Cojs

Gribēju šeit piefiksēt visu rakstu virsrakstus, kurus tuvākajā laikā gribētu pierakstīt, kurus neesmu kaut kāda iemesla dēļ jau ierakstījis. Šis kaut kāds iemesls ir skola, kuru esmu atsācis apmeklēt(man pašam par lielu brīnumu).

1. Vai Dievs spēlējas ar metamajiem kauliņiem? – Monopola spēles apraksts – specifiska partija, kurā tika apgāzta teorija par metamajiem kauliņiem…

2. Joe Celles sezonas beigu apraksts ar bildēm.

3.  Kursa darba ideju rosinošs raksts.

4. Kačāšanās 3 mēnešu progress un pārdomas.

5. Bloga publicēšanas nodoms, iespēja savākt tādā veidā vairāk domubiedru.

6. Alkohols, kā mūsdienu kultūras sastāvdaļa… (atsaucoties uz Zdanova lekcijām)

7. Laika uztvere.

8. Iepriekšējās dzīves atskaņas uz pašreizējo dzīvi.

9. Pārdomas par plānoto pārgājienu un atkal jau vilcieni.

10. Leonardo Da Vinci ideju piefiksēšanas metode – visu sīki un smalki aprakstīt.

Bija vēl kaut kas – kad atcerēšos, piefiksēšu šeit.

Jau kādu laiku mēģinu saņemties uzrakstīt aprakstu par ceļojumu, kas notika nu jau pirms pāris mēnešiem. Par cik esmu stingri nolēmis vairs neskatīties nekādas filmas, seriālus un citus laika kavēkļus, tad pēkšņi parādās laiks gan mācībām, gan lasīšanai, gan blogam, kurš bija atstāts novārtā. Ceļojums bija pa pusei spontāns, pa pusei plānots. Kā es to visu biju iedomājies iepriekš? Atceros, ka Anta man stāstīja par to, kā viņa kādreiz tur bija bijusi un esot paticis, par Beloje ozero un laipnajiem radiem. Neko vairāk par Baltkrieviju nezināju. Prātā bija arī palicis, ka tas ir krietni tālāk, bet izrādās tikai kādi 450km no Rīgas, kas ir tiešām niecīgs attālums. Pat uz robežas nav pārāk ilgi jāstāv.

Lasīt tālāk »

Jāsāk jau ar to, ka šis pārgājiens netika plānots, par to ierunājās mans bijušais kolēģis Ķeņģa kungs. No sākuma man likās diezgan kreizī doma doties pārgājienā pa dzelzceļa līniju kas jau ĻOTI sen nefunkcionē. Tajā brīdī es vēl nezināju kad tieši līnija slēgta un tā. Pa salīdzinoši nesen slēgtu līniju jau brīžiem nav viegli iet, bet šī man likās būs pavisam nepateicīga. Vairāk vai mazāk tā arī bija, tomēr man ļoti patika pārgājiens, kas pagaidām ir arī mans personīgais rekords – precīzi gan nezinu, bet gandrīz 60km divās dienās. Ceļojumā devās Edmunds A., Mārtiņš Ķ., Ivars V., un es. Kompānija uz goda.

Lasīt tālāk »

Šī diena nebija no tām veiksmīgajām visādā ziņā. Vakarā bija atbraucis Valča parādīt savu jauno auto. Man patika jaunais auto, visu vakaru runājām par jaunām/lietotām mašīnām, par mājām, dzīvokļiem un citām materiālām lietām. Kad viesi bija jau prom, aizdomājos, ka pēdējā laikā tikai par to vien domāju un palika kauns. Pēdējā mēneša laikā domāju par pavisam jaunas mašīnas iegādi, arī par māju utt. Protams, priekš kam tad nauda vajadzīga, ja ne priekš tērēšanas, bet naudu jau var arī daudz savādāk tērēt, tikai man parasti ir grūti izdomāt kur tieši, jo man parasti neko nevajag. Kaut vai to pašu Nikon D80, kas šobrīd ir mans favorīts. Visi draugi brauc jaunās mašīnās ar mega daudz fīčām, bet es braucu ar pavecu, mazu, skaļu mašīnu, kurai vienīgā fīča ir kondicionieris, kurš jau labu laiku ir izbeidzies. Vai tiešām man iekrist kārdinājumā? Protams, manai mašīnai ir ekstra mazs patēriņš, kas arī ir fīča. Vairāk jāpiedomā pie naudas izlietojuma nedaudz sakrālākā virzienā, vienalga kādā tikai ne standarta. Vai tiešām ir vērts pusi no algas atdot par mašīnas kredītu, otru pusi jau no palikušās puses par degvielu lai tikai justos labi tajā brīdī kad pārvietojos no punkta A uz punktu B? Hmm, tieši par to es visvairāk šaubos, jo par visiem 100% es negūstu emocijas braucot ar auto vispār. Otra lieta – dzīvoklis. Gribētos plašākas telpas, bet ne Rīgas rajonā. Tāpēc roka neceļās pat meklēt sludinājumus, jo no krātiņa uz krātiņu negribu pārvākties, ja pārvākšos tad tikai uz māju, kurai ir pagalms. Man ir aizmiglojies skaties, jo apkārt cilvēki runā tikai par jaunu lietu pirkšanu, kas mani mulsina un kaut kā automātiski gribas to pašu arī sev, bet ja pasēž un mierīgi padomā, tad pēc būtības mans viedoklis ir savādāks.

Kādu brīdi nav sanācis šeit neko ierakstīt, bet ik pa laikam ir lietas, ko gribētos piefiksēt. Piemēram, ļoti gribētos aprakstīt izlaidumu, kurā man bija tas gods piedalīties. Diemžēl, nekādas lielās emocijas no tā neguvu, bet tieši par to arī būtu stāsts. Visa pamatā, dēļ kā nav sanācis neko ierakstīt, ir darba maiņa, laiks skrien ļoti ātri, turklāt darbā vairs nekādas ārpus darba lietas nedaru, arī nerakstu savā blogā.

Lasīt tālāk »