Cojs

Nu esmu izlasījis vienu no grāmatām, kuru pasūtīju. Grāmata apstiprināja manas cerības, ka to izlasot paplašināšu savu redzesloku. Diezgan ilgi man gāja ar šo grāmatu, bet ja tā sāk skaitīt, tad labi ja mēnesis tur man aizgāja, jo pa visu es biju savā piespiedu atvaļinājumā ar aklo zarnu, tad lasīšana man nebija prātā, arī tāpēc, ka šķita, ka nevarēšu saprast angliski. Jā, zināmā mērā tā arī bija, sākumā tulkoju vārdus, bet tie arī bija tie specifiskie vārdi, piemēram zarnas. Beigās apnika tulkot un sāku vienkārši lasīt. Protams, ir vārdi, ko nesaprotu, bet kontekstā lieliski savijās kopā un ideju var saprast. Ja kaut kas īpaši ieintriģējis, tad patulkoju. Lasīt tālāk »

Jau vismaz pusgadu sapņoju pasūtīt Vilhelma Reiha grāmatas un nu tas ir noticis! Izdomāju, ka galu galā jābeidz žmiegties un jāpērk lietas, kuras gribas, nevis, kuras ir vajadzīgas. Pagājušajā nedēļā biju atkal Rēriha grāmatnīcā ar naivu cerību atrast kaut ko sev piemērotu, tomēr pavadītā 1.5 stunda starp grāmatām, nedeva vajadzīgo rezultātu. Tikai vairāk pazaudēju ideju, ko īsti gribētu lasīt. Iespējas bija dažādas, vai nu Krajona jaunās grāmatas, vai viena mistiska grāmata, kurā daudz informācijas no kanāla, bet daudzi astroloģiskie termini, kas man nav skaidri. Tad vēl ir vesela sērija grāmatu, kas arī ir kanāla rakstītas, bet arī uz tām kaut kā nepavilka. Pašā pamatā man iekšā doma ir tāda, ka grāmatās vairs negūšu to iedvesmu un baudījumu, ko agrāk, jo esmu jau iesācis darboties ne tikai teorijā, bet arī praksē. Negribu atkal lasīt cik viss ir skaisti un kā mūs mīl būtnes, kas mums ir visapkārt. Tas tā viennozīmīgi ir! BET. Izejot no grāmatnīcas es nokļūstu uz Čaka ielas, kur ir dūmgāzes, troksnis un pretīmnākošie cilvēki nebūt neizskatās svēti. Lūk ir mana realitāte, ko esmu izvēlējies, nav vērts mālēt sev acis ar grāmatām par tiem dižajiem laikiem, jo tā es tikai zaudētu laiku. Un tikai mēs paši varam šajā draņķīgajā realitātē kaut ko mainīt! Protams, iespējams es kādreiz atkal nonākšu pie kādas ezotēriskas grāmatas, gribēsies uzzināt, kas tad notiks tālāk, bet 2012. gads ir pārāk tuvu, lai vēl kavētos izzinot detaļas. Tad jau redzēs. Ā un vēl arī Helēnas Blavatskas grāmatas kārtējo reizi pārcilāju rokās, tomēr iekšējā sajūta atkal neļāva tās ņemt. Palasot nedaudz tur kādu lapiņu, nebija īsti skaidrs, par ko tur tiek rakstīts. Arī Sai Babas sarunas man likās pārāk abstraktas un nesaprotamas. Varbūt arī tās palasīšu

Lasīt tālāk »

Izlasīju grāmatu, kurai īsti nemaz nebija nosaukuma. Virsraksts laikam bija “Leģendu grāmatu” vai kaut kā tamlīdzīgi. Puse grāmatas bija patiešām ģeniāla, otra puse bija vai nu pārāk sarežģīta vai garlaicīga. Principā no viena izriet otrs. Bija arī jauna informācija. It kā Drunvalo jau bija visu izstāstījis, bet šeit kaut kā detalizētāk un sīkāk viss tika izskaidrots. Šajā grāmatā Atlantu “bojāeja” tika apskatīta no tā viedokļa, ka cilvēki paši pagrima un līdz ar to nebija spējīgi turpināt iesākto, bet patiesībā Atlanti bija pārāk attīstīti, lai turpinātu evolūciju, viņiem nācās pakāpties evolūcijā par pāris pakāpieniem zemāk, lai varētu pabeigt eksperimentu. Ļoti vienkārša valoda. Pie reizes gribētu arī ielikt paša Rēriha bildi. Viņš bija kanāls, kura sniegtā informācija ir neatsverama cilvēcei. Diemžēl, atkal viņš ir palicis daļēji ēnā. Viņa un tamlīdzīgu rakstnieku grāmatas lasa tikai tie cilvēki, kuriem it kā nevajadzētu tās lasīt, kuri jau tāpat ir pietiekoši attīstījušies, lai nedarītu vairs kļūdas ne savā dzīvē, ne citu. Grāmata principā sastāv no vieniem vienīgiem citātiem, tur varētu izrakstīt gandrīz katru teikumu, vienu tieši šobrīd atceros un kas cilvēkiem ir diezgan tipiski. Rērihs saka, lai neviens cilvēks nedomā, ka viņa viena domas vai darbi neko nenozīmē un neatstāj nekādu iespaidu. Katra lāsīte labu domu ir ļoti, ļoti pozitīva un vajadzīga. Bieži taču iezogās doma galvā, ka, kas tad es tāds esmu lai domātu augstāk par cilvēcisko, jo it kā tik un tā mēs nevaram neko mainīt. Mēs joprojām esam iekšā experimentā, tieši tāpēc mēs neredzam, kas mainās no vienas mūsu labās domas. Daudz mainās. Es to esmu vienmēr zinājis, bet kā jau visi, esmu šaubījies savos spēkos. Pagaidām nelasīšu viņa nākamās grāmatas, jo rindā stāv viss, kas saistībā ar orgonu.

Sākumā gribēju rakstīt virsrakstu “Pirmā Reiha grāmata”, bet tad izdomāju, ka tas varētu baigi vilkt uz Vācijas pusi… Grāmata tiešām ir ļoti laba, izlasot to man iespaids par pašu Reihu ir vēl uzlabojies, jo cilvēks, kas spēj tā definēt sabiedrību un tās galvenos trūkumus, ir spējīgs izprast kaut ko tik netveramu kā Orgons. Grāmata saucas “Paklausies, mazais cilvēk!”. Vienā no pēdējām lapām sastapu tādu rindkopu. Tas ir modelis, kā vajadzētu būt un ko ir iespējams panākt katrs cilvēks savā dzīvē. Diemžēl citāts ir krievu valodā un izskatās, ka mans blogs neatpazīst krievu valodu, tāpēc nāksies to uzrakstīt latviski. Ļoti gribas to piefiksēt. Lasīt tālāk »