Cojs

Pagājušo 4dien, pēc kārtīgas darba dienas, kā jau gandrīz katru dienu iepirkos Supper Netto veikalā, kas atrodas vaidavas ielā. Šajā veikalā var ļoti ērti piebraukt ar automāšīnu – es tā esmu darījis jau 2 gadus(kopš man ir auto). Iebraucis autostāvvietā redzēju policijas ekipāžu un policistu, kas aktīvi kaut ko pārrunāja ar kādu sievieti. Policistam rokās bija fotoaparāts un vienīgā doma, kas man iešāvās prātā, bija TIKAI tā, ka šīs sievietes automašīnai kāds ir nodarījis skādi(iebuktējis durvis vai atstājis kādu skrāpējumu), tāpēc, mierīgi noliku mašīnu un gāju iekšā veikalā. Vēlreiz uzmetu acis sievietes auto un centos ieraudzīt bojājumu, tomēr tas neizdevās…

Lasīt tālāk »

Pēdējās nedēļas(sanāk laikam kopš Z-svētkiem), sāku pamanīt, ka nejūtu vairs jēgu nedz strādāt, nedz pareizi ēst, nedz skriet no rīta. Jūtos galīgi apjucis. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tā, manuprāt, notiek, ir tāpēc, ka īsti neprotu atslēgties no darba – jākodē daudz gan darbā, gan ārpus darba un tas sāk piegriezties. Tas ir periodiski es zinu, bet kaut kā gribētos to izslēgt pavisam. Pa vidu vēl sanāk tāda kā “slimošana”, kas atkal jau izsit no sliedēm. Galvenais ir tas, ka sportošana, pareiza ēšana un iešana uz darbu kļūst tik liela rutīna, ka var sajukt prātā. Tagad vēl jāpalīdz remotēt Strazdiņiem dzīvoklis, kas bieži vien ievelkas līdz melnai naktij. Nākamā diena tiek sabojāta, bet kaut nedaudz mani mierina doma, ka izdarīts ir kaut kas labs un noderīgs.

Lasīt tālāk »

Kopš datoru cenas ir kļuvušas daudz pieņemamāks ikvienam cilvēkam, dators un internets ir ienācis teju visās mājsaimniecībās. Par nožēlu tas ir noticis arī manu radinieku mājsaimniecībās un viņu vienīgais konsultants/palīgs/instalētājs esmu es… Esmu paskaitījis, ka kopumā sanāk >7 datori, kuriem ik pa brīdim kaut kas “noplīst” un tad man jāpavada laiks, lai a) pa telefonu izskaidrotu, kas par vainu(extrēmi grūti, ja neesmu pie datora), b) jāsaņem dators un jāpārinstalē/jāpielabo. Aizbraucot ciemos, piemēram, pie sava madonas brālēna, gandrīz vienmēr kaut kas “jāuzlabo” datorā, jo tas “nez kāpēc” kļuvis neciešami lēns…

Lasīt tālāk »

Šonakt līdz 4iem rītā pie Ģirta līmējām tapetes, pareizāk sakot palīdzējām līmēt un visus citus darbus darīt. Ideja tur ir sekojoša, draugi pārvācās uz vecāku dzīvokli no savējā un tur dzīvos, kamēr neuzcels māju(kas vēl nav iesākta). Mēs savukārt ievāksimies viņu iepriekšējā dzīvoklī, kuru viņi mums izīrēs. Mūs palūdza palīgā uz vecāku dzīvokļa remontu un tad nu tagad paralēli milzu aizņemtībai, remontēju arī dzīvokli.  Kad ap 3iem naktī bijām pabeiguši līmēt tapetes, Ingūnai vēl par katru cenu vajadzēja atnest no tā otra dzīvokļa lielo 2guļamo gultu. Gulta bija traki smaga, bet kaut kā atstīvējām. Starp dzīvokļiem 150m, ko iet. Žēl vienīgi, ka nebija fotoaparāta līdzi, varētu nobildēt, kā gulta nolikta “atpūsties” blakus viņu citroenam – otreiz diezvai gadīsies tāda situācija. Jūtos gandarīts par paveikto – gan par tapetēm, gan gultu, gan griestiem.

Lasīt tālāk »

Šobrīd esmu pamatīgi aizņemts ar dažādiem programmēšanas projektiem, tāpēc aktīvai blogošanai nav laika. Zinu, kādreiz esmu teicis, ka “nav laika” nav nekāds attaisnojums, tomēr šoreiz ir citādāk. Šobrīd strādāju vienlaicīgi pie 5-6 web projektiem(3 darbā, 2-3 privāti). Pēc 8h darba dienas es vakaros vēl kodēju savējos projektus, jo tie ir kādu laiku jau iestrēguši. Šīs nedēļas TODO jau gandrīz pilnībā ir izpildīts. Paralēli vēl mokos ne gluži ar saaukstēšanos, drīzāk ar apsaldētām plaušām. Iespējams tas ir dēļ skriešanas, bet vairāk dēļ tā, ka daudzas stundas pavadīju uz kalna. Bet neko tā īsti saprast nevar. Lēnām jau pāriet – bez zālēm protams. Paaugstinātas temperatūras nav, iesnu nav, klepus arī praktiski nav, bet jūtos savārdzis un ir sajūta, ka plaušās ir iekaisums… Man tā ir bijis jau pirms gada, šāda tipa “saaukstēšanās” beidzās tāpat kā sākās, pēkšņi pazuda.

Lasīt tālāk »