Cojs

Jau ilgāku laiku plānoju iet pārgājienā gar Līgatnes upi, tur pavadīt vismaz vienu nakti. Protams, mazliet biedēja tā doma, ka naktī būšu viens pats mežā, ka mežā ir daudz visādu zvēru, kas var mani apēst. Bet realitātē viss bija daudz mierīgāk. Vienīgais apstāklis, kas manī radīja nelielas bažas, bija vējš. Pa dienu vēja ātrums sasniedza nelielas vētra apmērus, laikam kādi 19 m/s. Es biju nelielā aizvējā, bet kad dzirdēju pirmās lūztošu koku skaņas, jau sāku domāt par to, ka esmu pārsteidzies ar došanos mežā 27. decembrī…  Lasīt tālāk »

Beidzot esmu saņēmies dokumentēt pārgājienu, kurš notika pirms gada – 2010. gada, 25-26. jūnijā. Atceros gandrīz visu, mēģināšu atcerēties rakstot vēl vairāk. Šoreiz pārgājienu ierosināja Ivars. Šis maršruts viņiem bija jau ieplānots, kad devās pārgājienā Ainaži – Pāle. Bija plānojuši finišēt Valmierā, tomēr laika apstākļu dēļ nācās pārgājienu pārtraukt. Kopējais attālums, cik paredzēts noiet, ir ~50km, divās dienās. Šo pārgājienu biju jau desmitiem reižu pārskatījis kartē, bet nedaudz uztrauca tas, ka ejot pārgājienā no Limbažiem uz Aloju, redzēju, cik aizaugusi ar zāli/krūmiem ir šī līnija. Tāpēc šo pārgājienu vislaik atliku. Visspilgtāk ir palicis atmiņā tas, ka gandrīz visi tilti bija sabrukuši un bija jāmeklē apkārtceļi un šajā pārgājienā bija īpaši daudz ērču.

Lasīt tālāk »

Iesākumā gribētu atzīmēt, ka VISS šajā rakstā ir pilnīga taisnība un nav izdomājums! Tas notika tālajos 80tajos, kad gāju vēl bērnudārzā. Precīzāk 5tajā grupiņā. Skaidri neatceros visu notikumu gaitu, bet jau tas ir labi, ņemot vērā, ka man tad bija 5-6 gadi. 5tajā grupiņā diemžēl gāju divas reizes, jo audzinātājas uzskatīja, ka pēc gadiem neatbilstu vajadzīgajam vecumam un man “jāuzkavējas”….

Lasīt tālāk »

Kad redzēju pa kanālu Discovery sižetu, kur cilvēks tiek izsēdināts ziemeļpolā un tam pa dažām dienām vajadzēja noiet kaut kādu noteiktu attālumu, atceros, ka pie sevis nodomāju, ka visādus pārgājienus esmu ar mieru veikt, tikai ne pa ziemu un sniegiem. Nepagāja ne 10 dienas, kad jau biju ieprovējis savus spēkus ziemas pārgājienā. Viss iesākās līdzīgi kā parasti, Mārtiņš piedāvāja izmēģināt, kā ir iet pa ziemu un pa sniegiem un man arī gribējās izprovēt. Par cik, šogad ziema ir vareni padevusies, sniegs lauku apvidos ir sasnidzis tik daudz, ka normāla iešana ir apgrūtināta, tāpēc tika izlemts, ka jāiet gar jūru. Attālums tika mērīts sākumā 25km no Zvejniekciema līdz Carnikavai, tomēr sanāca 26km pat līdz tikai stacijai Gauja, kurā mēs arī finišējām. Es to nosaucu par ekspedīciju nevis pārgājienu, jo kaut kā prātā asociācija vairāk ar tādu kā ekspedīcijas garu, nevis pārgājienu. Es pārgajienu uztveru vairāk tad, kad ir vairāk laika apstāties, atvilkt elpu un aptvert, ka esi nogājis noteiktu attēlumu, bet šoreiz viss beidzās tik ātri, ka prāts pat nepaspēja saprast, ka viss jau noiets.

Lasīt tālāk »

Ilgāku laiku biju sapņojis turpināt iesāktā posma iešanu, tomēr kaut kāda iekšēja vai ārēja balss visu laiku atturēja. Parastās atrunas, ka jābrauc pa brīvdienām tur vai tur. Tad nu beidzot sadomājām pēkšņi, ka gribam doties apskatīt šo posmu un jau pa nedēļu morāli pilnībā tam nobriedām. Iepriekš Rengens bija padzirdējis, ka esam iesākuši iet tādus pārgājienus un arī nogāja 2 no tiem. Šis pārgājiens notika 2009. gada 4. jūlijā un kopējais noieto kilometru skaits bija 33.54km. Mūsu draugi, kuriem iesauka ir Murkšķi, jeb Špici arī traki gribēja iet līdzi, tāpēc jau 5dien visi bijām Lodē, lai agri no rīta dotos uz Aloju, kur beidzās mūsu iepriekšējais pārgājiens šajā posmā. Pēc pirmās fotogrāfijas laika varu spriest, ka izgājām no Alojas 5:55 no rīta.

Lasīt tālāk »