Cojs

Pēdējā gada laikā bieži tiek pacelts jautājums par tādu vai citādu nodokļu pacelšanu vai atbilstību vispār. Tiko kā tiek pacelts kāds nodoklis vai izdomāts jauns, tiek rīkots kāds mītiņš vai statistiski cilvēki kļūst neapmierinātāki ar pastāvošo varu. Tomēr ir vairāki nodokļi, par kuriem cilvēki aizmirst un tos pavisam noklusē. Gan es personiski, gan mani draugi gadiem esam ņirgājušies par šo nodokļu maksātājiem, esam izdomājuši desmitiem mazu etīžu un skeču, kā viņus atdarināt. Kas ir šie cilvēki…?

Lasīt tālāk »

Kādu dienu pie pusdienu galda sanāca pavisam neviļus uzsākt sarunu par radio un par to, cik sarežģīti būtu pašam tādu uztaisīt. Panesās dažādas interpretācijas, bet iesākām šo sarunu tāpēc, ka ēstuvē skan Star FM un pamanījām, ka gandrīz vienā un tajā pašā laikā, kad ejam ēst, skan tās pašas dziesmas. Pat ja, programma, tiek nomainīta vienreiz nedēļā, jau tas ir diezgan nožēlojami. Un repertuārs tajā radio ir 10-15 gadus vecs, protams, ir pa kādai jaunai dziesmai, bet ja tādas tur gadās, tad spēlēšanas koeficients tai ir tik liels, ka tā jau ir nejēdzīgi nodrillēta. Uzreiz pēc dažu pilnīgi pliekanu dziesmu nospēlēšanas seko vismaz 10 reklāmas! Nezinu gan cik bieži tiek laistas reklāmas, jo cenšos šo radio neklausīties. Tātad, man kā kaislīgam radio klausītājam(pat ja es tāds būtu), reāli netiek nekas dots. Bet es taču reklāmu noklausījos! Kāpēc tad man jāklausās kaut kāda Roksette pēc tam??? Es gribu klausīties vatever kaut ko, tikai ne Rokseti – jau 100000to reizi. Nemaz nerunājot par Skonto, šim radio repertuārs ir vēl švakāks un kādreiz klausoties to mašīnā bija reizes, ka dziesma otreiz jau skan(dažu stundu laikā). Galvenā ideja – ja jau man liek klausīties reklāmas, tas lūdzu investējiet taču arī programmas kvalitātē. Šeit gribētu paslavēt Radio SWH, tur cepuri nost, ir gan mūzikas dažādība, gan labi dīdžeji. Protams, arī reklāmas, bet šajā gadījumā nepalieku apzagts, bet ieguvis arī cerēto rezultātu, kad ieslēdzu radio – paklausos mūziku un relaksējos/braucu ar auto.

Lasīt tālāk »

