Cojs

Beidzot esmu saņēmies aprakstīt savu ceļojumu, kas notika nu jau 4 mēnešus atpakaļ. Par cik esmu “atrāvis” kaut kur angīnu un man šobrīd ir gultas režīms, gribu izmantot laiku lietderīgi. Un tātad. Kaļiņingrada.

Sagatavošanās darbi.

Kad bija atlikušas vairs tikai 2 nedēļas, nevarēju vairs sagaidīt, kad beidzot pienāks tā diena, kad varēsim sarāpties busiņā un doties uz Krievijas federatīvo republiku. Bet neskatoties uz to, somu sakārtoju iepriekšējā vakarā un paspēju vēl uztaisīt nelielu “twītošanas tūli”. Noskaidroju vēl, cik maksā GPRS krievijā. Precīzi gan neatceros, bet es notērēju ~5Ls  par visām pieslēgšanās reizēm, kuras bija gandrīz 100.

Vīza nokārtojās ļoti vienkārši, izmaksāja apmēram 30Ls. Patiesībā šobrīd jau daudzkas ir aizmirsies.

Viena lieta, kam ir vērts pievērst uzmanību. Ar vīzu vien nepietiek. Krievijā ir viens nejauks noteikums. Ja uzturās Krievijas teritorijā vairāk par 3 darba dienām, jāreģistrējas milicijā, norādot arī atrašanās vietu un ceļošanas maršrutu. Mūsu gadījumā, nebija jāreģistrējas, jo uzturējāmies tur tikai 1 darba dienu, pārējās bija svētku dienas. Bet, lai nerastos lieki pārpratumi uz robežas, man vajadzēja atrast šo nolikumu krievu valodā un pasvītrot vajadzīgo vietu – lai uz robežas varu parādīt, ka neesam neko pārkāpuši. Tādu dokumentu nebija nemaz tik viegli atrast, tomēr atradu.

Lasīt tālāk »

5dien, 6:02 ar 10. tramvaju sākšu savu 5 dienu garo ceļojumu uz Kaļiņingradas apgabalu Krievijā. Tā ir tā mazā krievijas daļa, kas atrodas pie Baltijas jūras. Izveidoju uz ātru roku savu “twiteri”, kur no telefona varēšu rakstīt mazas ziņas ar informāciju kā mums tur iet. Protams, man vēl rīt jānoskaidro vai man Krievijā būs pieejams GPRS, ja nē tad tas jāpieslēdz. Protams, 1MB GPRS man izmaksās 4.54Ls, kas ir diezgan dārgi, bet man iepatikās twitera doma, vēl jo vairāk tādā situācijā. Par katru pieslēgšanos GPRS, jāmaksā 1 santīms + “trafiks”, ko nosūtu ar sava twitera palīdzību. Zvanīt būtu krietni dārgāk un iespējams arī īsziņas sanāktu dārgāk(apskatīšos cik man viena ziņa “sver”). Ikdienā, protams, twiteris būtu boring gan pašam twītorājam, gan lasītājiem.

Ceļotāju pamatsastāvs ir nemainīgs, klāt nākuši vēl Mārtiņa draugi. Brauksim ar īrētu busiņu. Par tālāko notikumu attīstību ziņošu tiko izveidotajā twiterī. Vēlāk taps bloga ieraksts par visu ceļojumu.

Lasīt tālāk »

Šim pārgājienam psiholoģiski, morāli, bet ne fiziski gatavojot jau labu laiku. Pirms apmēram 3 mēnešiem pārgājiena organizators Ķeņģa kungs ierunājās par šo pārgājienu un uzreiz arī atklāja, cik liels ir maršruts. Provizoriskais aprēķins ~120km. Prātam neaptverami vai ne? Sākumā man arī tā šķita. Biju stingri nolēmis novērst iepriekšējā garā pārgājiena sliktos faktorus, kas kavēja normālu iešanu. Diemžēl ekipējuma iepirkšanu atliku gandrīz uz pēdējo brīdi, kas nedaudz man pašam arī iegrieza, bet ne tik ļoti, lai sabojātu pārgājienu. Pārgājienam bija atvēlētas 4 dienas, kas man likās vairāk nekā pietiekami, lai noietu 120km. Tomēr šīs 4 dienas arī iedvesa nelielas bažas par to, vai varēšu izturēt – iet 2, 3 un 4 dienas pēc kārtas. Pārgājiens notika 2009. gada 24, 25, 26, 27. aprīlī. Brīdinājums: Raksts ir ļoti garš!

Lasīt tālāk »

Jau kādu laiku mēģinu saņemties uzrakstīt aprakstu par ceļojumu, kas notika nu jau pirms pāris mēnešiem. Par cik esmu stingri nolēmis vairs neskatīties nekādas filmas, seriālus un citus laika kavēkļus, tad pēkšņi parādās laiks gan mācībām, gan lasīšanai, gan blogam, kurš bija atstāts novārtā. Ceļojums bija pa pusei spontāns, pa pusei plānots. Kā es to visu biju iedomājies iepriekš? Atceros, ka Anta man stāstīja par to, kā viņa kādreiz tur bija bijusi un esot paticis, par Beloje ozero un laipnajiem radiem. Neko vairāk par Baltkrieviju nezināju. Prātā bija arī palicis, ka tas ir krietni tālāk, bet izrādās tikai kādi 450km no Rīgas, kas ir tiešām niecīgs attālums. Pat uz robežas nav pārāk ilgi jāstāv.

Lasīt tālāk »

Jāsāk jau ar to, ka šis pārgājiens netika plānots, par to ierunājās mans bijušais kolēģis Ķeņģa kungs. No sākuma man likās diezgan kreizī doma doties pārgājienā pa dzelzceļa līniju kas jau ĻOTI sen nefunkcionē. Tajā brīdī es vēl nezināju kad tieši līnija slēgta un tā. Pa salīdzinoši nesen slēgtu līniju jau brīžiem nav viegli iet, bet šī man likās būs pavisam nepateicīga. Vairāk vai mazāk tā arī bija, tomēr man ļoti patika pārgājiens, kas pagaidām ir arī mans personīgais rekords – precīzi gan nezinu, bet gandrīz 60km divās dienās. Ceļojumā devās Edmunds A., Mārtiņš Ķ., Ivars V., un es. Kompānija uz goda.

Lasīt tālāk »