Cojs

Kādu brīdi nav sanācis šeit neko ierakstīt, bet ik pa laikam ir lietas, ko gribētos piefiksēt. Piemēram, ļoti gribētos aprakstīt izlaidumu, kurā man bija tas gods piedalīties. Diemžēl, nekādas lielās emocijas no tā neguvu, bet tieši par to arī būtu stāsts. Visa pamatā, dēļ kā nav sanācis neko ierakstīt, ir darba maiņa, laiks skrien ļoti ātri, turklāt darbā vairs nekādas ārpus darba lietas nedaru, arī nerakstu savā blogā.

Lasīt tālāk »

Jāsaka tā – beidzot esmu sācis darīt to, ko gribu. Ar to gribas iesākt šo rakstu. Jau sazin cik ilgi biju sapņojis, jā tieši sapņojis par to, ka varēšu izstaigāt šo posmu līdz pat pašai Rūjienai vai tālāk. Kapēc gan neaiziet? Jā, ja man nebūtu tik saprotošas draudzenes visos jautājumos tas iespējams būtu grūtāk, bet tā jau ir tikai vainas meklēšanas, patiesībā es viens pats varētu iet jebkurā laikā, ja GRIBĒTU. Kas tik īpašs šajā pamestājā dzelzceļa posmā? It kā jau tur ir tikai izraustīti dzelzceļa palikņi, krūmi un uzbērums. Bet priekš manis tā ir kaut kāda maģiska vieta. Vai tā ir misija, kas laužas uz āru tādā veidā vai no iepriekšējām dzīvēm palikusi kāda informācija, to es nezinu, bet mani pievelk dzelzceļš un sāpina, ka tas tiek slēgts. Jā, dzelzcelš kā tāds ir novecojis līdz ārprātam, 21majā gadsimtā tādiem vispār vairs nebūtu jābūt, bet alternatīvas jau nav.

Lasīt tālāk »

Izlasot kārtējo Reiha grāmatu(Uranur experiment), nonāku pie vairākiem secinājumiem, par labu tam, ka Viktora platformiņa ir bāzēta tieši uz orgona koncentrēšanas principa. Ir vairāki pierādījumi tam. Man visu laiku prātā ir V.G. eksperimenta sākums ar stikliņiem un spārniem. Ja pieņem, ka spārns kaut nedaudz sastāv no metāla, un šis spārns ielikts starp diviem stikliņiem, tad jau sanāk viens orgona akumulatora slānis. Ja saliek 2 tādus stikliņus vienu otram virsū, tad rodas V.G. aprakstītais efekts, ka stikliņi norgriežās viens virs otra un nokrīt blakus, pareizāk sakot, vienu uz otra nolikt nevar. Kad paneļus, kas sastāvēja no stikliņiem un spārna, sasēja kopā, tad efekts kļuva krietni spēcīgāks. Uz paneļa noliekot kniepadatu un saspraudīti, tās pazuda no skata. Tātad efekts tiek panākts principā jau ar vienu vienīgu plāksnīti. Tad rodas jautājums: ar ko tad spārns ir tik īpašs, ja viņš spēj radīt tik lielu efektu? Parasts slānis nerada tādu efektu. Man ir pāris varianti. Viens ir tas, ka spārns ir starp stikliņiem, kas veicina efekta parādīšanos, jo orgonam pēc būtības ir arī optiskas īpašības, otrs ir tas, ka spārnā ir kaut kāds īpaša metāla slānis, kaut kāds metāls, kas parasti nav sastopams. Tas, protams visu sarežģī, jo nonākam atkal izejas pozīcijā, jeb pie kukaiņa meklējumiem. Cik skatos foorumā, visi tur ķer kukaiņus un liek TIKAI spārnus kopā, kas, manuprāt, nav pareizi. Protams, ir kāds arī stikliņu uz stikliņa licis, bet neko tādu neatceros. Manuprāt, viņu izvēlētā pozīcija ir nepareiza, ka galvenais ir noķer pareizo žuku un nagalināt to. Domāju, ka dabā nemaz nepastāv šāda suga, kurai būtu “iebūvēta” antigravitācija, es jau laikam atkārtojos, bet tā nu viņš ir. Neticu, ka 100tiem kukaiņu pētnieku būtu šādu patiešām svarīgu faktu palaiduši garām. Lasīt tālāk »

Man kā jau kārtīgam vilcienu fanātiķim, radās vēlēšanās tā pa riktīgam izstaigāt visus pamestos sliežu posmus ap Rūjienu. Šī bilde gan nav tapusi tajā reģionā, bet attēlo reālo situāciju iespējams arī šajā posmā. Protams, tur varētu būt ļoti grūti izejami posmi. Nu īstenībā ne gluži sliedes ap Rūjienu, bet visu posmu Skulte – Moizekula. Tas kopumā ir ~110km, nemaz tik daudz nav, ja dala pa kādām 5 daļām, tad tas ir pavisam pieņemami. Par cik ārā jau sāk spīdēt saulīte un pat sildīt, gribas kaut kur pie dabas. Cerams, jau šajā nedēļas nogalē izdosies noiet pirmo nopietno posmu Skule-Limbaži. Mērķis ir patīkama atpūta pie dabas un sapņu daļēja vizualizēšana. Sapnis par nākotnes transporta līdzekļiem. Vēl ir daudzi tādi posmi, kurus būtu vērts apstaigāt, kur ir gleznainas ainavas. Tāds posms ir Melturi-Gulbene, Madona-Lubāna un arī Liepāja-Ventspils, bet tie reģioni jau ir sekundāri. Sākumā domāju aiziet no Rūjienas līdz Moizekulai, bet pārdomāju, jo gribas sākt ar to vietu, kur dzelzceļš beidzas. Posms no Skultes stacijas līdz Limbažu stacijai ir ~26km. Domāju vienas dienas laikā mēs to spēsim pieveikt.

Bieži gadās dzirdēt kunkstēšanu par to cik valstij slikti iet un ka nekam nav naudas. Protams, šādas žēlabas atskan tikai no zemākajiem slāņiem, augšējie slāņi tanī pašā laikā viltīgi smīn un klusē…

Lasīt tālāk »