Cojs

Pēc ilgiem šaubu gadiem, šodien noskaidroju precīzi, cik skābs vai sārmains tad ir ūdens, kuru izmantoju cellē. Diemžēl jāatzīst, ka esmu bijis ēzelis, ka nenopirku elektronisko pH metru DAUDZ ātrāk. Par to sevi sodīšu. Bet ja nopietni, tad tagadējais “Saltavota” ūdens ir pH 8, vecais ūdens, kuru izmantoju bija pH 7.63, bet tas, kas šobrīd bija cellē vispār bija pH 8.8! Idejiski šāds ūdens pavisam noteikti neder. Nezinu, kāds ūdens bija no tās pašas pirmās vietas, kur ņēmām ūdeni, iespējams tuvāk pie īstenības. Celli jau kādu nedēļu nelādēju, jo neredzēju tajā nekādu jēgu. Tomēr vairāk par mēnesi jau lādēju un nebija nekādu “dzīvības pazīmju”. Vajadzīgs ir ūdens, kurš ir skābs, nevis sārmains, tāpēc jau pašā saknē nekas neizdodas. Sākumā varbūt bija pareizais ūdens, bet atkal bija citas kļūdas, dēļ kurām nekas nenotika, piemēram, ūdens ieliets virs līmeņa. Vajadzīgs ir pH 6.5. Meklēšu rokā!

Lasīt tālāk »

Jau pirms pāris nedēļām, respektīvi, 18.04.2009 tika uzsākta celles lādēšana. Iepriekš minēju, ka kā izolatorus izmantošu veļas mašīnas ūdens trubu, tomēr tā nenotika. Oskars sadabūja daudz labākus izolatorus – gumijas stiepli 12mm diametrā. Tādas izrādās var nopirkt diezgan brīvi un pa diezgan samērīgām naudām. Jā, celles lādēšanas komandā ir iesaistījies arī Oskars. Pirms pāris gadiem domāju, ka viņam tādas lietas nepatīk. Jaunās gumijas derēja vienkārši perfekti. Tās ir nedaudz par platu, tāpēc visi cilindri safiksējās ļoti cieši un nekas neļurkājās. Ar veļasmašīnas gumijām būtu daudz ļurīgāka konstrukcija, turklāt nav nemaz tik viegli salikt celli ar ļurīgām gumijām…

Lasīt tālāk »

Patiesībā šis raksts būs par sezonas beigām un secinājumiem, kādus es izdarīju. Žēl, ka neuzrakstīju rakstu uzreiz pēc sezonas beigām, jo atceros, ka man bija kaut kāds sašutums par celles darbību. Ja pareizi atceros, tad izveicu vienu elementāru eksperimentu, nofiltrēju ūdeni, noliku pagulēt laikam kādu dienu un nākamajā dienā lādēju vēlreiz. Nebija pilnīgi nekādas atšķirības, kas nozīmē, ka tur notiek kaut kas pilnīgi cits, nevis tā lādēšanās, kādu gaidīju. Putas parādās toč tādas kā iepriekš. Varu saderēt, ka ja tagad mēģinātu lādēt(pēc vairāk kā 3 mēnešiem) efekts būtu tāds pats.

Lasīt tālāk »

Šis nebūs raksts par Dievu, kā svēto trīsvienību, bet gan par “sagadīšanos”, kas mūs piemeklē ikdienā. Apmēram 2 mēnešus jau vēlos uzrakstīt šo rakstu, bet visu laiku atlieku. Vēlos aprakstīt savus novērojumus par kādu monopola spēli, kas man ļoti iepatikās. Kādu vakaru savācāmies daļa no BK, lai vienkārši pabesmenētu un beigās sākām spēlēt monopolu. Spēlētāji bija: Valča, Andija, Es un Anta. Man īsti negribējās spēlēt, tāpēc iesākumā biju pasīvs. Tomēr parādījās neliels azarts, iepirku jau mazliet firmas un sāku attīstīties. Antai pārāk negribējās spēlēt un viņa bija “banka”. Apmēram pirmos 10 apļus mēs ar Andiju jau bijām nopirkuši gandrīz visas firmas, mazliet Valča, bet Anta vispār kādas 3 un arī tās visšvakākās. Spēle patiešām lēni attīstījās, Valča bija miegains(iespējams pēc kādām man nezināmām nakts izklaidēm). Katrā ziņā ne Anta, ne Valča īsti negribēja spēlēt un arī viņu rezultāti nebija tie labākie…

Lasīt tālāk »

Būtībā tas nav nekāds nākotnes apgaismojums, tam būtu jābūt jau tagad, tāpat kā “nākotnes vilciens”. Nākotne kaut kā nenāk kā pierāda prakse. Tātad kas ir idejas pamatā? Šī ideja dzima redzot reālo situāciju Lodē. Kad tur iestājās nakts, tad pa īstam sajūtu, ko nozīmē dzīvot laukos. Pabiju tur 4 dienas un ar to pietika, lai atkal ilgotos pēc pilsētas. Pirms pāris gadiem ienīdu pilsētas, bet tagad saprotu tīri cilvēcīgā līmenī, ka gribas sabiedrību un negribas drūmu, nomācošu gaisotni. Pat Rīgā gaisotne nav tik spiedīga. Un tad iedomājos, ka iespējams varētu palīdzēt iedegt gaismu ne tikai Lodes ielās(kuras laikam ir tikai divas…), bet arī Lodes pilsētas iedzīvotāju sirdīs, kas nav mazsvarīgi…

Lasīt tālāk »