Cojs

Pagājušo 6dien, pēc kārtējās tapešu līmēšanas nakts, pamodos ap 11iem un jutos diezgan mundrs un arī garastāvoklis bija tīri normāls. Kad ieslēdzu telefonu, jau pēc kādām 20 minūtēm zvanīja tēvs. Tur nebija nekā neparasta, tomēr jau pirmajās minētēs man jautāja vai zinu sliktās ziņas… Tajā brīdī uzreiz garīgais tā kā “atslāba” un pirmā doma bija, ka kāds ir miris. Tālu es no pareizās atbildes nebiju…

Atklājās, ka 5dienas vai 4dienas vakarā tuvs radinieks ir nokritis pa trepēm un ļoti smagi sasities. Guļ reanimācijā. Sākumā nesapratu, kā pa trepēm var nokrist tik traki, ka jāguļ reanimācijā. Un otra doma bija, kāpēc pie -25 grādu sala vajadzētu rāpties pa kaut kādām trepēm uz jumta. Tās vis nebija trepes, ar kurām kāpj uz jumta, bet visparastākās kāpnes, kas ir visparastākajās 5 stāvu bloku mājās. Bet kā tur var nokrist tik smagi? Izrādās var. Un šoreiz, tāpat kā ĻOTI daudzos citos gadījumos, kad cilvēki izraisa paši sev traumas, pie vainas bija alkohols. Cilvēks bija ļoti smagi iereibis un kaut kādu apstākļu dēļ nokritis no otrā stāva līdz pirmajam trepju vidū. Cilvēkiem ar vāju nervu sistēmu labāk tālāk nelasīt, jo arī man pašam šermuļi iet pa kauliem, iedomājoties visu kā tas notika un sekas… Tam visam, ko es rakstu, ir morāle, bet to aprakstīšu tikai raksta beigās. Rakstam jābūt traģiskam, citādi nevar šo lietu aprakstīt.

Nezināju līdz šim, ka nokrītot no relatīvi tik maza augstuma var TIK ļoti sasisties. Viņš bija ielauzis galvaskausu, salauzis 2 ribas, kas bija sadūrušās plaušās un kas pats sliktākais un visbēdīgākais, salauzis mugurkaulu 3 vietās. Kad uzzināju šo beidzamo traumu biju pilnīgā šokā, jo es lieliski pārzinu šo tēmu un zinu ko tas nozīmē, ar ko draud cilvēkam. Šobrīd radinieks ir pārcelts no reanimācijas un palātu, jau notukusi viena operācija un stāvoklis jau ir mazliet stabilizējies. Vairs nav bažas par to, vai viņš vispār izdzīvos, lai gan pilnīga skaidrības nav, jo galvā ir saglabājies asinsizplūdums. Bet stāvoklis tiešām ir bēdīgs jau ar to vien, ka muguras centrālais nervs gandrīz nedarbojas, kas nozīmē gandrīz pilnīgu paralīzi…! Ir vēl cerība, ka šis cilvēks vismaz varēs normāli sēdēt, bet arī tā ir ļoti niecīga. Staigāt viņš vairs visticamāk nekad vairs nevarēs!

Kapēc es visu aprakstu tik sīki? Varētu taču uzrakstīt, ka cilvēks vienkārši ir smagā stāvoklī un viss. Bet es gribēju speciāli uzsvērt to, cik cilvēka veselība un dzīvība ir trausla, par to cik nejēdzīgi un apsudri ir visi šie negadījumi dzērumā, cik cilvēks spēj būt bezatbildīgs pret savu ķermeni jau iedzerot alkoholu vien, nemaz nerunājot par tālākām sekām, kas var rasties… Man reāli sažņaudzās sirds, kad atceros, kā iepriekšējās 2 vasaras ar šo cilvēku strādājām lauku darbus – kā likām jumtu pirtiņā, kā vēlām 200kg smagus siena ruļļus, kā jaucām veco māju nost utt. Tagad tas viss priekš viņa ir pagātne! Šis cilvēks ir manu brālēnu tēvs, kurš savos 60 gados bija pašā spēka pilnbriedā, gan vizuāli, gan fiziski viņam varētu dot apmēram 50… Es, protams, līdz pēdējam esmu optimists un ceru, ka centrālais nervs tomēr sāks reaģēt, bet tam visam pa vidu es arī esmu reālists un saprotu, ka izredzes ir niecīgas.

