Cojs

Brīvdienās pamanījāmies aizbraukt uz laukiem, kur principā bija diezgan garlaicīgi un neinteresanti, tomēr šo-to labu arī izdarijām. 6dien, kad biju jau sataisījis datoru, kurš principā nebija nemaz saplīsis – vajadzēja tikai atmiņu izņemt un ielikt atpakaļ. Tad vēl pieliku klāt vēl vienu moduli un nu dators ir pavisam ātrs. Iekopēju vēl spēlītes un viss. Pēc tam bija doma braukt uz mūsu avotu pēc ūdens, tā arī izdarījām. Ceļš slidens, pabraukt nevar, bet lēnā garā iet uz priekšu. Jau vairāk kā 3 mēnešus tur nebiju bijis, tagad tur izskatījās pavisam nožēlojami. No sākuma aizgājām līdz tai vietai, kur es iegremdēju spaini, cerībā, ka tā viņš klūs tīrāks tas avots. Tam spainim visriņķī kūdra un pa virsu vēl neliela ledus kārtiņa. Ja arī viņš būtu lietojams, tad iespējams pēc laba laika un protams tajā brīdī man viņš bija jāiztīra. Aizgāju līdz otrai vietai, kur nāk ūdens, tur padziļinājums lielāks un iesmelt var vieglāk, tomēr arī tad nāk ūdens kopā ar kūdru. Tā nu mēs grasamies smelt ūdeni, kad pēkšņi no augšas atskan balss: “Ko jūs darat manā mežā?” Mēs protams nedaudz uz pauzes, es atbildu: “Mums Arvis atļāva.” Arvis ir īstais saimnieks, tas kas mums prasīja šo muļķīgo jautājumu ir Mārtiņš, viņa padumjais dēls, kuram jau laikam ir ap 30. Tālāk šis sāk jau mani smīdināt: “Kāds viņam no tā labums?” Es saku, nekāds. Šis prasa: “Un kāds jums no tā labums?” Anta saka, tīrs un garšīgs ūdens. Pēc tam šis saka: “Runā, ka jūs ar maģiskām lietām nodarbojaties.” Tas jau man uzdzen pa pusei smieklus, pa pusei bažas par to, ko tik cilvēciņi savās galvās neizdomā. Tālāk bija punkts uz “i”. “Man jau liekas, ka jūs man no mājas noņemat enerģiju.” Tad nu mēs izdomājām, ka labāk tīties no turienes, ja jau cilvēciņi negrib, ka tur ņem ūdeni, tad neņemsim arī. Turklāt tas ūdens nemaz tik tīrs nav, citādā ziņā viņš ir labs. Tā nu pielējām 3 burkas ar to ūdeni un braucām prom. Tajā pašā vakarā izdomāju, ka jāpiezvana NR un jāpajautā, kur ir tas krutais avots, kur viņi un Kažes ņem ūdeni. Aptuveni izstāstīja un 7dien braucām meklēt. Drusku nepareizi iebraucām, gandrīz līdz Cēsīm aizbraucām un tad zvanīju NR vēlreiz, šis izstāstīja visu vēl detalizētāk. Tā nu nonācām pie Rūcavota. Priekšā jau kādas 4 mašīnas. Domāju, ka nāksies baigi gaidīt, kamēr tiksim klāt pie liešanas. Sagatavojos un paņēmu gan smeļamo, gan trekterīti. Aizgājām līdz pašam avotam, tur priekšā sieviete ar lielo Venden balonu(20.4l), bet pie rokas nekāda smeļamā, bija skaidrs, ka tur spiediens ne pa jokam un smeļamo nevajadzēs. Viņa iegāja alā un pēc kādām 10 sekundēm jau izgāja ar pilnu balonu un arī pārējie 5l baloni bija pilni, viņa ar savām meitām aizgāja un mēs tikām pie liešanas. Ātri vien salējām arī savu 20.4l balonu un pārējos 5l balonus. Kopā vairāk nekā 80l ar ūdeni, ar nevainojami tīru ūdeni. Nonācu pie slēdziena, ka kūdras avotu vairs neapmeklēšu. Arī priekš celles noteikti ņemšu ūdeni tieši rūcavotā. Paņemšu lielo stikleni līdz, kad vajadzēs ūdeni un paņemšu, cik vajadzēs.

Ā vēl jau mēs bijām arī Skaņajā kalnā. Anta atcerējās, ka arī tur bija avots, bet tur izrādījās, ka tas avots diezgan patālu, tur nevar braukt ar auto. Tāpēc braucām tālāk uz Rūcavotu. Ir atklāta jauna vieta, kur ņemt ūdeni.

