Pirmdien nākot no centra, pie Brīvības pieminekļa ieraudzīju tādu skatu, kas sākumā izraisīja interesi, bet pēc tam nelielu riebumu. Pie kanāla tiltiņa malas sēdēja jaunietis, apmēram manos gados ar atsegtu vienu kāju. Kāja bija manāmi uzpampusi, pārtīta ar kaut kādu binti un nosēta ar tādiem strutainiem plankumiem. Uzmetu aci kājai labi ja uz kādu sekundi, bet nu skaidrs bija viens, ka tur ir tikai viens iznākums… Tālāk uzmetu aci kartona gabalam, ko viņš turēja rokās, izlasīju tikai frāzi: “Palīdziet, lai paglābtu manu kāju no gangrēnas…”. Un tad es aizgāju tālāk, jo gandrīz nekad nemetu naudu ubagiem. Sāku domāt par viņu. Kapēc viņam kājā ir gangrēna? Kapēc viņš pirms nedēļas negāja pie ārsta? Kā manis iemestā nauda varētu viņa kāju paglābt no gangrēnas? Lasīt tālāk »
Arhīvs kategorijai '“Pārdomas”'Pārdomas par ikdienas dzīvi un darbību Beidzamā laikā esmu pārslogots ar darbiem, tāpēc lai kaut jel kā atslēgtos no programmēšanas, vakaros noskatos kādu sēriju no krievijas populārā realitātes šova “Ekstrasensu cīņas”. Jāatzīst, ka pašā sākumā, kad izdzirdēju par šo raidījumu, mana pirmā doma bija, ka tas ir tikai šovs un tur tiek savākti 10 lieliski aktieri. Protams, nelielas šaubas paliek arī vēl tagad, tomēr ar katru sezonu es noticu arvien vairāk, ka tur savākti ir tiešām ekstrasensi. Lasīt tālāk » Pēdējās nedēļas(sanāk laikam kopš Z-svētkiem), sāku pamanīt, ka nejūtu vairs jēgu nedz strādāt, nedz pareizi ēst, nedz skriet no rīta. Jūtos galīgi apjucis. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tā, manuprāt, notiek, ir tāpēc, ka īsti neprotu atslēgties no darba – jākodē daudz gan darbā, gan ārpus darba un tas sāk piegriezties. Tas ir periodiski es zinu, bet kaut kā gribētos to izslēgt pavisam. Pa vidu vēl sanāk tāda kā “slimošana”, kas atkal jau izsit no sliedēm. Galvenais ir tas, ka sportošana, pareiza ēšana un iešana uz darbu kļūst tik liela rutīna, ka var sajukt prātā. Tagad vēl jāpalīdz remotēt Strazdiņiem dzīvoklis, kas bieži vien ievelkas līdz melnai naktij. Nākamā diena tiek sabojāta, bet kaut nedaudz mani mierina doma, ka izdarīts ir kaut kas labs un noderīgs.
Jan
13
2010
Esmu datorsistēmu administrators pret savu gribuAutors Cojs, kategorija Darbs, Ikdiena, Pārdomas, SašutumsKopš datoru cenas ir kļuvušas daudz pieņemamāks ikvienam cilvēkam, dators un internets ir ienācis teju visās mājsaimniecībās. Par nožēlu tas ir noticis arī manu radinieku mājsaimniecībās un viņu vienīgais konsultants/palīgs/instalētājs esmu es… Esmu paskaitījis, ka kopumā sanāk >7 datori, kuriem ik pa brīdim kaut kas “noplīst” un tad man jāpavada laiks, lai a) pa telefonu izskaidrotu, kas par vainu(extrēmi grūti, ja neesmu pie datora), b) jāsaņem dators un jāpārinstalē/jāpielabo. Aizbraucot ciemos, piemēram, pie sava madonas brālēna, gandrīz vienmēr kaut kas “jāuzlabo” datorā, jo tas “nez kāpēc” kļuvis neciešami lēns… Šobrīd esmu pamatīgi aizņemts ar dažādiem programmēšanas projektiem, tāpēc aktīvai blogošanai nav laika. Zinu, kādreiz esmu teicis, ka “nav laika” nav nekāds attaisnojums, tomēr šoreiz ir citādāk. Šobrīd strādāju vienlaicīgi pie 5-6 web projektiem(3 darbā, 2-3 privāti). Pēc 8h darba dienas es vakaros vēl kodēju savējos projektus, jo tie ir kādu laiku jau iestrēguši. Šīs nedēļas TODO jau gandrīz pilnībā ir izpildīts. Paralēli vēl mokos ne gluži ar saaukstēšanos, drīzāk ar apsaldētām plaušām. Iespējams tas ir dēļ skriešanas, bet vairāk dēļ tā, ka daudzas stundas pavadīju uz kalna. Bet neko tā īsti saprast nevar. Lēnām jau pāriet – bez zālēm protams. Paaugstinātas temperatūras nav, iesnu nav, klepus arī praktiski nav, bet jūtos savārdzis un ir sajūta, ka plaušās ir iekaisums… Man tā ir bijis jau pirms gada, šāda tipa “saaukstēšanās” beidzās tāpat kā sākās, pēkšņi pazuda. |

Ieraksti (RSS)