Cojs

Manā ģimenē ļoti spēcīgs vārds. Vakardien, kad bija mana brālēna meitas dzimšanas dienas svinības, man jau paspēja pajautāt pāris reizes, kā tad man iet pa Mikmežām. Grūti bija atbildēt, ka nekā… Visi gribētu, lai mēs tur dzīvotu. Visus pieradināju pie domas, ka bez maz vai es tur rītdien ievākošot, bet galu galā tās taču nemaz nav manas mājas. Viss jau varētu vēl turpināties kādu laiku – es varētu tur turpināt zāģēt, cirpt, rakt un labot, bet ar to es tik un tā nenopelnīšu tādu ekskluzīvu iespēju, lai man tur NEVIENS neiztraucētu. Vienmēr atradīsies kāds no tās salašņu ģimenes, kurš gribēs patēlot saimnieku…kādreiz. Tieši šī vārda “kādreiz” dēļ, arī savu kāju tur vairs nesperšu, man nepatīk tik nepatīkami, neparedzami apstākļi. Ja vēl viņi kādreiz atbrauktu(kaut vai naktī) ar augļiem, sašliku un kūku, nevis piedzērušies, tad tā lieta būtu pavisam citādāka un cienīgāka. Un vēl. Ja tur vismaz viens no tā tizlā bara būtu ņēmuši un sākuši dzīvot, tad tā būtu mana laimīgākā diena, saistībā ar to māju, jo vismaz es zinātu, ka viņa neaizies postā… Bet es neturu uz nevienu ļaunu, viņu sods par to visu jau ir noticis – Dievs nav devis viņiem saprātu!

Jūtu, ka šovakar nāk virsū pilnīgs bezceris – sen tāds nav bijis. Viss iet pa riņķi. Visi notikumi atkārtojas, laikam jau esmu pārāk šaurā tajā aplī, ja man tagad šķiet, ka tas viss ir bezcerīgi. Apnicis dirnēt vakarot pie kompja vai pie grāmatas. Tas ir vajadzīgs, es zinu, bet pamazām mērs pildās. It kā šodien 9, bet sajūta nospiedoša. Pilnīgi nometu zemē šo vakaru, arī brīvdienas vairs negribas, sakarā ar to, ka jāpavada tās būs vienam + vēl tas, ka senci atlaida(laikam vakar) un tad par to vien tiks runāts… Tere pere. 5 sasodīti gadi, kuri jāpavada skaidrā… Starp citu filmu Silent Hill neiesaku, pilnīgs marasms – bērnu filmiņa, lai gan tur uzšķērda vairākus cilvēkus, kopumā tas bija pilnīgs sviests.

Bieži domāju par šo vārdu un tikpat bieži man šis vārds izraisa vieglu smīnu… Piemēram, ja kādam cilvēkam, sauksim viņu par Matīsu, prasa vai viņš tic ciltplanētiešiem vai NLO, tad viņš atbild, ka NETIC. Nevis piedāvā kaut kādus argumentus, piemēram, to, ka īstenībā tās nav zvaigznes, ko mēs redzam pie debesīm, bet butaforija vai hologramma, bet vienkārši NETIC. Domāju, ka šis vārds automātiski sevī ietver arī to, ka kāds tic un ka patiesība paliek patiesība neatkarīgi no tā vai tu tam tici vai nē… Tad jau arī dabai nevajag ticēt, jo taču neviens nevar izskaidrot kā tas viss ir radies un kāpēc – tātad varam noliegt un neticēt, ka tas vispār ir noticis!