Pēdējās 2 nedēļas esam darbā ļoti iespringuši uz projekta nodevumu. Tas ir apjomīgs projekts, kuram tika veiktas milzīgas izmaiņas pašā “sirdī” un tāpēc viena pēc otras atrodas arvien jaunas problēmas. Tā nu sanāca, ka nācās arī pa nakti pastrādāt. Tajā diennaktī laikam nostrādāju 16h vai pat vairāk. Sanāk tā 34 stundām biju gulējis 2 un vēl 3 pavadīju lasot, jo pēc tādas nervu spriedzes man arī miegs nenāca… Apmēram 26h darba 2 diennaktīs, bez vērā ņemamas atpūtas. Zinu, atkal izskatās pēc sevis slavināšanas, bet vairāk gribēju akcentēt kaut ko citu. Proti, atkal to pašu sārmaino uzturu. Apmēram pirms gada, bija sanācis līdzīgi pa nakti strādāt, tad ik pa 2 stundām nācās izdzert kanniņu ar esspresso un tāpāt drausmīgi nāca miegs. Tagad dzēru diezgan stipru zaļo tēju, kas deva krietni lielāku efektu. Ir pieņemts uzskatīt, ka kafija ir “pretmiega zāles”, tomēr reālā eksperimentā ar reāli salīdzināmiem 2 gadījumiem, es varu apgalvot, ka tā vis nav. Manā gadījumā kafija deva tādu kā enerģijas pieplūdumu uz asinspiediena pacelšanas rēķina, bet zaļās tējas gadījumā liekas, ka pati tēja dod enerģiju. Sajūta interesanta, ka 6os no rīta pēc daudzām darba stundām spēju joprojām vēl domāt, miegs nenāca. Kafija, būdama ļoti skāba, ķermeni tieši novājina un tas asinspiediena pacēlums ir ļoti īslaicīgs.
Pēc tam, kad tiku pagulēt, nemaz tik jauka sajūta nebija. Vēl 2 dienas vajadzēja, lai pilnībā atgūtos; no tā stāvokļa, kādā biju jau iegājis naktī, vairs nebija ne miņas. Atceros, ka braucienā uz Itāliju, uzstādīju personisko rekordu negulēšanā, kuru nevēlos arī pārsist. Nebiju gulējis tieši 48 stundas! Tas ir pilnīgs vājprāts. Viss ir kārtībā, līdz brīdim, kad paliek tumšs. Tad acis krīt ciet, bet aizmigt nevaru, jo nervu spriedze milzīga. Tajā braucienā pie stūres biju maz, tomēr uzņēmos atbildību, lai šoferis neaizmigtu. Šo uzdevumu perfekti arī izpildīju. Atlikušās dienas Itālijā bija baigi grūti tikt kaut kādā ritmā, pat ar ekstrēmi stipru kafiju.
Morāle tajā visā nav nekāda. Nevienam neiesaku pavadīt nakti nomodā. 
Protams, man liekas pilnīgi bezjēdzīgi izšķiests laiks, kad cilvēks guļ, bet tā nu diemžēl mēs esam uzbūvēti. Vot, pie reizes gribu pieminēt 3 lietas, ko “dizaineris” ir nekorekti izplānojis mūsu pasaulē: a) Cilvēkiem starp dzīvēm notiek “resets” – tiek aizmirstas iepriekšējās dzīves zināšanas, b) cilvēkam nez kāpēc ir jāguļ, c) līdz galam nav izdomājis mehānismu, kā cilvēks nāk šajā pasaulē – ir aizmirsis(vai netiek ņemts vērā), kādas mocības ir jāpārvar sievietei šādā brīdī…
Ieraksti (RSS)
Par negulēšanu, gulēšanu – esmu arī kādreiz domājusi, kāpēc cilvēkam jāguļ, kā arī tas pats par ēšanu, izsalkumu, lai gan atbilde ir pavisam primitīva -enerģija. Laikam citādāk nav iespējams to iegūt. Lai gan citi ir iemanījušies pārtikt no saules enerģijas un meditācijas
, kam es gan tā līdz galam nemaz neticu.
Interesanti par cilvēka iepriekšējās dzīves zināšanām, tomēr tici, ka cilvēkam ir bijusi iepriekšējā dzīve?
Man gan nav racionāla izskaidrojama un pieņemu, ka lielākajai daļai vai pat nevienam tāda nav, tomēr man gribētos ticēt un laikam jau ticu, ka ir bijušas iepriekšējās dzīves, Tikai, ja tiešām tā būtu vai ir, tad atklāts jautājums, kā jau norādīji, kāda tam jēga, jo mēs tāpat neatceramies no iepriekšējās dzīves neko, nevaram pielietot iepriekšejā dzīvē gūtās zināšanas, līdz ar to mums liegta iespēja mācīties no savām kļūdām..
lai gan vēsture rāda, ka cilvēki no tām nemācās
Secinājums? Ja tam nav jēgas, tātad iespējams tā vispār nav? Lai gan tas arī nebūtu īsti pareizs secinājums, jo vai visam, kas pastāv un pastāvējis vienmēr ir, ir bijusi jēga?
“Interesanti par cilvēka iepriekšējās dzīves zināšanām, tomēr tici, ka cilvēkam ir bijusi iepriekšējā dzīve?”
Jā, viennozīmīgi. Bet, lai mani nesauktu par sektantu(kā to dažs labs “populārs” cilvēks ir pasācis darīt), es neteikšu kāpēc es tā domāju un viennozīmīgi necentīšos paskaidrot vai ieskaidrot savas domas.
manuprāt, mēs neko neatceramies tādēļ, ka iepriekšējo dzīvju iegūtās zināšanas un pieredzi nespētu kapacitatīvi uzņemt mūsu prāts un, iespējams, ciešanas vai gluži pretēji – esošās baudas neļautu dzīvot pašreizējā tēlā
Liench, iespējams.. žēl, ka tās atmiņas nevarētu “sazipot”
Labojums par a) – tur nav nekāda gļuka, tā vajag.
Pa nakti ir jāguļ, ne velti dabā neguļ tikai nakts dzīvnieki. Droši vien, ja grib, arī cilvēkā var atrast nakts dzīvnieka pazīmes, bet vienu vasaru cēlos pirms saullēkta, reizēm guļot pat tikai 4st. bet spēka bija atliku likām. Ir aprakstīts, ka pirms saullēkta pār Zemi nāk enerģijas vilnis, kas palīdz planētai mosties – un man ir sajūta, ka es to izjutu (aha, skeptiķi teiks ka tas ir placebo – bet, ja auto ripo uz priekšu bez benzīna (rīta kafijas), tad tas jau ir teicams rezultāts, pat ja tas ir placebo). Agrāk cilvēki negulēja ļoti reti (Līgo nakts, kā piemērs) un tad tas deva pozitīvu ievirzi. Kā vienmēr – mazās devās inde ārstē un lielās – kaitē. Par kafiju runājot, protams, to dzert nevajag. Arī melno, zaļo tējas, bet ja dzert, tad es dzero zaļo, piekrītu šeit visos punktos ka iedarbojas saudzīgāk un efektīvāk, nav tremora kā no kafijas un melnās tējas.