Šī diena nav gluži parasta diena. Šī ir tieši pretēja diena tai, kad nekas nenotiek. Šodien jūtos lieliski un arī domas galvā grozās lieliskas. Tam par iemeslu var būt 2 lietas. Vakar aizgājām gulēt pavisam laicīgi, tas ir pirms 9ņiem vai arī vienkārši šodien ir labvēlīgi izkārtojušās zvaigznes. Protams, otrs variants ir mazliet “smieklīgs” un “nereāls”, bet tomēr.
No paša rīta saņēmu emailu no Ievas Inces ar aicinājumu satikties, jo gribot parādīt prezentāciju par Āfriku utt. Pēc pāris stundām jau man zvanīja un šosvētdien brauksim(ja Anta piekritīs) pie viņas. Tad galvā iešāvās doma, ka gribētos palūrēt teleskopā uz zvaigznēm, kaut kā pēkšņi ļoti vilināja šī doma. 1diena noteikti jāaiziet. Un pēc tam padomāšu vai neiestāties Latvijas Atronomijas Biedrībā. Liekas saistoši un interesanti, ja vien tur nav pārāk daudz gudrīšu, kas nepārtraukti man atgādinās, ka neko nezinu par šo tēmu. Toties gribu uzzināt. Trešais pārsteigums bija Alexa vēstule. Vienkāršs apsveikums Jaunajā gadā, tomēr ļoti patīkams un iedvesmojošs. Žēl, ka nesanāca sadarboties ar viņu, varbūt arī nevajag. Es jau biju priecīgs par to vien, ka redzēju, ka ir meils no viņa, domāju, ka nu ir atkal gatavs taisīt lapu. Lasīt tālāk »
Arhīvs kategorijai '“Joe Cell”'Esmu atpakaļ pēc ilgāka prombūtnes perioda. Biju slimnīcā ar Apendektomiju, jeb “aklo zarnu”. Tur nav daudz ko pieminēt, jo labāk to vispār izdzēst no atmiņas. Stāsts šoreiz būs par to, kas pa šo laiku ir mainījies. Kad biju jau atgriezies Rīgā un atkal biju dziļās pārdomās par to, kas nav pareizi Joe Celles eksperimentos, uzdūros ļoti interisantam teikumam. Šis teikums jau bija lasīts neskaitāmas reizes, bet nezin kāpēc to nebiju uztvēris. Tajā bija rakstīts, ka ūdenim jābūt tieši LĪDZ cilindru malām, lai ūdens nebūtu pāri cilindriem. Bija skaidrs, ka tā ir galvenā problēma, kāpēc nekas nenotiek. Laikam kādas 7 nedēļas tur norisinājās process, kuram beigās bija tikai vesela kaudze ar putām un jēgas nekādas. Kad biju iztīrījis visu celli un atkal salicis, un ūdeni pielējis tieši tik daudz cik vajadzīgs, bija skaidrs, ka beidzot kaut kas notiek pareizi. Tagad jau ir pagājusi mazliet vairāk kā nedēļa. Efekts it kā nekāds lielais nav. Izskatas savādāk, arī strāva nāk lielāka 0.41-0.49V. Ir vēl viena tehniska problēma – pats malējais cilindrs ir mazliet augstāk, tāpēc ūdens netiek tam pāri un putas tiek tikai līdz tam cilindram. Nezinu vai tas ir labi vai slikti. Tas būs redzams, ja pēc, piemēram, 3 nedēļām nebūs redzamas nekādas izmaiņas. Otrs variants, ko vajadzētu mainīt tad, ja pirmā problēma izrādīsies nenozīmīga, ir mainīt izolatorus, bet trešais ir mainīt ūdeni. Viens ūdens man ir padomā, bet to variantu vispār izmantošu tikai nākamsezon. Šosezon vispār pēc idejas vajadzētu mest mieru. Vēl jau varētu būt tā, ka ziemā Orgona ir mazāk atmosfērā, tādēļ lēnāk lādējās, bet to es gribētu