Cojs

Būtībā tas nav nekāds nākotnes apgaismojums, tam būtu jābūt jau tagad, tāpat kā “nākotnes vilciens”. Nākotne kaut kā nenāk kā pierāda prakse. Tātad kas ir idejas pamatā? Šī ideja dzima redzot reālo situāciju Lodē. Kad tur iestājās nakts, tad pa īstam sajūtu, ko nozīmē dzīvot laukos. Pabiju tur 4 dienas un ar to pietika, lai atkal ilgotos pēc pilsētas. Pirms pāris gadiem ienīdu pilsētas, bet tagad saprotu tīri cilvēcīgā līmenī, ka gribas sabiedrību un negribas drūmu, nomācošu gaisotni. Pat Rīgā gaisotne nav tik spiedīga. Un tad iedomājos, ka iespējams varētu palīdzēt iedegt gaismu ne tikai Lodes ielās(kuras laikam ir tikai divas…), bet arī Lodes pilsētas iedzīvotāju sirdīs, kas nav mazsvarīgi…

Lasīt tālāk »

Nu jau laikam 5 mēnešus ar Valču trenējamies. Ideja laikam bija mana, ka jāatsāk nodarboties ar sportu, citādi jau tā nīkšana istabā piegriezusies. Tā, no kāda jūnija līdz šim brīdim, ik pa 2 dienām notiek treniņš brīvā dabā, pie stieņiem sporta laukumā. Izdomāju, ka nekādas sporta zāles nav vajadzīgas, rokas var trenēt diezgan vispusīgi, vienīgi ar kājām nekas nav izdomāts un arī negribas katru dienu iet uz treniņu, gribas kādu vakaru arī brīvu, lai var vienkārši ierakstīt blogā kādu ierakstu vai palasīt grāmatu. Filmu skatīšanās ir atstāta pagātnei. Bet ko man īsti dod tāda trenēšanās un kam tas vispār vajadzīgs?

Lasīt tālāk »

Brīvdienās un nedaudz arī šodien migrēju sava bloga rakstus uz normālu “enkodingu”. Sākumā biju pamanījies rakstīt bez garumzīmēm, jo datubāzē nebija norādīts pareizais kodējums un tajā brīdī laikam bija slinkums kaut ko čakarēties. Bet tagad apnika lasīt rakstus un mežģīt smadzenes ar dažādām burtu kombinācijām. Nācās pārlasīt visu blogu un nosecināt ka kaut kāda izaugsme ir notikusi šo gadu laikā. Sākumā rakstīju rakstus, kas bija īsi un prakstiski bez nekāda satura, tagad jau parādās vairāk satura, dziļākas idejas, kas priecē. Protams, tas ir un paliek tikai blogs, tikai manas domas, kā tam arī būtu jābūt.

Lasīt tālāk »

Šis vārds ir maģisks, šis vārds ir tik aizmirsts, bet šis vārds var izmainīt dienu. Esmu uzsācis akciju – jau kādu mēnesi vai ilgāk, sveicinu kasieres veikalā. Efekts ir interesants. Es to iemācījos no Antas(savas draudzenes), kura ir vispozitīvākais cilvēks, kādu es pazīstu! Viņa gandrīz vienmēr sveicina pārdevējas, pat ja izskatās, ka viņa patiešām negrib atbildēt. Tam nav nozīmes. No sākuma man gāja grūti, knapi var izvilkt to vārdu pāri lūpām. Protams, vakaros ir “labvakar”, bet rītos “labrīt”. Visgrūtāk iet “Super Neto”, kur gandrīz vienmēr ir krievvalodīgi cilvēki pie kases, bet gandrīz vienmēr tieku pasveicināts atpakaļ.

Lasīt tālāk »

Šī diena nebija no tām veiksmīgajām visādā ziņā. Vakarā bija atbraucis Valča parādīt savu jauno auto. Man patika jaunais auto, visu vakaru runājām par jaunām/lietotām mašīnām, par mājām, dzīvokļiem un citām materiālām lietām. Kad viesi bija jau prom, aizdomājos, ka pēdējā laikā tikai par to vien domāju un palika kauns. Pēdējā mēneša laikā domāju par pavisam jaunas mašīnas iegādi, arī par māju utt. Protams, priekš kam tad nauda vajadzīga, ja ne priekš tērēšanas, bet naudu jau var arī daudz savādāk tērēt, tikai man parasti ir grūti izdomāt kur tieši, jo man parasti neko nevajag. Kaut vai to pašu Nikon D80, kas šobrīd ir mans favorīts. Visi draugi brauc jaunās mašīnās ar mega daudz fīčām, bet es braucu ar pavecu, mazu, skaļu mašīnu, kurai vienīgā fīča ir kondicionieris, kurš jau labu laiku ir izbeidzies. Vai tiešām man iekrist kārdinājumā? Protams, manai mašīnai ir ekstra mazs patēriņš, kas arī ir fīča. Vairāk jāpiedomā pie naudas izlietojuma nedaudz sakrālākā virzienā, vienalga kādā tikai ne standarta. Vai tiešām ir vērts pusi no algas atdot par mašīnas kredītu, otru pusi jau no palikušās puses par degvielu lai tikai justos labi tajā brīdī kad pārvietojos no punkta A uz punktu B? Hmm, tieši par to es visvairāk šaubos, jo par visiem 100% es negūstu emocijas braucot ar auto vispār. Otra lieta – dzīvoklis. Gribētos plašākas telpas, bet ne Rīgas rajonā. Tāpēc roka neceļās pat meklēt sludinājumus, jo no krātiņa uz krātiņu negribu pārvākties, ja pārvākšos tad tikai uz māju, kurai ir pagalms. Man ir aizmiglojies skaties, jo apkārt cilvēki runā tikai par jaunu lietu pirkšanu, kas mani mulsina un kaut kā automātiski gribas to pašu arī sev, bet ja pasēž un mierīgi padomā, tad pēc būtības mans viedoklis ir savādāks.