Vakar vakarā braucu atdot atslēgas, pirms tam vēl izveicot pēdējos konspirācijas darbus nu jau tukšajā dzīvoklī. Aizvakar vakarā, tas ir 12.04.2010, aizvedu pilnīgi visas mantas uz jauno dzīvokli. Sajūta forša, bet darba vēl pie dzīvokļa ļoti daudz, lai gan ne šausmīgi daudz. Apgrūtinošais apstāklis tagad būs tas, ka pašiem putekļos jāpadzīvo, bet liels pluss, ka flīzes jau paspēju uzlīmēt un flīžu griezni vairs nedarbināšu. Vakar pieslēdzu karsto ūdeni(boileri), pilnībā nokomplektēju vannas istabu. Pagaidām šī ir vienīgā telpa, kas ir pa 80% izremontēta, pārējās telpās šis rādītājs ir zem 10%. 
Vēlāk uzskaitīšo kopējās fīčas, kas ir jaunajam dzīvoklim, bet nebija vecajam, būs garš saraksts. Šobrīd tikai gribēju atzīmēt šeit pārvākšanās datumu. Man ļoti patīk šiverēties un darboties pie dzīvokļa remonta. Protams, kad 4 dienas pēc kārtas griezu flīzes, iestājās “limits”, bet kad mazliet atpūšos, tad viss ok atkal. Šobrīd dzīvoklis ir mana fiziskā aktivitāte, kur aiziet daudz enerģijas un spēka, kad nostabilzēsies situācija, sākšu atkal skriet.
|
Vakar sanāca atcerēties, cik ļoti man nepatika kādreiz pamatskola, cik lielas mocības sagādāja atsevišķi priekšmeti, piemēram, latviešu valoda. Pēdējā mēneša brīvdienas esmu nodarbināts ar dzīvokļa remontu. Līdz šim dzīvojām vienistabas dzīvoklī, kuru pirms 3 gaidiem arī izremontēju, tur spēru pirmos soļus dažādos darbos, kurus līdz tam kaut kā neuzdrošinājos darīt. Tad man visādi darbi ļoti iepatikās un līdz ar to arī padevās. Jau pagājušā gada septembrī piekritām īrēt no draugiem 2 istabu dzīvokli, tomēr viņu izvākšanās stipri kavējās un tikai 1. februārī viņi izvācās, bet arī ne pilnībā. Tajā dzīvoklī bija daudzas lietas, kas mūs neapmierināja, tāpēc nolēmām veikt vērienīgus remontdarbus, kas nupat jau ir iegājuši finiša taisnē. Man ļoti palīdzēja procesā brālis, kurš daudzus gadus ir strādājis būvē un varu teikt, ka visus darbus veic perfekti, tomēr lai es arī kaut ko iemācītos procesā, lielu daļu no darbiem veicu es pats, tā teikt eksperta uzraudzībā… Beidzamā laikā esmu pārslogots ar darbiem, tāpēc lai kaut jel kā atslēgtos no programmēšanas, vakaros noskatos kādu sēriju no krievijas populārā realitātes šova “Ekstrasensu cīņas”. Jāatzīst, ka pašā sākumā, kad izdzirdēju par šo raidījumu, mana pirmā doma bija, ka tas ir tikai šovs un tur tiek savākti 10 lieliski aktieri. Protams, nelielas šaubas paliek arī vēl tagad, tomēr ar katru sezonu es noticu arvien vairāk, ka tur savākti ir tiešām ekstrasensi. Lasīt tālāk » Kad redzēju pa kanālu Discovery sižetu, kur cilvēks tiek izsēdināts ziemeļpolā un tam pa dažām dienām vajadzēja noiet kaut kādu noteiktu attālumu, atceros, ka pie sevis nodomāju, ka visādus pārgājienus esmu ar mieru veikt, tikai ne pa ziemu un sniegiem. Nepagāja ne 10 dienas, kad jau biju ieprovējis savus spēkus ziemas pārgājienā. Viss iesākās līdzīgi kā parasti, Mārtiņš piedāvāja izmēģināt, kā ir iet pa ziemu un pa sniegiem un man arī gribējās izprovēt. Par cik, šogad ziema ir vareni padevusies, sniegs lauku apvidos ir sasnidzis tik daudz, ka normāla iešana ir apgrūtināta, tāpēc tika izlemts, ka jāiet gar jūru. Attālums tika mērīts sākumā 25km no Zvejniekciema līdz Carnikavai, tomēr sanāca 26km pat līdz tikai stacijai Gauja, kurā mēs arī finišējām. Es to nosaucu par ekspedīciju nevis pārgājienu, jo kaut kā prātā asociācija vairāk ar tādu kā ekspedīcijas garu, nevis pārgājienu. Es pārgajienu uztveru vairāk tad, kad ir vairāk laika apstāties, atvilkt elpu un aptvert, ka esi nogājis noteiktu attēlumu, bet šoreiz viss beidzās tik ātri, ka prāts pat nepaspēja saprast, ka viss jau noiets. |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Ieraksti (RSS)