Cojs

Lai pilnībā saprastu šī pasākuma būtību, būtu jāiepazīstas sākumā ar galda spēli Katana un pēc tam ar GeoKešošanu, jo makatana bija abu šo izklaižu apvienojums. Īsumā Katana ir ļoti aizraujoša stratēģiskā galda spēle, kuru parasti spēlē 4 cilvēki, kurai ir daudz visādu paplašinājumu. Geokešošana ir slēpņu meklēšana pēc GPS koordinātēm un aprakstiem. Pats neesmu slēpņotājs, bet esmu atradis vairākus desmitus kopā ar Kazhe_team.

Šis pasākums norisinājās nu jau pagājušā gada 10. decembrī. Jāatzīst, ka pirms pasākuma nemaz nezināju, ko sagaidīt, jo zināju, ka būs abu šo diezgan atšķirīgo nodarbju apvienojums. Ieradāmies mazliet ātrāk par citiem, bet jau pēc 15 minūtēm saradās gandrīz visi dalībnieki, kas mani pārsteidza(bija pamatīgs bars). Uzreiz uzzināju, ka konkurence būs ļoti spēcīga, jo pārsvarā visi ir pieredzējuši slēpņotāji. Es iesākumā čakarējos ar LMT epasta izveidi, jo nebiju to izdarījis iepriekš un domāju, ka tas būs ļoti būtisks trūkums, ja mums tāds nebūtu. Beigu beigās izdevās izveidot tādu epastu, tomēr nekādas ziņas man uz telefonu nenāca, kaut ko nebiju pareizi izdarījis… Kā vēlāk izrādījās, nebija nekādas jēgas tādu pakalpojumu pieslēgt, jo atnāca tikai 2 ziņas pa visu spēles laiku un tās pašas ziņas varēja izlasīt arī Makatanas web sistēmā.

Mūsu komanda sastāvēja no Kazhe_team + no manis un Antas(Donāta un Antras). Lomu sadalījums diezgan loģisks – Liene pie stūres, Raimis pie navigācijas, Es pie weba, Anta rezervistos un komentētājos. Sākumā radās arī otra baža – vai telefonam baterija izturēs visu spēles laiku. Mums bija līdzi mašīnas lādētājs, bet telefons skaidri teica, ka lādētājs nedod pietiekami daudz strāvas. Kopā bija jāapbraukā vairāk kā 50 kontrolpunkti, kur katrā no tiem bija atrodama lapiņa ar kodiem. No visiem kodiem tieši numur 8 bija mūsējais. Šo kodu ierakstot tālāk web sistēmā, kurai piekļuvām caur telefonu, redzējām vai pareizi ievadīts kods. Ja viss pareizi, sistēma parādā, ka esam ieguvuši, piemēram, 1 rūdas resursu, 1 koku utt. Protams, bija arī kontrolpunkti, kur bija tuksnesis, tātad neko nedabujām.

Iesākām spēli diezgan slikti, pirmās 2 stundas nebijām neko lāga uzcēluši, dabujām ļoti maz resursus, jo gadījās daudz visādu tukšo punktu. Iesākumā vēl redzējām citus spēlētājus, bet pēc tam visu atlikušo dienu redzējām tikai sliedes un dažreiz tikai pašas ekipāžas. Pēc speciālo kontrolpunktu apmeklēšanas, kur visos dabujām resursus, sākās īstā spēles garša, jo tad varējām uzcelt gan pilsētu, gan vēlvienu ciematu. Speciālajos kontrolpunktos priekšā bija cilvēki, kas mums lika izpildīt kādu uzdevumu. Šie uzdevumi nebija pārāk grūti, drīzāk vienkārši. Vienā no šādiem kontrolpunktiem bija jāizvelk no groziņa viens akmentiņš, kuram rakstīts virsū kods. Tālāk tas kods jāievada atkal jau tajā pašā web sistēmā. Organizētāji teica, ka ne visi akmentiņi ir ar pareiziem kodiem, tomēr gan mums, gan daudziem citiem bija veicies. Domāju, ka visi akmentiņi bija veiksmīgi…

Varbūt rodas jautājums, kur tad mēs reāli būvējām pilsētas, ciematus un ceļus. Tas notika tajā pašā foršajā web aplikācijā. Tiklīdz bijām sakrājuši attiecīgos resursus un spēles loģika mums to ļāva, sadaļā “Būvniecība” parādījās jauna opcija, ka varam būvēt attiecīgo vienību. Kamēr nav uzbūvēts ciematiņš, nevaram uzbūvēt uz tā pilsētu. Kamēr nav 2 ceļi, tikmēr nevar uzbūvēt jaunu ciematu. Pamatnoteikumi tādi paši, kā parastajā Katanā. Ciematu reāli varēja būvēt uz tā kontrolpunkta, kuru jau bijām atklājuši, piemēram, esam bijuši kontrolpunktā, kur ieguvām 2 kokus. Kad attīstam šo ciematiņu par pilsētu, no šī kontrolpunkta mums sāk nākt resursi, tiklīdz kāds cits no dalībniekiem reģistrējas. Par cik mēs sākumā braucām gandrīz bez jebkādas stratēģijas, tāpēc mums nebija sevišķi laba pozīcijas pilsētai. Tā sāka nest augļus tikai beigās…