Ir reizes, kad aizdomājos par dažādām lietām, kas saistītas ar dzīvu būtņu līmeņu savstarpējo mijiedarbību. No Nikolaja Rēriha grāmatas(neatceros atkal nosaukumu) izriet, ka par mums vienu pakāpi zemākā attīstības līmenī ir dzīvnieki un par mums augstākā ir būtnes, kuras dzīvo piemēram uz Venēras. Man tam nekādu pierādījumus nevajag lai saprastu, ka tā tas ir, citiem noteikti vajadzētu ķert pēc teleskopa un pēc brīža kviekt: “Eu, tur taču nekā nav!!! Tur tikai gāze un putekļi. Es neko neredzu. Tu blefo.” Bet dzīvība ir. To mēs varam sajust ar sirdi, nevis redzēt ar acīm. Tātad, atgriežoties pie domas, vienu pakāpi zemāki par dzīvniekiem ir augi. Es konkrēti aizdomājos par dzīvniekiem. Kā piemērs ir mans kaķis. Kad es viņam iztīru kasti, es to daru aiz tīras sirdsapziņas palīdzēt viņam un arī sev. Viņam vajag tīru kastīti(patiesībā tas nav tik ļoti būtiski), bet man vajag nesmirdošu telpu. Es iztīru viņa kasti, bet viņš pat nezina, ka esmu to iztīrījis, viņš tik tālu nevar izdomāt. Attiecībā uz cilvēku varu minēt līdzīgu piemēru – cilvēks domā sliktas domas un pat dara sliktas lietas, bet aiz viņa augstākas būtnes iztīra telpu, kas būtībā ir tikpat svarīgi kā kaķim iztīrīt kastīti. Tajā pašā laikā cilvēks pat neapzinās, ka sliktas domas ir kaut kas slikts – piekakāt sev enerģētisko telpu ir tikpat normāli kā kaķim piekakāt kasti. Un neapzinās arī to, ka ap mums ir daudz būtnes, ka tieši to nodrošina, lai mēs varētu normāli eksistēt mūsu telpā.

Lasīt tālāk »

Tātad 2007tā gada sezona nu ir beigusies, cik nu veiksmīgi, tas jau ir cits jautājums. Tikai tagad izjaucu celli un tā atklāja diezgan pārsteidzošus rezultātus. Acīmredzami, ka cellē kaut kāds lādiņš tomēr ir bijis. Kad lādējām celli nepareizi, tad mistiskais baltais pulveris bija tikai uz centrālā cilindra, tagad tas ir gan centrālā cilindra iekšpusē, gan uz otrā un nedaudz trešā cilindra ārpuses. Pēdējais cilindrs bija virs ūdens, tāpēc orgons visticamāk līdz turienei netika. Pulveris ir ļoti smalks, daudz smalkāks par miltiem. Tā izcelsme nav saprotama, lai gan protams es jau neesmu nekāds mikrobioloģijas eksperts, var jau gadīties, ka tas ir rezultāts kaut kādas baktērijas dzīvībai ūdenī. Bet iekšēji domāju, ka šoreiz orgona koncentrācija bija krietni vien lielāka. Iepriekš pēc 1 dienas celle spēja noturēt knapi 0.3V, tagad jau bija 0.49V un pat pēc 2 dienām. Manuprāt orgons bija pašā centrā pareizajā koncentrācijā, bet nespēja pārņemt visu celli, līdz ar to celle nespēja kārtīgi uzsākt “elpot”.

Nākamajai sezonai gribu šo-to izdarīt, lai rezultāts būtu nepārprotams un viennozīmīgi labs:

1. Nopulēšu visus cilindrus ar maksimāli smalku ūdens papīru, tā lai ir ļoti gluds un spīdīgs. Protams, problēma vēl ir ar centrālo cilindru, kur iekšpusē netiek klāt, bet secinot pēc sākuma eksperimentiem, centrālais cilindrs lieliski pildīja savas funkcijas.
2. Atrast jaunus izolatorus, kas būtu stingrāki un vieglāk operējami.
3. Silikona vietā lietot gumijas blīvīti vai to pašu balto izolatoru, ko lieto santehnikā.
4. Mazāku voltāžu, lai nebūtu nekādi rūsas nosēdumi, ar rūsu bija diezgan lielas problēmas, katru nedēļu vajadzēja filtrēt ūdeni.
5. Jaunu, svaigu ūdeni, iespējams no Līgatnes upes avotiem.

