Cojs

Jau minēju iepriekšējā rakstā, biju ieplānojis veikt pārgalvīgu un trakulīgu braucienu uz kaimiņvalsti Tallinu, bet nevis ar auto, bet ar pavisam nepierastu(priekš citiem) transporta līdzekli – vilcienu. Mūsdienās Baltijas valstīs šie vilcieni ir tieši tādi paši, kā pirms 20 vai pat 30 gadiem. Protams, ir nelieli uzlabojumi, piemēram, Latvijas vilcienos ir mīkstie krēsli un saprotami saka stacijas iepriekš ierakstīta balss. Brauciens gan bija ļoti sasteigts, tomēr man kā īpašam vilcienu fanam, ļoti patika. Ceļojumā dodos es ar savu topošo sievu Antu un cilvēki, kas vienmēr gatavi ielaisties gandrīz jebkādās avantūrās ar ceļošanu – Kažes.

Lasīt tālāk »

Pirms nedēļas braucām ar vilcienu uz Jelgavu, jo esmu vilcienu fanāts, kad ieraudzīju pie biļešu kasēm virsrakstu “Rīga – Tallina”. Tas, protams, mani ieintiģēja, tāpēc pasērčoju internetā mazliet vairāk par šo tēmu.

Lasīt tālāk »

Beidzot esmu saņēmies dokumentēt pārgājienu, kurš notika pirms gada – 2010. gada, 25-26. jūnijā. Atceros gandrīz visu, mēģināšu atcerēties rakstot vēl vairāk. Šoreiz pārgājienu ierosināja Ivars. Šis maršruts viņiem bija jau ieplānots, kad devās pārgājienā Ainaži – Pāle. Bija plānojuši finišēt Valmierā, tomēr laika apstākļu dēļ nācās pārgājienu pārtraukt. Kopējais attālums, cik paredzēts noiet, ir ~50km, divās dienās. Šo pārgājienu biju jau desmitiem reižu pārskatījis kartē, bet nedaudz uztrauca tas, ka ejot pārgājienā no Limbažiem uz Aloju, redzēju, cik aizaugusi ar zāli/krūmiem ir šī līnija. Tāpēc šo pārgājienu vislaik atliku. Visspilgtāk ir palicis atmiņā tas, ka gandrīz visi tilti bija sabrukuši un bija jāmeklē apkārtceļi un šajā pārgājienā bija īpaši daudz ērču.

Lasīt tālāk »

Katru reizi, kad atveru vaļā savu blogu, noškrobos, ka neko tur nerakstu. Ik pa laikam gan rodas kāda laba ideja(piemēram par braucienu uz Londonu), tomēr līdz uzrakstīšanai tā arī nenonāk. Šoreiz gribu sniegt nelielu priekštatu Antonija Robinsa mācībā, ja to tā var nosaukt. Es iepazinos ar viņa lekcijām pirms 3 gadiem, biju totāli šokā par to, ka cilvēki(arī es) dzīvo pašu radīta matriksā un domā visādus stāstus priekš sevis un citiem, lai no matriksa nenāktu laukā. Tas ir praktiski par jebkuru tēmu. Par ēšanas paradumiem, par sportošanu, par finansēm, par darbu, par personisko dzīvi, par nākotnes plānošanu, par bērnu audzināšanu utt. Nebeidzams skaits ar nozarēm. Bet šoreiz stāsts ir par pašu fundamentu – vismaz to, ko es par tādu uzskatu. Antonijs ir izdalījis 6 vajadzības, kas ir nepieciešamas VISIEM un ja tā padomā, tad šīs vajadzības virza cilvēkus. Un tātad 6 vajadzības. Zemāk iztulkoju Antonija punktus, pēc tam sniegšu nelielu komentāru no manas puses. Lasīt tālāk »

Vairāk nekā 7 gadus no strādājis Rīgā, spēru diezgan radikālu soli un mainīju ne tikai darba vietu, bet arī pilsētu, kur dzīvot un strādāt. Nekomentēšu, kāpēc tieši aizgāju no iepriekšējās darbavietas, īsumā tur neredzēju nekādu perspektīvu un no vadības puses jutu pilnīgu vienaldzību pret mūsu projektu un vispār pret uzņēmumu kā tādu. Lasīt tālāk »