Lieta tiešām ir traģisa, zinu cik sāpīgi to uztvers brālēns un zinu, kāds trieciens būs viņam pašam, kad sapratīs lietas nopietnību. Tagad vēl tā īsti nesaprot, kas ir noticis… Tas tiktiešām ir šausmīgi!

Kā gan man šis vārds “alkohols” ir apriebies! Gandrīz visur, kur ir kāda nelaime notikusi, ir iesaistīts šis “nevainīgais” vārdiņš. Protams, esmu teicis, ka alkohols veikala plauktā jau nav kaitīgs, pats cilvēks ir pie tā vainīgs. Bet ja ņem vērā, ka vairums cilvēku nevalda pār savām dzīvēm un to dara “pelēkie kardināli”(lai kā dažiem labiem negribētos ticēt ka tādi ir), tad arī nevar vainot cilvēku vienu pašu par to, ka viņš lieto šo ķīmisko savienojumu. Tā ir visas sabiedrības vaina. Lai uzlabotu ĻOTI daudzu cilvēku dzīves valstiskā mērogā, pietiktu pieņemt tikai vienu vienīgu likumprojektu. Tikai vienu. Un tas būtu: AIZLIEGT ievest, pārdot vai dāvināt un pat lietot alkoholu un cigaretes Latvijā! Jā, būtu kas protestē, būtu kas paši sāktu dzīt alkoholu, bet tā būtu mazākā daļa un tāpat tie ir atkritēji. Bet vajadzētu tikai nomainīties divām paaudzēm, kad neviens no jauniešiem pat neatcerētos, kas tas ir. Neviens vairs nesaskandinātu šampanieša glāzes jaunajā gadā, jo nesaprastu tam jēgu(es jau tagad nesaprotu), neviens vairs dzimšanas dienās nepaceltu glāzīti “uz kāda veselību”, neviens vairs bēdas “neslīcinātu” alkoholā. Viss būtu aizmirsts. Un ja, piemēram, 1991. gadā tāds likums būtu pieņemts, tāda paaudze būtu mūsu paaudze! Tā tik liekas, ka tas ir sīkums, bet patiesībā tā ir ļoti būtiska problēma. Ja apjauš visu kopā, cik noziegumi tiek izdarīti alkohola reibumā, cik ģimenes izjūk dēļ tā, cik avārijas tiek izraisītas, cik veselības tiek sabojātas, cik sabiedrības tiek degradēta(atstājot to riņkot uz vietas bez iespējas uz izaugsmi). Vai tad nav pārāk daudz jomu??? Kapēc valdība runā par visādiem ieguldījumiem veselības, izglītības, sabiedrības un zinātnes jomās, ja pietiktu tikai ar vienu “burvju nūjiņas vēzienu”, lai dotu cerību un iespēju jaunajai paaudzei? Zinu, zinu, atbilde ir vienkārša: bizness. Pirms gada dzirdēju absurdu ziņu pa radio. Tā skanēja apmēram tā: “Šā gada pirmajā pusgadā no cigarešu akcīzes nodokļa iekasēti tikai 9 miljoni latu, no PROGNOZĒTAJIEM 13 miljoniem latu…” KO???? Kādiem vēl prognozētajiem latiem? Valdība prognozē, ka cilvēki smēķēs ja ne vairāk tad vismaz tikpat??? Kā man noriebusies tā divkosība! Noteikti tas pats ir arī ar alkoholu. Tātad elementāra matemātika(manis izdomāta un balstīta tikai uz pieņēmumiem). Par alkoholu gadā iekasē X/2 latus nodokļos. Un, piemēram, izglītības, zinātnes, medicīnas un sociālajās jomās iegulda X latus, tas ir 2x vairāk. Kapēc gan neuzskatīt, ka aizliedzot alko pavisam, mēs pirmkārt ietaupam X/2 latus, otrkārt, tos atgūsim 100 kārtīgi pēc 20 gadiem. Ilgtermiņa ieguldījums, kuram ir reāls pamatojums, jo veselā sabiedrībā visās jomās izaugtu daudz gudru prātu, kuriem vērtība ir neizmērojama. Bet es zinu, ka tas nenotiks, jo cilvēkiem ir iegalvots, ka viņiem patīk lietot alkoholu, ka viņiem patīk smēķēt…

Tas viss ir ļoti bēdīgi un vienīgais ko es varu darīt laikam ir 2 lietas: a) izplatīt informāciju par patiesajām dzeršanas sekām, b) nākotnē savus bērnus audzināt savādāk, bez glāzītes…