Tā mēs vizinājāmies pa mēreniem bezceļiem ar diezgan trausla paskata Mazda 3, kas izrādījās riktīgs bezceļa dampis, lielā mērā vadītājas Lienes braukšanas prasmju dēļ. Es biju iegājis tādā azartā ar visu šo web aplikāciju, ka nejutu ne izsalkumu, ne slāpes. Ik pa laikam ieliku kādu resursu uz pārdošanu(sadaļā “Tirgus”) un jo vairāk diena gāja uz beigām, jo biežāk kāds arī nopirka mūsu resursus. Pie katra kontrolpunkta bija jāpaskrien apmēram 150-300m.

Par cik mums nesanāca resursi normālai attīstībai, daudz pirkām attīstības kārtis, kas arī ir gandrīz tādas pašas, kā īstajā Katanā. Un tāpat, kā īstajā Katanā, arī šeit gandrīz vienmēr dabujām bruņinieka kārti, kas noderēja tikai vienu reizi. Bet toties dabujām 2 uzvaras punktus par lielāko karapulku. Jā, starp citu, šeit bija arī tāds virtuāls “Zaglis”, kas traucē iegūt resursus tajā kontrolpunktā, kur viņš tiek satikts… Tādu vienreiz arī satikām, bet par cik mums bija nereāli daudz bruņinieku, tas mums neskādēja.

Kad diena jau gāja uz beigām, mums bija palikuši daži kontrolpunkti, kurus varējām paspēt apmeklēt. Vai nu tā bija speciāli paredzēts, ka uz beigām mainās resursu skaits, vai arī jau sākotnēji tā bija ielikts, bet attālākajos nostūros dabujām vairākos kontrolpunktos 6 resursu vienības. No tā gan nebija sevišķi liela jēga, laikam par tiem resursiem uzbūvējām tikai vienu ciematu un sapirkām atkal attīstības kārtis, cerībā, ka iegūsim kādu uzvaras punktu. Vienu uzvaras punktu tomēr ieguvām, kas izraisīja īpašas emocijas, jo attīstības kārti iegādājāmies pa pēdējiem “grašiem”.

Tajos brīžos, kad bija LMT zona tajos dziļajos mežos, es turpināju čekot vai neesam pēdējā vietā, un patīkami bija redzēt, ka neesam. Kad jau gandrīz bija izbeigušies kontrolpunkti, kurus apmeklēt, skatījāmies kartē, kur vēl kāds palicis. Ar pirkstu bakstīju kartē, ka ir viens palicis, bet Raimis ilgi negribēja piekrist riskam, jo varējām nokavēt arī finišu. Tomēr ļāvāmies avantūrai un braucām uz pēdējo kontrolpunktu. Piebraucot klāt mazajam ceļam, kurā bija jānogriežas, secinājām, ka tālāk braukt nav iespējams, jo pār ceļu pārkritis koks. Nolēmām, ka 500 metrus(vienā virzienā) jānoskrien. Kad jau skrējām atpakaļ, liels bija mūsu pārsteigums, ka pretī mums brauca 2 vai pat 3 mašīnas! Vienu sazīmēju kā Fillmore ekipāžu, pārējās bija man nezināmas. Kā vēlāk izrādījās, neilgi pēc mūsu secinājuma, ka caurbraukt nebūs iespējams, atbrauca šie jaunieši un nocēla koku nost. Bet tas viņiem šoreiz nāca par sliktu, jo tālāk viņi apmaldījās un mazliet nokavēja finišu. Vēlāk uzzināju kaut ko vēl šokējošāku. Viņus uzrunāja kāds vīrietis tajā pļavā, kurai arī mēs skrējām pāri, ar tekstu: “Vispār jau te medības notiek, nav pārāk prātīgi te skraidīt”

Tā nu ar saviem diezgan pieticīgajiem rezultātiem finišējām un siltajā pirtī gaidījām rezultātus. Izrādījās, ka neesam pēdējie, bet esam godpilnajā 10. vietā, no 16 finišējušajiem. Turklāt dabujām vēl goda rakstu par to, ka bijām visemocionālāk sarakstījuši savas izjūtas un pārdzīvojumus pie katra kontrolpunkta. Pasākums izcils, WEB aplikācija perfekta un bez gļukiem! Vienīgi slikti, ka LMT zona bieži trūka, tāpēc izlīdzējāmies ar Bites telefonu, kurš gan nebija tik ērts priekš browsēšanas.

Nākamreiz noteikti piedalīsimies atkal!