Cojs

Man ienāca prātā šis salīdzinājums, kad sapratu savu patieso ieguldījumu šajā pasaulē. Līdz šim nesapratu, kā tad īsti es varu ietekmēt citus cilvēkus kļūt labākiem. Es, protams, neapgalvoju, ka pats esmu sasniedzis vispilnīgāko apziņu, bet zinu, ka jau kopš agras bērnības esmu bijis citādāks un vienmēr esmu gribējis kārtot lietas mierīgā ceļā, visus samierināt, kļūt labsirdīgākiem. Lasīt tālāk »

Jau ilgāku laiku plānoju iet pārgājienā gar Līgatnes upi, tur pavadīt vismaz vienu nakti. Protams, mazliet biedēja tā doma, ka naktī būšu viens pats mežā, ka mežā ir daudz visādu zvēru, kas var mani apēst. Bet realitātē viss bija daudz mierīgāk. Vienīgais apstāklis, kas manī radīja nelielas bažas, bija vējš. Pa dienu vēja ātrums sasniedza nelielas vētra apmērus, laikam kādi 19 m/s. Es biju nelielā aizvējā, bet kad dzirdēju pirmās lūztošu koku skaņas, jau sāku domāt par to, ka esmu pārsteidzies ar došanos mežā 27. decembrī…  Lasīt tālāk »

Brīvdienās sanāca pabūt rotaļlietu veikalā, kur pie kases bija “LEGO zona”. Uz galda salikti visādi kluči un blakus katalogs ar visādu konstruktoru reklāmām. Pašķirstīju un secināju, ka šis konstruktors man šķiet joprojām ļoti interesants un saistošs.

Viss sākās senajos laikos, kad gāju bērnu dārzā. Manā grupiņā bija viens zēns, kuram bija radinieki ASV. Viņam bija visādas mantas, kuras likās “pilnīgs kosmoss” visiem bērniem un protams arī man. Viņam bija ik pa reizei visādi jocīgi, neredzēti saldumi līdzi, rozā treniņtērps, dažādas, neredzētas rotaļlietas. Lai gan savas rotaļlietas nest uz bērnudārzu bija aizliegts, Kaspars(atcerējos viņa vārdu) ik pa reizei kaut ko atnesa uz dārziņu. Vienā šādā reizē viņš atnese mazu, dzeltenu, plastmasas cilvēciņu, kas uzreiz piesaistīja manu uzmanību… Pie tam, nākamajā reizē cilvēciņš mēdza būt citādāks, ar ūsām, ar matiem utt. Tad pa reizei atnesa kādu mazu konstruktora daļu, līdz beidzot šie mazie, dzeltenie cilvēciņi pilnībā pārņēma manu prātu un nespēju vairs par kaut ko citu domāt!

Lasīt tālāk »