apšaubīt. Vēl viens jaunums ir tas, ka slimības atvaļinājuma laikā atnāca manis pasūtītās grāmatas. Vienu jau sāku lasīt. Nav pārāk viegla lasāmviela, toties interesanta un ļoti saistoša. Gribas paplašināt redzesloku šai neizzinātajā, nenovērtētajā un neizprastajā zinātnē – Orgonomijā. Jau vismaz pusgadu sapņoju pasūtīt Vilhelma Reiha grāmatas un nu tas ir noticis! Izdomāju, ka galu galā jābeidz žmiegties un jāpērk lietas, kuras gribas, nevis, kuras ir vajadzīgas. Pagājušajā nedēļā biju atkal Rēriha grāmatnīcā ar naivu cerību atrast kaut ko sev piemērotu, tomēr pavadītā 1.5 stunda starp grāmatām, nedeva vajadzīgo rezultātu. Tikai vairāk pazaudēju ideju, ko īsti gribētu lasīt. Iespējas bija dažādas, vai nu Krajona jaunās grāmatas, vai viena mistiska grāmata, kurā daudz informācijas no kanāla, bet daudzi astroloģiskie termini, kas man nav skaidri. Tad vēl ir vesela sērija grāmatu, kas arī ir kanāla rakstītas, bet arī uz tām kaut kā nepavilka. Pašā pamatā man iekšā doma ir tāda, ka grāmatās vairs negūšu to iedvesmu un baudījumu, ko agrāk, jo esmu jau iesācis darboties ne tikai teorijā, bet arī praksē. Negribu atkal lasīt cik viss ir skaisti un kā mūs mīl būtnes, kas mums ir visapkārt. Tas tā viennozīmīgi ir! BET. Izejot no grāmatnīcas es nokļūstu uz Čaka ielas, kur ir dūmgāzes, troksnis un pretīmnākošie cilvēki nebūt neizskatās svēti. Lūk ir mana realitāte, ko esmu izvēlējies, nav vērts mālēt sev acis ar grāmatām par tiem dižajiem laikiem, jo tā es tikai zaudētu laiku. Un tikai mēs paši varam šajā draņķīgajā realitātē kaut ko mainīt! Protams, iespējams es kādreiz atkal nonākšu pie kādas ezotēriskas grāmatas, gribēsies uzzināt, kas tad notiks tālāk, bet 2012. gads ir pārāk tuvu, lai vēl kavētos izzinot detaļas. Tad jau redzēs.
Okt
01
2007
Memuāri un lelļu pagrabiņšAutors Cojs, kategorija Darbs, Ikdiena, Joe Cell, Pārdomas, Pseidozinātne, Sapnis, ZinātneEsmu atkal atgriezies no brīvdienām, kuras daļēji pavadīju Lodē un daļēji Valmierā. Kopējo atzīmi par brīvdienām es varētu likt 9. Neesmu no tiem, kas neliek ne par ko 10, jo 10 ir iespējams. 5dien paliku pa nakti Valmierā un no paša rīta jau braucu uz Lodi. Gribējās apraudzīt kā tur iet cellei un vēl šo-to padarīt. Tēvs jau bija uzlādējis celli(nezinu īsti kapēc), nācās lādēt vēlreiz, jo gribējās redzēt kādas ir izmaiņas. Un izmaiņas bija. Visa virsma pārklājās ar putām un ap vidējo cilindru krājās lielāki burbuļi. Bija arī pamanāma tāda kā kustība, burbuļi pārvietojās no centra uz malām. Pēc piecu minūšu lādēšās, ar burbuļiem bija gandrīz visa virsma un skats bija ļoti labs. Apmēram 2 minūtes pēc izslēgšanas, visi burbuļi pazuda un atkal ūdens bija kristāliski dzidrs. Tas lādiņš, kāds bija pirms nedēļas, nu atkal ir sasniegts. Iespējams tēvs filtrējot kaut kur zaudēja lādiņu, jo pēc tās, reakcija krietni samazinājās, nākamreiz filtrāciju izveikšu pats. |

Ieraksti (RSS)