Protams, pārāk daudz izmaiņu, bet visas viņas ir vajadzīgas un iespējams izšķirošas.

Šī diena nav gluži parasta diena. Šī ir tieši pretēja diena tai, kad nekas nenotiek. Šodien jūtos lieliski un arī domas galvā grozās lieliskas. Tam par iemeslu var būt 2 lietas. Vakar aizgājām gulēt pavisam laicīgi, tas ir pirms 9ņiem vai arī vienkārši šodien ir labvēlīgi izkārtojušās zvaigznes. Protams, otrs variants ir mazliet “smieklīgs” un “nereāls”, bet tomēr. No paša rīta saņēmu emailu no Ievas Inces ar aicinājumu satikties, jo gribot parādīt prezentāciju par Āfriku utt. Pēc pāris stundām jau man zvanīja un šosvētdien brauksim(ja Anta piekritīs) pie viņas. Tad galvā iešāvās doma, ka gribētos palūrēt teleskopā uz zvaigznēm, kaut kā pēkšņi ļoti vilināja šī doma. 1diena noteikti jāaiziet. Un pēc tam padomāšu vai neiestāties Latvijas Atronomijas Biedrībā. Liekas saistoši un interesanti, ja vien tur nav pārāk daudz gudrīšu, kas nepārtraukti man atgādinās, ka neko nezinu par šo tēmu. Toties gribu uzzināt. Trešais pārsteigums bija Alexa vēstule. Vienkāršs apsveikums Jaunajā gadā, tomēr ļoti patīkams un iedvesmojošs. Žēl, ka nesanāca sadarboties ar viņu, varbūt arī nevajag. Es jau biju priecīgs par to vien, ka redzēju, ka ir meils no viņa, domāju, ka nu ir atkal gatavs taisīt lapu. Lasīt tālāk »

Esmu atpakaļ pēc ilgāka prombūtnes perioda. Biju slimnīcā ar Apendektomiju, jeb “aklo zarnu”. Tur nav daudz ko pieminēt, jo labāk to vispār izdzēst no atmiņas. Stāsts šoreiz būs par to, kas pa šo laiku ir mainījies. Kad biju jau atgriezies Rīgā un atkal biju dziļās pārdomās par to, kas nav pareizi Joe Celles eksperimentos, uzdūros ļoti interisantam teikumam. Šis teikums jau bija lasīts neskaitāmas reizes, bet nezin kāpēc to nebiju uztvēris. Tajā bija rakstīts, ka ūdenim jābūt tieši LĪDZ cilindru malām, lai ūdens nebūtu pāri cilindriem. Bija skaidrs, ka tā ir galvenā problēma, kāpēc nekas nenotiek. Laikam kādas 7 nedēļas tur norisinājās process, kuram beigās bija tikai vesela kaudze ar putām un jēgas nekādas. Kad biju iztīrījis visu celli un atkal salicis, un ūdeni pielējis tieši tik daudz cik vajadzīgs, bija skaidrs, ka beidzot kaut kas notiek pareizi. Tagad jau ir pagājusi mazliet vairāk kā nedēļa. Efekts it kā nekāds lielais nav. Izskatas savādāk, arī strāva nāk lielāka 0.41-0.49V. Ir vēl viena tehniska problēma – pats malējais cilindrs ir mazliet augstāk, tāpēc ūdens netiek tam pāri un putas tiek tikai līdz tam cilindram. Nezinu vai tas ir labi vai slikti. Tas būs redzams, ja pēc, piemēram, 3 nedēļām nebūs redzamas nekādas izmaiņas. Otrs variants, ko vajadzētu mainīt tad, ja pirmā problēma izrādīsies nenozīmīga, ir mainīt izolatorus, bet trešais ir mainīt ūdeni. Viens ūdens man ir padomā, bet to variantu vispār izmantošu tikai nākamsezon. Šosezon vispār pēc idejas vajadzētu mest mieru. Vēl jau varētu būt tā, ka ziemā Orgona ir mazāk atmosfērā, tādēļ lēnāk lādējās, bet to es gribētu apšaubīt.

Vēl viens jaunums ir tas, ka slimības atvaļinājuma laikā atnāca manis pasūtītās grāmatas. Vienu jau sāku lasīt. Nav pārāk viegla lasāmviela, toties interesanta un ļoti saistoša. Gribas paplašināt redzesloku šai neizzinātajā, nenovērtētajā un neizprastajā zinātnē – Orgonomijā.