Cojs

Par cik neesmu salūzis un atmetis šo nodarbi ar roku, gribu tai sekot līdzi un vizualizēt savus panākumus. Lai smadzenēm vieglāk sev pateikt “paldies”. To darīšu publiski šeit.

Tātad ir rīta procedūra, kas man palīdz tikt augšā un sevi motivēt, jo pamostoties ir tikai viena doma prātā: Tač nekur nevajag skriet. Tač ārā auksti, līst lietus, gultā silti un galu galā vakar taču nevarēji aizmigt, tāpēc neesi īsti izgulējies. Tie visi ir signāli, kas liecina par melu klātbūtni.

Lasīt tālāk »

Ilgāku laiku biju sapņojis turpināt iesāktā posma iešanu, tomēr kaut kāda iekšēja vai ārēja balss visu laiku atturēja. Parastās atrunas, ka jābrauc pa brīvdienām tur vai tur. Tad nu beidzot sadomājām pēkšņi, ka gribam doties apskatīt šo posmu un jau pa nedēļu morāli pilnībā tam nobriedām. Iepriekš Rengens bija padzirdējis, ka esam iesākuši iet tādus pārgājienus un arī nogāja 2 no tiem. Šis pārgājiens notika 2009. gada 4. jūlijā un kopējais noieto kilometru skaits bija 33.54km. Mūsu draugi, kuriem iesauka ir Murkšķi, jeb Špici arī traki gribēja iet līdzi, tāpēc jau 5dien visi bijām Lodē, lai agri no rīta dotos uz Aloju, kur beidzās mūsu iepriekšējais pārgājiens šajā posmā. Pēc pirmās fotogrāfijas laika varu spriest, ka izgājām no Alojas 5:55 no rīta.

Lasīt tālāk »

Pēdējā gada laikā bieži tiek pacelts jautājums par tādu vai citādu nodokļu pacelšanu vai atbilstību vispār. Tiko kā tiek pacelts kāds nodoklis vai izdomāts jauns, tiek rīkots kāds mītiņš vai statistiski cilvēki kļūst neapmierinātāki ar pastāvošo varu. Tomēr ir vairāki nodokļi, par kuriem cilvēki aizmirst un tos pavisam noklusē. Gan es personiski, gan mani draugi gadiem esam ņirgājušies par šo nodokļu maksātājiem, esam izdomājuši desmitiem mazu etīžu un skeču, kā viņus atdarināt. Kas ir šie cilvēki…?

Lasīt tālāk »

Šim pārgājienam psiholoģiski, morāli, bet ne fiziski gatavojot jau labu laiku. Pirms apmēram 3 mēnešiem pārgājiena organizators Ķeņģa kungs ierunājās par šo pārgājienu un uzreiz arī atklāja, cik liels ir maršruts. Provizoriskais aprēķins ~120km. Prātam neaptverami vai ne? Sākumā man arī tā šķita. Biju stingri nolēmis novērst iepriekšējā garā pārgājiena sliktos faktorus, kas kavēja normālu iešanu. Diemžēl ekipējuma iepirkšanu atliku gandrīz uz pēdējo brīdi, kas nedaudz man pašam arī iegrieza, bet ne tik ļoti, lai sabojātu pārgājienu. Pārgājienam bija atvēlētas 4 dienas, kas man likās vairāk nekā pietiekami, lai noietu 120km. Tomēr šīs 4 dienas arī iedvesa nelielas bažas par to, vai varēšu izturēt – iet 2, 3 un 4 dienas pēc kārtas. Pārgājiens notika 2009. gada 24, 25, 26, 27. aprīlī. Brīdinājums: Raksts ir ļoti garš!

Lasīt tālāk »

Pirms pāris gadiem, kad vēl sevi vairāk žēloju un mazāk darīju, biju nolēmis un stingri apņēmies celties agrāk+skriet kādus 3km. Laikam pāris reizes man tas arī izdevās, bet tad sākās kaut kādas izdomātas kaites vainošana, lai vairāk to nedarīt. Par cik esmu uzsācis jaunu akciju gan ar ēšanu, gan ar celšanos un jau kādu laiku pie tā arī pieturos, esmu spēris nākamo soli un atkal sācis skriet no rītiem. Interesanti, ka apņemšanās skriet pie manis atnāk jau otro reizi tieši ziemas periodā, kad ārā līst lietus vai arī ir citādāk nepiemēroti laika apstākļi. Bet… Tas viss ir salds pašapmāns tajā brīdī, kad nozvana pulkstenis un tieku pārtraukts no kāda sirreāla sapņa. Tad tā vien gribas nospiest gulēšanas pogu telefonā un atslēgties.

Lasīt tālāk »