Cojs

Kapēc es rakstu šo blogu? Patiesībā tam ir iemesls. Vienmēr esmu gribējis būt rakstnieks, bet sagadījās tā, ka bērnībā nelasīju grāmatas un mans vārdu krājums nav tik plašs, lai varētu uzrakstīt kvalitatīvu grāmatu. Tomēr, es gribu rakstīt par visu, kas ienāk prātā, par zinātni, par lietām, kuras cilvēki neredz, par cilvēkiem un cilvēci kopumā. Izsaku savu sašutumu, prieku un šaubas. Man grāmatai ir jau vairāki sižeti, tomēr neesmu pārliecināts, ka spētu nokompilēt to tā, lai lasītājam būtu interesanti. Esmu centies rakstīt, pat biju uzrakstījis vienu nodaļu, tomēr pašam pēc kāda laika nebija patīkami lasīt, neskatoties uz to, ka bija smieklīgs sižets.

Laikam šajā sadaļā ir jāraksta par to, kas īsti esmu es. Esmu sapņotājs un reālists vienlaicīgi, es dzīvoju gan paralēlā realitātē gan uz zemes. Man ļoti patīk vilcieni, nezinu ar ko tas saistīts. Fanoju par pamestām dzelzceļa līnijām. Bet pēdējos gados man patīk arī rakstīt, bet ne vienmēr sanāk to darīt, jo sevi ierobežoju – kad ir iedvesma, tad jāiet gulēt, jo nākamajā dienā jāceļās uz darbu. Kad varu rakstīt, nav iedvesmas. Paradoksāli. Visa dzīvi ir viens paradokss.

Man ir ko teikt gan par cilvēkiem, gan par valdību, gan par reliģiju, par paralēlajām pasaulēm, par nākotni, par pagātni un tāpēc rakstu. Blogs ir tā kā pagājušajā gadsimtā pierakstu bloks un tā jau ir mana grāmatas skice, neskatoties uz to, ka personāži mainās katrā rakstā.

Un vēl. Man ir radusies doma padarīt publisku šo blogu, cerībā, ka uzradīsies kāds, kuram aizskartās tēmas nav svešas un vienaldzīgas. Bet uzreiz gribu lūgt skeptiķus un noklusētās(default) teorijas gudriniekus uzreiz spiest krustiņu interneta pārlūkprogrammas lapai, kurā atvērts šis blogs. Jo neesmu atvērts strīdiem, esmu atvērts normālai diskusijai, negribu strīdēties ar TēVēNeta stila komentētājiem, arī dazhu populārāko LV blogeru komentāriem, kuru vienīgais mērķis ir kādam “uzbraukt augumā” un izlamāties vai jēli pajokot, tādējādi 1dienas rītā radot savam blogam plašu lasītāju loku. Varat paturēt savas grūti uzkrātās kalorijas pie sevis un netērēt tās klabinot tastatūru, un mēģinot mani pārliecināt, ka Dieva nav vai kaut ko tamlīdzīgu. Šādiem apgalvojumiem nav nekāds jēgas. Ja jums patiešām ir ko teikt, tikai tad sakiet! Piemēram, ja rakstā tiek pateikts, ka alkohols ir kaitīgs un komentētājs vēlas strīdēties par to, ka tas tā nav, lūk šis ir tas gadījums, kad jāspiež ir krustiņš!!!

Ā un vēl. Kapēc “Cojs”? Nē, neesmu brutāli nozadzis cita cilvēka pseidonīmu. Bija tā, ka 10tajā klasē kādu dienu man bija jocīgs sapnis. Pirms kora nodarbībām mēdzu pagulēt stundiņu. Tad nu vienā šādā reizē man parādījās ļoti reāls sapnis. Cilvēks spēlē ģitāru un tajā sapnī to cilvēku sauc par Coju un viņš arī mani nosauc tāpat. Kādu brīdi pēc šī sapņa pat atcerējos melodiju dziesmai. Un tad kopš tā laika, mēdzu parakstīties epastos ar šādu pseidonīmu, līdz arī draugi iesāka mani tā saukt. Tikai daudz vēlāk uzzināju, ka ir taču arī tāds krievu dziedātājs – Viktors Cojs, kurš traģiski gāja bojā. Kas zin, varbūt tieši viņš man sapnī spēlēja ģitāru…?

P.S.

Kopš 2011. gada 13. oktobra neēdu gaļu
Kopš apmēram 2011. gada marta neēdu  piena produktus