšrocības, jo no alkohola krievija ir cietusi visvairāk no visām valstīm pasaulē.
Atļaujos izdarīt secinājumu, ka sportisti, kas ir sasnieguši pasaules līmeņa rezultātus ir vai nu: a) ģenētiski ļoti spēcīgi, kuri ilgi spēj sevi nodzert, b) kuri nelieto NEKĀDAS narkotikas(alkoholu, cigaretes, kokaīnu) un ievēro stingru trenēšanās un ēšanas disciplīnu.
Bet jautājums priekš manis paliek neatbildēts: Kapēc sportisti lieto narkotiskas vielas?
Ieraksti (RSS)
un kāpēc sportisti lieto vienkārši atļautos pulverus un visādu citu crap, lai uzkachaatos ?
Nezinu, bet tam vismaz ir mērķis: sasniegt augstākus rezultātus. Es neattaisnoju metodes, bet narkotiku gadījumā kārtējo reizi no sportista tiek tikai ņemts, nekas pretī netiek dots!
Dzeltenā prese nebūtu tomēr tā, kas jāņem vērā. Tās mērķis vienmēr ir bijis “uzpūst” visu vai “apgriezt otrādi”, “piepušķot”, citādāk tā nebūtu “interesanta” cilvēkiem, kuriem viss “dzeltenais” tāds šķiet.
Līdz ar to neņemos kritizēt cilvēkus par to, par ko es nezinu. Tas ir apsveicami, jā ir stiprs raksturs un “nepaslīd kāja”, tomēr tas nedod garantiju, ka nekad nepaslīdēs.
Manuprāt, latviešu kritizēšanu vajadzētu beidzot aizstāt ar izpalīdzīgu roku vai drauga plecu, citādāk mēs tā ieslīgsim vēl dziļākā depresijā un nodzeršanās būs garantēta.
Protams, vienmēr būs tādi, kuriem iedzeršana ir dzīves un izklaides sastāvdaļa, tur laikam ar palīdzību ciemos nenākt, ja nav pudele pie rokas.
Manī radās pārdomas, ja parastais cilvēks stresu un smagu darba dienu var “izlādēt” sporta zālē vai aktīvā atpūtā, profesionālam sportistam šāda “izlādēšanās” ne ar ko neatšķirtos no parastās ar fiziskajiem treniņiem un lielas slodzes piepildītās ikdienas. Iespējams viņiem nav “īsto” cilvēku apkārt, kas varētu palīdzēt, iemācīt, parādīt kā atpūsties citādāk.
Turklāt vēl arī lielais sports tāpat kā mūzikas, modes pasaule ir bizness, ne tikai sportistiem, mūziķiem, modes dizaineriem, modelēm, šo cilvēku aģentiem, bet arī dažādu apreibinošo vielu izplatītājiem, kā legālajiem, tā -nelegālajiem. Kur liela nauda, tur parasti ir daudz “draugu” nu līdzīgi kā uz s*** mušu
Piedodiet par manu sarkasmu un skarbajiem vārdiem
Piekrītu, ka kritizēt ne vienmēr vajag un, ka dzelteno presi nevajadzētu vispār uzskatīt par presi, jo tā ir makulatūra jau iespiešanas brīdī. Es šeit gribēju pašausmināties par to vien, ka tā varētu būt taisnība. Tas ir līdzīgi, kā pianists aiziet pie kāda “drauga” un liek viņam ar āmuru sadot pa pirkstiem, tāpat arī sportists savu ķermeni vienkārši čakarē ar visādiem mēsliem.
“Tas ir apsveicami, jā ir stiprs raksturs un “nepaslīd kāja”, tomēr tas nedod garantiju, ka nekad nepaslīdēs.” Nē, man nekad nepaslīdēs uz tamlīdzīgām ķīmijām. Jā, uz šokolādi paslīdzēs kāja, bet uz niknajām “svētku sastāvdaļām” noteikti nē.
Un par to draudzīgo plecu… Zini, esmu mēģinājis. Jau sākot no 8tās klases, kad mēģināju savus nu jau bijušos draugus pārliecināt, ka smēķēt nevajag utt, bet kritikas un sarkasma, jo tad viņi bija mani draugi. Tomēr tas faktors, ka es esmu vienīgais “citplanētietis” viņu vidū ņēma virsroku un mans draudzīgais plecs izrādījās nestilīgāks. Arī ar dažiem labiem ļoti tuviem radiem esmu mēģinājis(par ļoti aktīvi), arī bez rezultātiem. Esmu pārliecinājis tēvu uz visiem laikiem atmest smēķēšanu, tāpāt māsu atteikties iedzert arī tusiņos un viesībās. Tā ka nav gluži tā, ka nemēģinu un zinu, ka tas nav viegli – pārliecināt. Iespējams tagad rakstot blogu es vairāk sakopoju domas vienā virzienā un tas kādreiz rezultēsies kā kāda cilvēka atmešana – kas zin…
lai gan arī esmu pārliecināta par kājas “neslīdēšanu” (bet par šokolādi pilnīgi piekrītu, jāatzīst.. laikam šajā ziņā man ir ļoti vājšs raksturs
Esmu kategoriska pret alkohola lietošamu, tomēr, ne tādā mērā, ka nemaz. Ja ir svētki, manuprāt, nav nekas nosodāms Jaunajā gadā izdzert glāzi šampanieša.. lai gan, mani māc dažreiz šaubas, ka cilvēki bieži vien paši nemāk kontrolēt mēru.. jo glāze pārvēršas dažam dažkārt pudelē..
Par pārliecināšanu – no psiholoģijas viedokļa tas nekad nav bijis tas pareizākais.. Pašlaik daudz kur ir popularizēts, ka ir jāizmanto pozitīvā pārliecināšana, respektīvi, kā ir jādara, nevis, kā nav.
