Cojs

Pirms mēneša izlēmu vairs nelietot uzturā gaļu, tātad kļūt par veģetārieti. Protams, tie, kas nav veģetārieši, mani vienmēr ķircina par to, ka turpinu ēst zivis, kas pēc būtības arī ir miesa, tātad līķis. Vispār mans uzturs ir savdabīgs, jo nelietoju uzturā ne pienu(nevienu piena izstrādājumu), ne gaļu, ne maizi, ne makaronus. Iespējams lasītājam uzreiz ienāks prātā doma, ka es to daru lai izceltos, lai būtu kaut kādā veidā īpašs citu acīs, bet patiesībā ir tieši pretēji – mani jau sen neinteresē sabiedrības viedoklis par to vai es kaut ko daru, vai nedaru. Lasīt tālāk »

Katru reizi, kad atveru vaļā savu blogu, noškrobos, ka neko tur nerakstu. Ik pa laikam gan rodas kāda laba ideja(piemēram par braucienu uz Londonu), tomēr līdz uzrakstīšanai tā arī nenonāk. Šoreiz gribu sniegt nelielu priekštatu Antonija Robinsa mācībā, ja to tā var nosaukt. Es iepazinos ar viņa lekcijām pirms 3 gadiem, biju totāli šokā par to, ka cilvēki(arī es) dzīvo pašu radīta matriksā un domā visādus stāstus priekš sevis un citiem, lai no matriksa nenāktu laukā. Tas ir praktiski par jebkuru tēmu. Par ēšanas paradumiem, par sportošanu, par finansēm, par darbu, par personisko dzīvi, par nākotnes plānošanu, par bērnu audzināšanu utt. Nebeidzams skaits ar nozarēm. Bet šoreiz stāsts ir par pašu fundamentu – vismaz to, ko es par tādu uzskatu. Antonijs ir izdalījis 6 vajadzības, kas ir nepieciešamas VISIEM un ja tā padomā, tad šīs vajadzības virza cilvēkus. Un tātad 6 vajadzības. Zemāk iztulkoju Antonija punktus, pēc tam sniegšu nelielu komentāru no manas puses. Lasīt tālāk »

Pēc ilgāka laika esmu atkal atgriezies pie garīgiem apcerējumiem. Būtībā man bija iestājusies tāda cilvēcīga stadija – uzskatīju, ka garīgumam fiziskajā pasaulē nav nekādas jēgas. Ja jau mēs šeit dzīvojam, tātad tā jābūt un karmiskās saites var pārraut arī dzīvojot vienkāršu cilvēka dzīvi. Šeit, protams, man būtu jānodefinē, ko nozīmē vienkārša cilvēka dzīve. Drīzāk tā. Mana dzīve. Jo esmu vienkāršs cilvēks, ne ar ko neesmu labāks par to, kas nāk man pretī uz ielas. Lasīt tālāk »

Pagājušo 6dien, pēc kārtējās tapešu līmēšanas nakts, pamodos ap 11iem un jutos diezgan mundrs un arī garastāvoklis bija tīri normāls. Kad ieslēdzu telefonu, jau pēc kādām 20 minūtēm zvanīja tēvs. Tur nebija nekā neparasta, tomēr jau pirmajās minētēs man jautāja vai zinu sliktās ziņas… Tajā brīdī uzreiz garīgais tā kā “atslāba” un pirmā doma bija, ka kāds ir miris. Tālu es no pareizās atbildes nebiju…

Lasīt tālāk »

Pēc filmas ‘Deep Impact’, kuru noskatījos pa TV brīvdienās, man radās vairākas domas, dēļ kurām nevarēju aizmigt, pat neskatoties uz to, ka biju pārguris. Par pašu filmu es nedaudz pastāstīšu pie cita raksta, kas tuvākajā laika taps, īsumā tā bija filma, kas mani īpaši simpatizē – apokaliptiska filma. Bet stāsts ir par kaut ko citu. Man ienāca prātā: kapēc cilvēki ir kļuvuši(vai varbūt vienmēr ir bijuši) tik savtīgi egoisti attiecībā uz šo Zemi, uz kuras dzīvojam? Atkal jau es gribu, lai viss notiktu godīgi, lai kaut ko saņemtu un arī dotu pretī, tas man šķiet tikai loģiski. Bet cilvēks tikai ņem un DAUDZ ņem, piedevām uzskatot, ka Zeme cilvēkam kaut ko ir parādā.
Lasīt tālāk »