Cojs

Šonakt līdz 4iem rītā pie Ģirta līmējām tapetes, pareizāk sakot palīdzējām līmēt un visus citus darbus darīt. Ideja tur ir sekojoša, draugi pārvācās uz vecāku dzīvokli no savējā un tur dzīvos, kamēr neuzcels māju(kas vēl nav iesākta). Mēs savukārt ievāksimies viņu iepriekšējā dzīvoklī, kuru viņi mums izīrēs. Mūs palūdza palīgā uz vecāku dzīvokļa remontu un tad nu tagad paralēli milzu aizņemtībai, remontēju arī dzīvokli.  Kad ap 3iem naktī bijām pabeiguši līmēt tapetes, Ingūnai vēl par katru cenu vajadzēja atnest no tā otra dzīvokļa lielo 2guļamo gultu. Gulta bija traki smaga, bet kaut kā atstīvējām. Starp dzīvokļiem 150m, ko iet. Žēl vienīgi, ka nebija fotoaparāta līdzi, varētu nobildēt, kā gulta nolikta “atpūsties” blakus viņu citroenam – otreiz diezvai gadīsies tāda situācija. Jūtos gandarīts par paveikto – gan par tapetēm, gan gultu, gan griestiem.

Jā, vēl pēc pāris nedēļām sāksies arī mūsu nākamā dzīvokļa pieremontešana. Tur gan nav tik daudz darba, bet tāpat pietiekami. Es gan esmu “sprinteris” – man patīk raut darbus pēc iespējas vairāk padarot, nepatīk “stiept gumiju”, tāpēc domāju, ka tur visu ātri vien sataisīsim.

Pārsteidzoši, ka pat pēc tam, kad atbraucām mājās, nekādi nevarēju aizmigt. Bija jau krietni pāri 4iem rītā, bet miegs tāpat nenāca. Protams, beigās jau atlūzu, bet man tādās reizēs nāk lielā iedvesma un vienmēr sevi cenšos midzināt, lai gan iespējams vajadzētu celties augšā un kaut ko darīt. Vienīgi cik ilgi…

Šodien ārā brīnišķīga saule un stindzinošs sals -16C. Pretmeti. Kā jau var noprast, nesanāca nekāda skriešana šorīt, bet labi vien ir, plaušām došu vēl nelielu brītiņu paveseļoties.