Līdz ar to pareizi nebūs teikt ne- dzer, jo tas pats vien sanāktu, kā dzer tik droši
Labāk būtu, piemēram, uzaicināt uz sacensībām vai doties izbraucienā ar riteņiem.. tā teikt mēģināt pievērst uzmanību citām lietām.
Varu apgalvot droši, tas palīdz, man pat “atkrita” kāre pēc šokolādes, kad kāpām kalnos
Manuprāt šai problemai ir cits raksturs.. Nesen redzēju dokumentālu raidījumu vienu,kuru pēc tam paanalizējot es piekritu tam kas tur tika izklāstīts.. Tev uz sportu kā tādu ir cits skatījums,tu to joprojām redzi kā Olimpa kalnā sanākušos vīrus ar gurnu apsējiem,kas mērosies spēkos.. Tā vairs sen nav. Sports un Nauda (bizness) ir sinonīmi. Sportistus taisa par čempioniem ne tāpēc ,lai parādītu ka rekordus ik gadu ir iespējams pārspēt,ne tapēc lai nestu savai valstij slavu,ne tapēc vairs lai aukstā kara iespaidā parādītu cik stipri mums ļaudis un valsts. Čempioni ir domāti reklāmai. Pēc pirmās olimpiskās medaļas ieģūšanas viņu pamatnodarbošanās vairs nav treniņi bet jau naudas pelnīšana brendiem. Un ir sporta veidi kuros mēs iegaumējam uzvarētāju kā individuālu personību kurai būtu vērts līdzinaties,pērkam Nike,Adidas,Reebok.. Nu jau arī diētiskos produktus,trenežierus un auto.. Bet ir arī komandu sports,un tur ne vienmēr ir tik viegli uz čempioniem uztaisīt naudu. Sākumā ir jāpanāk ,lai cilvēki iegaumē seju vai sportistu kurš vēlak būs reklāmas seja,un te nāk talkā saucamais triks ,kur sportistam piedēvē dzeršanu,narkotikas skandālus,kautiņus un seksuālu vardarbību. Ticu ka ir melnās avis,bet ne jau nu tik cik raksta un reklamē,tas ir nereāi. Un tas strādā..Pasaules līmenī dzīvs piemērs ir Maiks Taisons. Reklāmās viņš tika uzņemts gan pēc uzvaras ar Kļičko brāļiem (viena gadā vienu otrā otru),gan pēc Holifīlda sakāves kad bija pasaules smagsvara čempions vairākus gadus.. Tad beidzās karjera uz brīdi,un pekšņi ,mēs pēc divu gadu klusuma uzzinam ka Taisons ielikts cietumā par izvarošanu. Un tieši tajā sezonā Taisona reklamētais sporta inventāra brends guva vislielāko peļņu no reklāmām,nevis no čempiona gadiem. Strādā labāk nekā zelta medaļa olimpiskajās spēlēs.. Jo līdzekļu jaiegulda mazāk,laika jatērē mazāk,un negatīvais atmiņā iespiežas spilgtāk. Un arī bandīta/dumpinieka tēls vienmēr ir strādājis,lai kas arī nebūtu tas par cilvēku.. Pūlim patīk,un tiks pirkts mazkaloriju jogurts kuru reklamēs vakar publiski it kā kautiņā traumētais hokejists kurš tiko no aresta atbrīvots.. Nauda ripos.. Hokejists nomazgās uzgrimmētos zilumus no sejas un turpinās spelēt savā komandā,saņēmis atalgojumu,jo hokejists arī saprot ka vairs nav “vecie labie laiki” kad sportā visu izteica spēks un sagatavotība,tagad jau sen pirms spēles bieži izlemj kā viņa beigsies,lai komanda kura kā reize uz šo spēli tika ieģērbta jaunakā modeļa Bauer slidās un spelē ar pēdējā izlaiduma kevlara nūjām,kuras rīt tu varēsi nopirkt tuvākajā sporta preču veklalā,jeb arī sākt ļoti vēlēties viņas vismaz..Jo.. Uzvarēja taču iespējams tieši dēļ slidām un nūjām,jo vakar šī komanda bija viduvējība… Sistēma strādās,un naudiņa ripos.. Viss šis protams nekādi neaizstāv sportistus,jo pēc būtības viņi pārdod savu reputāciju. Vienkārši mēs varam cilāt daudz un dažādas problēmas,bet parokoties un ieskatoties mēs visbiežāk ieraudzīsim ka nauda un tās ieguve būs pamata ļaunuma sakne visam..
Protams, reklāma un mārketings daudz ko nosaka, bet neviens jau viņiem nespiež taisīt skandālus. Varbūt kādā NHL līmenī tā izdara, lai tiešām pareklamētu kādu brendu. Bet Latvijas sportisti vienkārši ir iestrēguši attīstībā un nekādus augstus rezultātus nekad nesasniegs, tieši tāpēc, ka nav tādas disciplīnas, kā piemēram, Kanādas hokejistiem. Esmu kādreiz uzdevis jautājumu, skatoties olimpiskās spēles. Kapēc teiksim ASV peldētāji spēj dabūt medaļas, bet LV nē? Abām šīm komandām ir viens kopīgs apstāklis – laiks. Neatkarīgi no finansējuma un treneriem, sportists var trenēties – peldēt, skriet utt. Kapēc tad ir tāda atšķirība, ka LV sportists ir teiksim otrajā desmitā, bet ASV pirmajās vietās? Vienkārši viņi sevi nav nostādījuši uz uzvaru, aizbrauc uz olimposkajām spēlēm uzstādīt savu personisko rekordu, nevis uzvarēt. Bet nu tā jau ir drusku cita tēma.