Šobrīd esmu pamatīgi aizņemts ar dažādiem programmēšanas projektiem, tāpēc aktīvai blogošanai nav laika. Zinu, kādreiz esmu teicis, ka “nav laika” nav nekāds attaisnojums, tomēr šoreiz ir citādāk. Šobrīd strādāju vienlaicīgi pie 5-6 web projektiem(3 darbā, 2-3 privāti). Pēc 8h darba dienas es vakaros vēl kodēju savējos projektus, jo tie ir kādu laiku jau iestrēguši. Šīs nedēļas TODO jau gandrīz pilnībā ir izpildīts. Paralēli vēl mokos ne gluži ar saaukstēšanos, drīzāk ar apsaldētām plaušām. Iespējams tas ir dēļ skriešanas, bet vairāk dēļ tā, ka daudzas stundas pavadīju uz kalna. Bet neko tā īsti saprast nevar. Lēnām jau pāriet – bez zālēm protams. Paaugstinātas temperatūras nav, iesnu nav, klepus arī praktiski nav, bet jūtos savārdzis un ir sajūta, ka plaušās ir iekaisums… Man tā ir bijis jau pirms gada, šāda tipa “saaukstēšanās” beidzās tāpat kā sākās, pēkšņi pazuda. 
Vēl potenciāli priekšā viens programmēšanas projekts, par kuru noteikti uzrakstīšu arī kaut ko sīkāk. Ar domubiedriem tika pacelta mana vismaz 10 gadus vecā ideja par “spēlēšanos” ar programmēšanu, kuram kodētais nosaukums ir “Skudrupūznis”. Tam ideja patiesībā ir vienkārša – tiek noprogrammēta virtuālā vide, jeb pasaule, kas atbalsta noteiktas darbības tajā(ar laiku arvien vairāk), piemēram, staigāt. Tālāk noprogrammējam pašus objektus(skudras), kas pa šo pasauli staigās. Ir jau uztapis pirmais modelis izvēlētajā valodā Java. Kopīgi nolēmām, ka šajā valodā to būs vislabāk noorganizēt. Nezinu kā gan es atradīšu laiku vēl arī hobij-programmēšanai, bet noteikti atradīšu. No šīs idejas tālāk var izvērsties daudzas lietas, piemēram daudz interaktīvāks un interesantāks veids, kā apmācīt jaunos programmētājus. No pieredzes zinu(jo esmu pats kādreiz mācījies programmēt un vēlāk arī pasniedzis programmēšanas pulciņu skolā), ka iemācīties programmēt var tikai kaut ko reālu taisot, nevis lasot grāmatas. Turklāt nevis taisīt, lai kaut kādi aplīši parādās uz ekrāna, bet apgūstot programmēšanas pamatus jau piedalīties tādā kā programmētāju sacensībā. Piemēram, mēs noorganizējam vidi, kas ir labirints ar tajā novietotām ogām. Jaunajam koderim jāuztaisa skudra, kas prot apstaigāt labirintu un apēst ogas…
Vakaros man ir lielas problēmas ar aizmigšanu, nekādi neizdodas panākt, lai smadzenes pārstāj domāt par visu iespējamo. Viens no veidiem, kā to panākt, ir limitēt zaļās tējas daudzumu vakarā, jo zaļā tēja spēj ilgstoši uzturēt tonusu, atšķirībā no kafijas, kas dod efektu labi ja uz stundu. Es, kā kafijas ilgstošs lietotājs, esmu novērojis, ka atšķirība ir milzīga. Pagājušā gada sākumā, pa vakariem kodējot, izdzēru 1 kanniņu ar esspresso kafiju, kas deva tonusu uz kādam 3 stundām, zaļai tējai 2x ilgāk… Starp citu, tieši pirms 5 mēnešiem pēdejo reizi dzēru kafiju. Kādreiz ļoti sagribās, it īpaši esspresso, ko vienīgo uzskatu par kafiju, citas ir tikai kaut kādas kafijas atraugas.
Piemēram, vakarnakt domāju atkal par savas grāmatas sižetu, kas mani tā aizrāva, ka pat paaugstinājās asinsspiediens. Es viennozīmīgi tādu grāmatu gribētu izlasīt, ja tāda būtu. Vakar, spēlējoties ar domām, sapratu vienu ļoti būtisku ātomelektrostaciju trūkumu, dēļ kā jebkura no tām spēj uziet gaisā apmēram stundas laikā, kad iestājas šis izņēmuma gadījums… Domāju uzrakstīt epastu kādam fizikas un matemātikas fakultātes profesoram, uzjautāt šo te lietu.
Ieraksti (RSS)
Ir labi, ka pa galvu “maisās” domas, kas virza uz jaunu mērķu sasniegšanu. Tomēr, ja par daudz sāk maisīties, tad ir divi varianti, vai nu pēc iespējas drīzāk ķerties klāt to realizēšanai, vai arī, lai labāk iemigtu, vakarā palasīt kādu grāmatu, kas ir nesaistīta ar tām domām, kas maisās pa galvu. Pierādīts, ka atsevišķas grāmatas darbojas kā labas miega zāles
.
). Man vnk. kafija negaršo, lai gan no kapučīno nevaru atteikties 
.
Par zaļās tējas efektu gan neko tādu nezināju, zināju, ka dod tonusu, bet ne to, – ka 2x vairāk kā kafija… Lai gan man to grūtāk saprast, jo nekad kafiju tīrā veidā tā īpaši neesmu dzērusi (vairāk kā piespiedu variantā, esot ciemos
Neko oriģinālu nevaru novēlēt, kā vien veseļoties! Starpcitu – šādiem gadījumiem zaļās tējas esot pat ļoti labas, jo satur antioksidantus.
Antioksidanti ir tie vitamīni, minerālvielas un fermenti, kas palīdz aizsargāt organismu no brīvo radikāļu veidošanās. Brīvie radikāļi ir aktīvi atomi vai atomu grupas, kas spēj izraisīt šūnu bojājumu, vājinot imūnsistēmu un veicinot infekciju un dažādu deģeneratīvu slimību attīstīšanos. Zinātnieki uzskata, ka brīvo radikāļu radīts bojājums ir arī organisma novecošanās pamatā.
Paldies, esmu jau uz pekām. Rīt skriešu.