Cojs

Jāsāk ar to, ka 5dien nevarēju vien izbraukt ārā no Rīgas, lai gan ļoti to vēlējos. Vajadzēja tur un šur. Jāsavāc bija Beāte, tad jānopērk akmeņi, tad jāiebrauc pie Mimas pēc kartupeļiem, kurus varēja arī pats sencis savākt. Gribējās atkal tikt līdz laukiem, lai varu paskatīties, cik tālu ir attīstījusies celle. 6dien bija doma pabraukāt ar Golfu, lai sajustu, kā viņš tagad iet ar jauno radiatoru. Lasīt tālāk »

Brīvdienās kā jau iecerēts biju savā laboratorijā. Nekā īpaši pārsteidoša nebija, lai gan pavērsiens gan. Tēvs nosecināja, ka ir viena lieta, kas varētu traucēt. Ja ņem vērā to, ka cellē ir ūdens(kas ir ļoti svarīgi) un arī to, ka ūdens ieņem attiecīgu kristālisko stāvokli attiecībā no apkārtējiem apstākļiem, tādiem kā skaņas, gaismas, cilvēki un to attieksme. Tad mums bija viens LIELS faktors, kas traucēja. Tā bija klade, kas nosedza celli no saskarsmes ar gaisu. Tā piederēja vienam puikam, kurš dzīvo Lodē. Tā bija matemātikas klade, bet sazīmēta no vienas vietas ar dažādām ne pārāk pozitīvām lietiņām. Tās bija būtības, kas ūdeni strukturizēja nepareizi. Tāds fakts bija aizgājis gar degunu, jo garažā tādu lietu bija DAUDZ. Tagad, kad šādu ietekmējošo lietu praktiski nav, tad tāda klade īpaši izcēlās. Tā tika aizstāta ar platmasas vāciņu, kas diezgan labi pieguļ. Domāju, ka ja ne tagad, tad vismaz nākamajās uzlādes sākuma stadijās celles ūdens būs vairāk strukturēts un uzņems labāk orgonu.

Lasīt tālāk »

Nedēļas nogale pagāja vienā steigā, bet galvenā doma galvā bija – ka tik ātrāk piemest vadus pie celles. Viss sākās ar to, ka 4dien aizgāju uz Latgalīti un nopirku transformatoru, kas spēj transformēt strāvu no 0-240V, tomēr ne gluži tādu, kā man bija vajadzīgs, respektīvi, maiņstrāvu. Domāju, ka tā ir problēma, ka vajag meklēt līdzstrāvas barokli, tomēr kolēģis Andris ar kolēģi Ģirtu mani iedrošināja un es nopirku pa veseliem 10Ls šo testa barokli. Diemžēl nav bildes, ko ielikt šeit priekš vēstures, gan jau nākamreiz izdosies nobildēt. Lieta izrādījās daudz vienkāršāka, kā man likās. Vajadzīgs bija tikai viens diožu tilts, kas maksāja 0.40Ls un kondencators, kas maksāja 1.40Ls. To visu pareizi salodējot, mēs dabonam ārā skaistu līdzstrāvu un neko vairāk. Nu patiesībā mēs iegūstam arī pamatīgu elektromagnētisko lauku, bet tas šajā gadījumā nav tik būtiski, es tā vismaz ceru.

Lasīt tālāk »

Vakar sāku pārdomāt visu celles projektu un sapratu, ka iespējams celle atrodas nepareizajā vietā. Tai ir diezgan pagrūti uzlādēties vietā, kur ir pilns ar vecām mantām, benzīnkannām, veciem skapjiem, turklāt tur smird pēc benzīna, elļas utt. Nav nekāds brīnums, ka tā ar grūtībām tiek līdz otrajai stadijai un tad vēl knapi. Tagad plāns ir sekojošs. Izdomāt, kur varētu būtu klusāka un enerģētiski brīvāka vieta. Iespējams kūtī blakus vistām, bet tie tizlie radījumi to vien dara kā ķērc, tāpēc iespējams šis variants nebūs pareizais. Pirms vietas maiņas vēl gribu pamēģināt pārveidotāju un tīru ūdeni, domāju, ka tad būtu labs rezultāts. Tas tā, tikai pārdomas.

Aizgāju atvaļinājumā ar mērķi daudz padarboties ap celli un paeksperimentēt. Tomēr, ne viss izdevās tā, kā plānots. Bijām sasnieguši Stage 2 ar celli, kurā ir tikai ūdens bez elektrolīta. Izskatījās, ka viss iet pēc plāna. Lielā celle kaut kā negribēja lādēties, bet tagad jau saprotu, ka es kļūdījos. Izlēju ūdeni ar domu, ka jāizmazgā celle. Izrādījās, ka celles dibens viss ir brūns ar kaut kādu gļotainu aļģi. Izmazgāju, nopulēju un saliku mazliet citā stilā. Vienu dienu pirms tam iztīrīju arī mazo celli, kurai arī bija ķibelīte notikusi. Biju saskrūvējis klāt vadus ar parastajām skrūvēm, kas automātiski nozīmēja tikai to, ka tās sarūsēs, bet uzreiz to neaptvēru. Kad atbraucu skatīties, kā veicas cellēm, uzreiz pamanīju, ka mazajai cellei ir kaut kādi nosēdumi uz konusiem. Kad nedaudz pakratīju pašu celli, bija skaidrs, ka tur kaut kāda rūsa figurē. Izjaucu, notīrīju, nopulēju, aizvācu skrūves un saliku atpakaļ.

Lasīt tālāk »