Cojs

Pagājušo 6dien biju apsolījis krustmeitu aizvest uz Dabas muzeju parādīt visādus kukaiņus un izbāztus zvērus. Tā arī izdarījām, tomēr tā īsti viņai tas nepatika. Viņai vairāk patīk dzīvi kukaiņi. Nācās nepārtraukti stāstīt, kāpēc dzīvnieki ir beigti un vabolēm cauri izdurta adata. Bet zinu, ka viņa pozitīvi atcerēsies šo te mūsu muzeja apmeklējumu un visu zinās pilnīgi detalizēti, neskatoties uz to, ka visus stendus tā kārtīgi neapskatījās. Vēl ik pa brīdim radās jautājums, kad mēs brauksim uz zoodārzu, kas man nemaz tik jauki nelikās, jo man tas zoo besī ārā, tur nav ko redzēt. Protams, ka braucām arī uz zoo. Tikai vēlāk izrādījās, ka viņa ir tik slīpēta, ka zoo nebija vajadzīgs dēļ zvēriņiem, bet gan dēļ cukura vates un citiem “snekiem”, kurus viņa man centās izspiest…

Lasīt tālāk »

Esmu izlasījis arī šo grāmatu, bet nevarēju saņemties uzrakstīt par to aprakstu. Jau esmu minējis, ka Reiha grāmatām aprakstus ir diezgan grūti rakstīt, jo pirmkārt, tās ir rakstītas tādā kā laboratorijas piezīmju žurnāla stilā, kur brīžiem nav nemaz temata, tikai piezīmes. Par cik angļu valoda nav mana mātes valoda, arī sanāk aizbraukt no konteksta. Galveno ideju es sapratu pavisam droši – šajā grāmatā Reihs aprakstīja savu pieredzi, kas viņam ir bijusi ar Orgonu visplašākajā mērogā, ar Zemes atmosfēru. Diezgan iespaidīgi patiesībā, jo viss iecerētais viņam izdevās. Piemēram, nokrišņu daudzuma ietekmēšana ar CloudBusteru. Interesanti arī tas, ka šajā procesā VIENMĒR līdzās bija kāds lidojošais šķīvīts un Reiham un viņa komandai pat izdevās to neitralizēt, vēršot pret to savu CloudBusteru. Bet pats galvenais, ko sapratu lasot šo grāmatu, ir tas, ka Reihs pats sev parakstīja spriedumu ar šīs grāmatas uzrakstīšanu un pārlieku lielo uzticēšanos Amerikas valdībai. Reihs gribēja tikai kā labāk un pārāk naivi uzticējās, ziņojot par visiem saviem eksperimentiem, arī lidojošo šķīvīšu kontekstā. Viņu pašu drīz vien apcietināja it kā tikai par kaut kādu nelegālu ārstēšanu, bet patiesībā tas bija veids, kā viņu klusiņām novākt no ceļa, jo viņš jau bija uzzinājis pārāk daudz. Cietumā vai arī tikai izolatorā viņš nomira it kā no sirdslēkmes. Kas zina, kā viss būtu izvērties, ja viņš turpinātu savus eksperimentus… Man arī radās ideja, ka valdībai pat viņu izdevīgāk bija paturēt pie sevis dzīvu, jo viņa zināšanas bija un ir unikālas, neviens šajos 50 gados nav neko tādu sasniedzis. Domāju, ka viņam arī piedāvāja sadarbību, bet zinot Reiha godprātību, viņš nepiekrita, tādējādi izvēloties otru opciju – nāvi.

Lasīt tālāk »

Jau kādu laiku atpakaļ izlasīju pirmo no Reiha grāmatām, kas bija iesietas lielajos vāciņos. No sākuma lasīju citu grāmatu(“Contact with space”), kad sapratu, ka notikumu secība ir nedaudz sagrozījusies, tad sapratu, ka jālasa pa priekšu pirmā. Jāsaka godīgi, no pirmās daļas neko daudz neatceros, tikai to, ka galvenā ideja bija eksperimenti ar Nuclear materiālu. Kā pa visam nejauši atklāja Orgona un NR(šoreiz tas ir saīsinājums no Nuclear) mijiedarbību, kas nav mazsvarīga.

Lasīt tālāk »

Kā jau bijām plānojuši un vēlējušies, esam nogājuši otro maršrutu. Plānots iet bija jau 6dien, bet sanāca nelielas neskaidrības, kā tikt līdz Limbažiem, tāpēc izdomāju, ka jāpadara kaut kas 6dien pa māju un 7dien no paša rīta jāsēžās autobusā un jābrauc uz startu. Lasīt tālāk »

Jāsaka tā – beidzot esmu sācis darīt to, ko gribu. Ar to gribas iesākt šo rakstu. Jau sazin cik ilgi biju sapņojis, jā tieši sapņojis par to, ka varēšu izstaigāt šo posmu līdz pat pašai Rūjienai vai tālāk. Kapēc gan neaiziet? Jā, ja man nebūtu tik saprotošas draudzenes visos jautājumos tas iespējams būtu grūtāk, bet tā jau ir tikai vainas meklēšanas, patiesībā es viens pats varētu iet jebkurā laikā, ja GRIBĒTU. Kas tik īpašs šajā pamestājā dzelzceļa posmā? It kā jau tur ir tikai izraustīti dzelzceļa palikņi, krūmi un uzbērums. Bet priekš manis tā ir kaut kāda maģiska vieta. Vai tā ir misija, kas laužas uz āru tādā veidā vai no iepriekšējām dzīvēm palikusi kāda informācija, to es nezinu, bet mani pievelk dzelzceļš un sāpina, ka tas tiek slēgts. Jā, dzelzcelš kā tāds ir novecojis līdz ārprātam, 21majā gadsimtā tādiem vispār vairs nebūtu jābūt, bet alternatīvas jau nav.

Lasīt tālāk »