Šī diena nebija no tām veiksmīgajām visādā ziņā. Vakarā bija atbraucis Valča parādīt savu jauno auto. Man patika jaunais auto, visu vakaru runājām par jaunām/lietotām mašīnām, par mājām, dzīvokļiem un citām materiālām lietām. Kad viesi bija jau prom, aizdomājos, ka pēdējā laikā tikai par to vien domāju un palika kauns. Pēdējā mēneša laikā domāju par pavisam jaunas mašīnas iegādi, arī par māju utt. Protams, priekš kam tad nauda vajadzīga, ja ne priekš tērēšanas, bet naudu jau var arī daudz savādāk tērēt, tikai man parasti ir grūti izdomāt kur tieši, jo man parasti neko nevajag. Kaut vai to pašu Nikon D80, kas šobrīd ir mans favorīts. Visi draugi brauc jaunās mašīnās ar mega daudz fīčām, bet es braucu ar pavecu, mazu, skaļu mašīnu, kurai vienīgā fīča ir kondicionieris, kurš jau labu laiku ir izbeidzies. Vai tiešām man iekrist kārdinājumā? Protams, manai mašīnai ir ekstra mazs patēriņš, kas arī ir fīča. Vairāk jāpiedomā pie naudas izlietojuma nedaudz sakrālākā virzienā, vienalga kādā tikai ne standarta. Vai tiešām ir vērts pusi no algas atdot par mašīnas kredītu, otru pusi jau no palikušās puses par degvielu lai tikai justos labi tajā brīdī kad pārvietojos no punkta A uz punktu B? Hmm, tieši par to es visvairāk šaubos, jo par visiem 100% es negūstu emocijas braucot ar auto vispār. Otra lieta – dzīvoklis. Gribētos plašākas telpas, bet ne Rīgas rajonā. Tāpēc roka neceļās pat meklēt sludinājumus, jo no krātiņa uz krātiņu negribu pārvākties, ja pārvākšos tad tikai uz māju, kurai ir pagalms. Man ir aizmiglojies skaties, jo apkārt cilvēki runā tikai par jaunu lietu pirkšanu, kas mani mulsina un kaut kā automātiski gribas to pašu arī sev, bet ja pasēž un mierīgi padomā, tad pēc būtības mans viedoklis ir savādāks.

Bieži gadās dzirdēt kunkstēšanu par to cik valstij slikti iet un ka nekam nav naudas. Protams, šādas žēlabas atskan tikai no zemākajiem slāņiem, augšējie slāņi tanī pašā laikā viltīgi smīn un klusē…

Lasīt tālāk »

Šodien sanāca sildīt mikroviļņu krāsnī savu sacepumu/plāceni, bet ne jau tāpēc, ka esmu mikroviļņu krāsniņas piekritējs, bet tāpēc, ka uz pannas tādu plāceni ir pagrūti izcept. Virtuvē vēl bija cilvēki, tipiskie oponētāji, kas tikai pavīpsnāja par to, ka īsti negribu sildīt mikroviļņos savu pārtiku. Un bija tiešām izbrīnīti, kad teicu, ka mikroviļņi taču nevar būt nekaitīgi. Normis, protams, “nobēra”, ka mikroviļņu krāsns silda ēdienu TIKAI stariem attduroties pret ūdeni, līdz ar to ūdens uzsilst. Protams, tehniski tā tas arī notiek, tomēr nevienam pat prātā nav ienācis, ka ūdens ir mūsu galvenā sastāvdaļa un tas ir ļoti sarežģīts ķīmisks savienojums. Pēc jebkādas apstrādes tam zūd dabiskā struktūra, kur nu vēl vardarbīgā veidā uzsildīts ēdiens ar milzīgas jaudas radio viļņiem. Tā jau tas ūdens nav pārāk strukturēts, ja vēl mēs sildam ēdienu mikroviļņos, tad ūdens tajā ēdienā kļūst pavisam miris un nodara mums tikai ļaunumu. Bet… Es jau nu neiešu cilvēkus par to pārliecināt, katram ir izvēle kam ticēt un cik lielā mērā. Es ne tikai esmu šo informāciju lasījis/redzējis dažādos avotos, bet es arī iekšēji JŪTU, ka tā tas ir. Man ir radies priekštats, ka jo gudrāks un vispusīgāks cilvēks ir vispār zināmās un populārās lietās, jo grūtāk tam ir atkāpties no tām un atzīt kaut ko pavisam jaunu un tādu, kam bezgalīgi pierādījumi nemaz nav vajadzīgi. Kazbārdiņa vēl pamanījās iestarpināt, lai es pēc tam izdzeru litru piena, uz ko es atbildēju, vai tā sarkastiskā piezīme nozīmētu to, ka mikroviļņi nav kaitīgi? Uz ko atbilde bija noliedzoša. Cilvēki paši nezina ko runā. Pagājušā piektdiena man bija mācība, nejaukties citu cilvēku uzskatos, pat tad ja tie ir acīmredzami nepareizi, vēl jo vairāk ar “Naura” tipa cilvēkiem…