Cojs

Brīvdienās sanāca pabūt rotaļlietu veikalā, kur pie kases bija “LEGO zona”. Uz galda salikti visādi kluči un blakus katalogs ar visādu konstruktoru reklāmām. Pašķirstīju un secināju, ka šis konstruktors man šķiet joprojām ļoti interesants un saistošs.

Viss sākās senajos laikos, kad gāju bērnu dārzā. Manā grupiņā bija viens zēns, kuram bija radinieki ASV. Viņam bija visādas mantas, kuras likās “pilnīgs kosmoss” visiem bērniem un protams arī man. Viņam bija ik pa reizei visādi jocīgi, neredzēti saldumi līdzi, rozā treniņtērps, dažādas, neredzētas rotaļlietas. Lai gan savas rotaļlietas nest uz bērnudārzu bija aizliegts, Kaspars(atcerējos viņa vārdu) ik pa reizei kaut ko atnesa uz dārziņu. Vienā šādā reizē viņš atnese mazu, dzeltenu, plastmasas cilvēciņu, kas uzreiz piesaistīja manu uzmanību… Pie tam, nākamajā reizē cilvēciņš mēdza būt citādāks, ar ūsām, ar matiem utt. Tad pa reizei atnesa kādu mazu konstruktora daļu, līdz beidzot šie mazie, dzeltenie cilvēciņi pilnībā pārņēma manu prātu un nespēju vairs par kaut ko citu domāt!

Lasīt tālāk »

Iesākumā gribētu atzīmēt, ka VISS šajā rakstā ir pilnīga taisnība un nav izdomājums! Tas notika tālajos 80tajos, kad gāju vēl bērnudārzā. Precīzāk 5tajā grupiņā. Skaidri neatceros visu notikumu gaitu, bet jau tas ir labi, ņemot vērā, ka man tad bija 5-6 gadi. 5tajā grupiņā diemžēl gāju divas reizes, jo audzinātājas uzskatīja, ka pēc gadiem neatbilstu vajadzīgajam vecumam un man “jāuzkavējas”….

Lasīt tālāk »

Pirmdien nākot no centra, pie Brīvības pieminekļa ieraudzīju tādu skatu, kas sākumā izraisīja interesi, bet pēc tam nelielu riebumu. Pie kanāla tiltiņa malas sēdēja jaunietis, apmēram manos gados ar atsegtu vienu kāju. Kāja bija manāmi uzpampusi, pārtīta ar kaut kādu binti un nosēta ar tādiem strutainiem plankumiem. Uzmetu aci kājai labi ja uz kādu sekundi, bet nu skaidrs bija viens, ka tur ir tikai viens iznākums… Tālāk uzmetu aci kartona gabalam, ko viņš turēja rokās, izlasīju tikai frāzi: “Palīdziet, lai paglābtu manu kāju no gangrēnas…”. Un tad es aizgāju tālāk, jo gandrīz nekad nemetu naudu ubagiem. Sāku domāt par viņu. Kapēc viņam kājā ir gangrēna? Kapēc viņš pirms nedēļas negāja pie ārsta? Kā manis iemestā nauda varētu viņa kāju paglābt no gangrēnas? Lasīt tālāk »

Beidzamā laikā esmu pārslogots ar darbiem, tāpēc lai kaut jel kā atslēgtos no programmēšanas, vakaros noskatos kādu sēriju no krievijas populārā realitātes šova “Ekstrasensu cīņas”. Jāatzīst, ka pašā sākumā, kad izdzirdēju par šo raidījumu, mana pirmā doma bija, ka tas ir tikai šovs un tur tiek savākti 10 lieliski aktieri. Protams, nelielas šaubas paliek arī vēl tagad, tomēr ar katru sezonu es noticu arvien vairāk, ka tur savākti ir tiešām ekstrasensi. Lasīt tālāk »

Pēdējās nedēļas(sanāk laikam kopš Z-svētkiem), sāku pamanīt, ka nejūtu vairs jēgu nedz strādāt, nedz pareizi ēst, nedz skriet no rīta. Jūtos galīgi apjucis. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tā, manuprāt, notiek, ir tāpēc, ka īsti neprotu atslēgties no darba – jākodē daudz gan darbā, gan ārpus darba un tas sāk piegriezties. Tas ir periodiski es zinu, bet kaut kā gribētos to izslēgt pavisam. Pa vidu vēl sanāk tāda kā “slimošana”, kas atkal jau izsit no sliedēm. Galvenais ir tas, ka sportošana, pareiza ēšana un iešana uz darbu kļūst tik liela rutīna, ka var sajukt prātā. Tagad vēl jāpalīdz remotēt Strazdiņiem dzīvoklis, kas bieži vien ievelkas līdz melnai naktij. Nākamā diena tiek sabojāta, bet kaut nedaudz mani mierina doma, ka izdarīts ir kaut kas labs un noderīgs.

Lasīt tālāk »