Nu jau laikam 5 mēnešus ar Valču trenējamies. Ideja laikam bija mana, ka jāatsāk nodarboties ar sportu, citādi jau tā nīkšana istabā piegriezusies. Tā, no kāda jūnija līdz šim brīdim, ik pa 2 dienām notiek treniņš brīvā dabā, pie stieņiem sporta laukumā. Izdomāju, ka nekādas sporta zāles nav vajadzīgas, rokas var trenēt diezgan vispusīgi, vienīgi ar kājām nekas nav izdomāts un arī negribas katru dienu iet uz treniņu, gribas kādu vakaru arī brīvu, lai var vienkārši ierakstīt blogā kādu ierakstu vai palasīt grāmatu. Filmu skatīšanās ir atstāta pagātnei. Bet ko man īsti dod tāda trenēšanās un kam tas vispār vajadzīgs?
Lasīt tālāk »
2 Komentāri »
Autors Cojs, kategorija Ikdiena, Pārdomas
Brīvdienās un nedaudz arī šodien migrēju sava bloga rakstus uz normālu “enkodingu”. Sākumā biju pamanījies rakstīt bez garumzīmēm, jo datubāzē nebija norādīts pareizais kodējums un tajā brīdī laikam bija slinkums kaut ko čakarēties. Bet tagad apnika lasīt rakstus un mežģīt smadzenes ar dažādām burtu kombinācijām. Nācās pārlasīt visu blogu un nosecināt ka kaut kāda izaugsme ir notikusi šo gadu laikā. Sākumā rakstīju rakstus, kas bija īsi un prakstiski bez nekāda satura, tagad jau parādās vairāk satura, dziļākas idejas, kas priecē. Protams, tas ir un paliek tikai blogs, tikai manas domas, kā tam arī būtu jābūt.
Lasīt tālāk »
2 Komentāri »
Autors Cojs, kategorija Ikdiena, Pārdomas
Šis vārds ir maģisks, šis vārds ir tik aizmirsts, bet šis vārds var izmainīt dienu. Esmu uzsācis akciju – jau kādu mēnesi vai ilgāk, sveicinu kasieres veikalā. Efekts ir interesants. Es to iemācījos no Antas(savas draudzenes), kura ir vispozitīvākais cilvēks, kādu es pazīstu! Viņa gandrīz vienmēr sveicina pārdevējas, pat ja izskatās, ka viņa patiešām negrib atbildēt. Tam nav nozīmes. No sākuma man gāja grūti, knapi var izvilkt to vārdu pāri lūpām. Protams, vakaros ir “labvakar”, bet rītos “labrīt”. Visgrūtāk iet “Super Neto”, kur gandrīz vienmēr ir krievvalodīgi cilvēki pie kases, bet gandrīz vienmēr tieku pasveicināts atpakaļ.
Lasīt tālāk »
Viens komentārs »
Autors Cojs, kategorija Ikdiena, Vilcieni
Kamēr celis dzīst vai varbūt čakarējās vēl vairāk, visu laiku sapņoju par kārtējo pārgājienu. Kad vien ir kaut kas nopietns jādara skolai, tā noteikti vajag ielīst netā un palūrēt kādu vilcienu. Esmu saslimis ar šo tēmu. Piemēram, pirms 2 nedēļām veselu dienu maps.google.com browsēju tās vietas, kur jau esam bijuši. Meklēju fotogrāfijas, kuras izsaka to laiku, ka vilcieni gāja posmā Rīga – Rūjiena. Es jau tagad atkārtojos. Bet posmu Aloja – Mazsalaca – Rūjiena vajag noiet un šogad. Tas ir cieņas jautājums.
Lasīt tālāk »
Nav komentāru »
Laiks kā fizikāls lielums vienmēr ir pastāvējis, tomēr ne visi ir spējīgi to tā uztvert. Man pēdējā laikā nāk prātā vecā atziņas par to, kas ir laiks, arī grāmatas ir par to izlasītas. Par laika nobīdēm un dažādām anomālijām saistībā ar to. Arī ceļošana laikā ir viena no šīm nobīdēm. Bet kā gan šādas nobīdes var rasties, ja laiks ir lineārs? Protams, ka nevar, ja tā ir. Tomēr tā nav. Vismaz man tā liekas.
Lasīt tālāk »
3 Komentāri »
Ieraksti (RSS)