Cojs

Kā jau bijām plānojuši un vēlējušies, esam nogājuši otro maršrutu. Plānots iet bija jau 6dien, bet sanāca nelielas neskaidrības, kā tikt līdz Limbažiem, tāpēc izdomāju, ka jāpadara kaut kas 6dien pa māju un 7dien no paša rīta jāsēžās autobusā un jābrauc uz startu. Lasīt tālāk »

Jāsaka tā – beidzot esmu sācis darīt to, ko gribu. Ar to gribas iesākt šo rakstu. Jau sazin cik ilgi biju sapņojis, jā tieši sapņojis par to, ka varēšu izstaigāt šo posmu līdz pat pašai Rūjienai vai tālāk. Kapēc gan neaiziet? Jā, ja man nebūtu tik saprotošas draudzenes visos jautājumos tas iespējams būtu grūtāk, bet tā jau ir tikai vainas meklēšanas, patiesībā es viens pats varētu iet jebkurā laikā, ja GRIBĒTU. Kas tik īpašs šajā pamestājā dzelzceļa posmā? It kā jau tur ir tikai izraustīti dzelzceļa palikņi, krūmi un uzbērums. Bet priekš manis tā ir kaut kāda maģiska vieta. Vai tā ir misija, kas laužas uz āru tādā veidā vai no iepriekšējām dzīvēm palikusi kāda informācija, to es nezinu, bet mani pievelk dzelzceļš un sāpina, ka tas tiek slēgts. Jā, dzelzcelš kā tāds ir novecojis līdz ārprātam, 21majā gadsimtā tādiem vispār vairs nebūtu jābūt, bet alternatīvas jau nav.

Lasīt tālāk »