Cojs

Gribēju tikai piefiksēt, ka šodien ārā vismaz 2 stundas spīdēja saule, kas mani ļoti iepriecināja. Tas ir gadījumā, ja tā atkal kādu brīdi pazudīs un nerādīsies. Jau vismaz mēnesi nebija bijusi tāda saule. Sēžot darbā, protams, to tā nepamana, bet nepatīkami tomēr. Nav īsti iedvesmas turpināt lasīt, tomēr domāju par to. Cenšos sakārtot savu infrastruktūru.

Esmu atpakaļ pēc ilgāka prombūtnes perioda. Biju slimnīcā ar Apendektomiju, jeb “aklo zarnu”. Tur nav daudz ko pieminēt, jo labāk to vispār izdzēst no atmiņas. Stāsts šoreiz būs par to, kas pa šo laiku ir mainījies. Kad biju jau atgriezies Rīgā un atkal biju dziļās pārdomās par to, kas nav pareizi Joe Celles eksperimentos, uzdūros ļoti interisantam teikumam. Šis teikums jau bija lasīts neskaitāmas reizes, bet nezin kāpēc to nebiju uztvēris. Tajā bija rakstīts, ka ūdenim jābūt tieši LĪDZ cilindru malām, lai ūdens nebūtu pāri cilindriem. Bija skaidrs, ka tā ir galvenā problēma, kāpēc nekas nenotiek. Laikam kādas 7 nedēļas tur norisinājās process, kuram beigās bija tikai vesela kaudze ar putām un jēgas nekādas. Kad biju iztīrījis visu celli un atkal salicis, un ūdeni pielējis tieši tik daudz cik vajadzīgs, bija skaidrs, ka beidzot kaut kas notiek pareizi. Tagad jau ir pagājusi mazliet vairāk kā nedēļa. Efekts it kā nekāds lielais nav. Izskatas savādāk, arī strāva nāk lielāka 0.41-0.49V. Ir vēl viena tehniska problēma – pats malējais cilindrs ir mazliet augstāk, tāpēc ūdens netiek tam pāri un putas tiek tikai līdz tam cilindram. Nezinu vai tas ir labi vai slikti. Tas būs redzams, ja pēc, piemēram, 3 nedēļām nebūs redzamas nekādas izmaiņas. Otrs variants, ko vajadzētu mainīt tad, ja pirmā problēma izrādīsies nenozīmīga, ir mainīt izolatorus, bet trešais ir mainīt ūdeni. Viens ūdens man ir padomā, bet to variantu vispār izmantošu tikai nākamsezon. Šosezon vispār pēc idejas vajadzētu mest mieru. Vēl jau varētu būt tā, ka ziemā Orgona ir mazāk atmosfērā, tādēļ lēnāk lādējās, bet to es gribētu apšaubīt.

Vēl viens jaunums ir tas, ka slimības atvaļinājuma laikā atnāca manis pasūtītās grāmatas. Vienu jau sāku lasīt. Nav pārāk viegla lasāmviela, toties interesanta un ļoti saistoša. Gribas paplašināt redzesloku šai neizzinātajā, nenovērtētajā un neizprastajā zinātnē – Orgonomijā.

Nē, šoreiz nav domāta celle, mašīnas baterejas, bet šoreiz manas. Ir dienas, kad liekas, ka nekas nav aizsniedzams vairs ar roku un vairs neko negribas darīt. Rīts sākas labi, tomēr uz vakarpusi nāk virsū skumjas vai varbūt vientulība. Ārā līst lietus, protams, tieši tad, kad jāiet mājās. Pat ar lietussargu nav patīkami valkāties tādā laikā. Protams, kaķim vajag paiku, tas nozīmē tikai to, ka 20 minūtes ilgāk vajadzēs pavadīt ejot. Jā, es varēju braukt ar mašīnu, tomēr izvēlējos iet ar kājām, jo gribu ietaupīt vismaz tik daudz degvielu. Dzeru kumelīšu tēju, tas šobrīd ir vienīgais mierinājums. Par zinātni pa nedēļu sanāk jau aizmirst, jo nav ar ko parunāt par to. Tā nu esmu viens savās domās un darbos, kas visvairāk skumdina. Bet tas nekas, patiesībā jau esmu pie tā pieradis, ka lielākā daļa domu jāpatur pie sevis, jo citiem šīs domas liekas muļķīgas, absurdas vai nepilnīgas. Vienu dienu aizdomājos, ka man pietiek ar ceļu uz mērķi un tas pat man rada lielāku prieku iespējams nekā pats galamērķis. Cilvēkiem ir vajadzīgs TIKAI galamērķis, pārējais ir garlaicīgi. Aklums. Aklums. Aklums. Un arī Tukšums. It īpaši šodien. Bet dienas beidzas un sākas jaunas, tāpēc nedrīkst nokārt galvu.

Esmu atkal atgriezies no brīvdienām, kuras daļēji pavadīju Lodē un daļēji Valmierā. Kopējo atzīmi par brīvdienām es varētu likt 9. Neesmu no tiem, kas neliek ne par ko 10, jo 10 ir iespējams. 5dien paliku pa nakti Valmierā un no paša rīta jau braucu uz Lodi. Gribējās apraudzīt kā tur iet cellei un vēl šo-to padarīt. Tēvs jau bija uzlādējis celli(nezinu īsti kapēc), nācās lādēt vēlreiz, jo gribējās redzēt kādas ir izmaiņas. Un izmaiņas bija. Visa virsma pārklājās ar putām un ap vidējo cilindru krājās lielāki burbuļi. Bija arī pamanāma tāda kā kustība, burbuļi pārvietojās no centra uz malām. Pēc piecu minūšu lādēšās, ar burbuļiem bija gandrīz visa virsma un skats bija ļoti labs. Apmēram 2 minūtes pēc izslēgšanas, visi burbuļi pazuda un atkal ūdens bija kristāliski dzidrs. Tas lādiņš, kāds bija pirms nedēļas, nu atkal ir sasniegts. Iespējams tēvs filtrējot kaut kur zaudēja lādiņu, jo pēc tās, reakcija krietni samazinājās, nākamreiz filtrāciju izveikšu pats.

Lasīt tālāk »