Cojs

Beidzot esmu saņēmies aprakstīt savu ceļojumu, kas notika nu jau 4 mēnešus atpakaļ. Par cik esmu “atrāvis” kaut kur angīnu un man šobrīd ir gultas režīms, gribu izmantot laiku lietderīgi. Un tātad. Kaļiņingrada.

Sagatavošanās darbi.

Kad bija atlikušas vairs tikai 2 nedēļas, nevarēju vairs sagaidīt, kad beidzot pienāks tā diena, kad varēsim sarāpties busiņā un doties uz Krievijas federatīvo republiku. Bet neskatoties uz to, somu sakārtoju iepriekšējā vakarā un paspēju vēl uztaisīt nelielu “twītošanas tūli”. Noskaidroju vēl, cik maksā GPRS krievijā. Precīzi gan neatceros, bet es notērēju ~5Ls  par visām pieslēgšanās reizēm, kuras bija gandrīz 100.

Vīza nokārtojās ļoti vienkārši, izmaksāja apmēram 30Ls. Patiesībā šobrīd jau daudzkas ir aizmirsies.

Viena lieta, kam ir vērts pievērst uzmanību. Ar vīzu vien nepietiek. Krievijā ir viens nejauks noteikums. Ja uzturās Krievijas teritorijā vairāk par 3 darba dienām, jāreģistrējas milicijā, norādot arī atrašanās vietu un ceļošanas maršrutu. Mūsu gadījumā, nebija jāreģistrējas, jo uzturējāmies tur tikai 1 darba dienu, pārējās bija svētku dienas. Bet, lai nerastos lieki pārpratumi uz robežas, man vajadzēja atrast šo nolikumu krievu valodā un pasvītrot vajadzīgo vietu – lai uz robežas varu parādīt, ka neesam neko pārkāpuši. Tādu dokumentu nebija nemaz tik viegli atrast, tomēr atradu.

Lasīt tālāk »

Kad redzēju pa kanālu Discovery sižetu, kur cilvēks tiek izsēdināts ziemeļpolā un tam pa dažām dienām vajadzēja noiet kaut kādu noteiktu attālumu, atceros, ka pie sevis nodomāju, ka visādus pārgājienus esmu ar mieru veikt, tikai ne pa ziemu un sniegiem. Nepagāja ne 10 dienas, kad jau biju ieprovējis savus spēkus ziemas pārgājienā. Viss iesākās līdzīgi kā parasti, Mārtiņš piedāvāja izmēģināt, kā ir iet pa ziemu un pa sniegiem un man arī gribējās izprovēt. Par cik, šogad ziema ir vareni padevusies, sniegs lauku apvidos ir sasnidzis tik daudz, ka normāla iešana ir apgrūtināta, tāpēc tika izlemts, ka jāiet gar jūru. Attālums tika mērīts sākumā 25km no Zvejniekciema līdz Carnikavai, tomēr sanāca 26km pat līdz tikai stacijai Gauja, kurā mēs arī finišējām. Es to nosaucu par ekspedīciju nevis pārgājienu, jo kaut kā prātā asociācija vairāk ar tādu kā ekspedīcijas garu, nevis pārgājienu. Es pārgajienu uztveru vairāk tad, kad ir vairāk laika apstāties, atvilkt elpu un aptvert, ka esi nogājis noteiktu attēlumu, bet šoreiz viss beidzās tik ātri, ka prāts pat nepaspēja saprast, ka viss jau noiets.

Lasīt tālāk »

Ilgāku laiku biju sapņojis turpināt iesāktā posma iešanu, tomēr kaut kāda iekšēja vai ārēja balss visu laiku atturēja. Parastās atrunas, ka jābrauc pa brīvdienām tur vai tur. Tad nu beidzot sadomājām pēkšņi, ka gribam doties apskatīt šo posmu un jau pa nedēļu morāli pilnībā tam nobriedām. Iepriekš Rengens bija padzirdējis, ka esam iesākuši iet tādus pārgājienus un arī nogāja 2 no tiem. Šis pārgājiens notika 2009. gada 4. jūlijā un kopējais noieto kilometru skaits bija 33.54km. Mūsu draugi, kuriem iesauka ir Murkšķi, jeb Špici arī traki gribēja iet līdzi, tāpēc jau 5dien visi bijām Lodē, lai agri no rīta dotos uz Aloju, kur beidzās mūsu iepriekšējais pārgājiens šajā posmā. Pēc pirmās fotogrāfijas laika varu spriest, ka izgājām no Alojas 5:55 no rīta.

Lasīt tālāk »

Šim pārgājienam psiholoģiski, morāli, bet ne fiziski gatavojot jau labu laiku. Pirms apmēram 3 mēnešiem pārgājiena organizators Ķeņģa kungs ierunājās par šo pārgājienu un uzreiz arī atklāja, cik liels ir maršruts. Provizoriskais aprēķins ~120km. Prātam neaptverami vai ne? Sākumā man arī tā šķita. Biju stingri nolēmis novērst iepriekšējā garā pārgājiena sliktos faktorus, kas kavēja normālu iešanu. Diemžēl ekipējuma iepirkšanu atliku gandrīz uz pēdējo brīdi, kas nedaudz man pašam arī iegrieza, bet ne tik ļoti, lai sabojātu pārgājienu. Pārgājienam bija atvēlētas 4 dienas, kas man likās vairāk nekā pietiekami, lai noietu 120km. Tomēr šīs 4 dienas arī iedvesa nelielas bažas par to, vai varēšu izturēt – iet 2, 3 un 4 dienas pēc kārtas. Pārgājiens notika 2009. gada 24, 25, 26, 27. aprīlī. Brīdinājums: Raksts ir ļoti garš!

Lasīt tālāk »

Šis nebūs raksts par Dievu, kā svēto trīsvienību, bet gan par “sagadīšanos”, kas mūs piemeklē ikdienā. Apmēram 2 mēnešus jau vēlos uzrakstīt šo rakstu, bet visu laiku atlieku. Vēlos aprakstīt savus novērojumus par kādu monopola spēli, kas man ļoti iepatikās. Kādu vakaru savācāmies daļa no BK, lai vienkārši pabesmenētu un beigās sākām spēlēt monopolu. Spēlētāji bija: Valča, Andija, Es un Anta. Man īsti negribējās spēlēt, tāpēc iesākumā biju pasīvs. Tomēr parādījās neliels azarts, iepirku jau mazliet firmas un sāku attīstīties. Antai pārāk negribējās spēlēt un viņa bija “banka”. Apmēram pirmos 10 apļus mēs ar Andiju jau bijām nopirkuši gandrīz visas firmas, mazliet Valča, bet Anta vispār kādas 3 un arī tās visšvakākās. Spēle patiešām lēni attīstījās, Valča bija miegains(iespējams pēc kādām man nezināmām nakts izklaidēm). Katrā ziņā ne Anta, ne Valča īsti negribēja spēlēt un arī viņu rezultāti nebija tie labākie…

Lasīt tālāk »